Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.

Mana pirmā izglītība ir mūzika. Deviņdesmito gadu vidū es reizēm braucu uz Vāciju, kopā ar kolēģiem muzicēt. Tolaik tas bija interesanti un pamācoši. Taču kāda lieta no tā laika man ir labi palikusi atmiņā: ilgā gaidīšana autobusā uz robežām, un smagā sajūta, ka esi ieradies no nekurienes, no kādas “otrās Eiropas”, kura atrodas “kaut kur tur”, bijušajā PSRS, starp Krieviju un Poliju. Tas bija laiks, kad es sāku nojaust: tā turpināties nevar, un Latvijai ar laiku ir jāatrodas Eiropas kodolā.

Otrreiz es devos uz Vāciju 2001. gadā – studēt filozofiju. Tur es pārliecinājos, ka dalība Eiropas Savienībā mums nozīmē ne tikai naudu, bet, vissvarīgākais, iespēju spēlēt pasaules valstu augstākajā līgā. Tā joprojām ir mana pārliecība: Latvijai ir jābūt augstākās līgas valstij gan drošībā un ekonomikā, gan izglītībā un inovācijās.

Tagad, kad man nāk pāri četrdesmit, es arvien biežāk salīdzinu savu šķietami neseno jaunību ar šodienas jauniešu dzīvi. Atšķirības ir diezgan uzskatāmas. Mūsu jaunieši dzīvo atvērtā Eiropā un pasaulē, ar tās daudzajām iespējām un izaicinājumiem. Skaidrs, ka līdz ar šo atvērtību nāk arī jauni izaicinājumi un atbildība: būt adekvātiem 21. gadsimtam, vienlaikus kopjot mums svarīgāko – mūsu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu.

Eiropa šodien atrodas krustcelēs. Tās ir krustceles starp atvērtību un noslēgtību. Vai nu mēs ejam uz priekšu Eiropas integrācijā, labojot pieļautās kļūdas, vai arī mēs sākam būvēt jaunas sienas, vairojam neuzticēšanos un nojaucam visu iepriekš sasniegto.

Protams, ir virkne nepārprotamu kļūdu, kuras Eiropai jālabo – gan efektīvas robežu kontroles, gan sociālās nevienlīdzības, gan citās jomās. Taču vēl bēdīgāk, ka šodien sevi daudz kur piesaka politiķi, kuri vēlas sagraut to, ko paši nav būvējuši, kuri tirgojas ar bailēm un sazvērestības teorijām, lai tikai ieriebtu Eiropai – beigu beigās, ieriebjot paši sev un saviem vēlētājiem, par lielu prieku Eiropas nelabvēļiem visur pasaulē.

Pret to, manuprāt, ir jāvēršas katram Latvijas patriotam. Un arī man tas nav vienalga – vispirms jau tādēļ, ka es jūtu personisku atbildību pret saviem bērniem, pret saviem studentiem, pret visu jaunāko paaudzi, kura ir pelnījusi dzīvot labāk, nevis sliktāk, nekā mēs. Eiropas Savienība spēs efektīvāk kalpot Latvijas nacionālajām interesēm, ja mēs nevairīsimies pielikt arī savu roku Eiropas nākotnes veidošanā.

Tādēļ es kopā ar liberāli demokrātisko apvienību Attīstībai / Par lūgšu jūsu mandātu darbam Eiropas Parlamentā.

Lai varētu godam jūs pārstāvēt, es vēlos uzklausīt, sarunāties, diskutēt ar ikvienu - ar tiem, kas ir PAR, un arī ar tiem, kas ir PRET. Tādēļ - uz tikšanos!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...