Iesaki rakstu: 
“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad naudiņa pazuda pavisam, nevis aizķērās uz pāris nedēļām. Saskaņā ar pakāpeniski pilnveidotu kārtību noguldījumus līdz 100 000 eiro garantē Noguldījumu garantiju fonds (NGF), tajā nepieciešamo 279 miljonu izmaksai naudas esot diezgan, un valsts naudas nevajadzēšot.
Valdība pati naudu nedrukā – šo mēs tā kā būtu iemācījušies. Tā var izdot tikai tikpat, cik ieņem, plus vēl kādu mazumiņu aizņemties klāt. Bet arī to tikai tik daudz, cik atrunāts visādos normatīvos, un piedevām skaitļi ik gadu jāsaskaņo ar priekšniecību Briselē. Sovjetisko sašutumu par “socīpašuma izlaupīšanu” līdz ar to esam aizstājuši ar “nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu”, jo šajā sistēmā ir skaidrs, ka nekādas tādas sevišķi atsevišķas valsts naudas nav, tā visa ir mūsu pašu iemaksāta.
Tādēļ saprotams, ka finanšu ministrs ar tādu kā padarīta darba lepnumu mierina – šajā bankas aizklapēšanas reizē drošības mehānismi ir pietiekami stipri gan attiecībā uz noguldītājiem, gan uz mums visiem pārējiem, budžetu piepildošajiem nodokļu maksātājiem.
Par šo arī drusku paprātosim.
Skaidrs, ka raportēt par nodokļu maksātāju naudas neiesaistīšanu ir politiski izdevīgi. Pēc “Krājbankas” aizklapēšanas bija nepieciešama nopietna piešprice no valsts puses, krietni 250 miljoni, tātad “Krājbankas” noguldītājiem nauda faktiski nāca no Valsts kases. Kura, kā jau esam ielāgojuši, naudu nedrukā, bet savāc no mums.
NGF ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jeb fuktuka paspārnē, tajā tiek ievākta naudiņa no komercbankām, un formāli sanāk, ka caur fondu klientiem naudu maksās nevis “labais budžets”, bet “sliktie baņķieri”. Bet arī komercbankas tāpat kā valdība naudu nedrukā. Protams, iesākumam tām vajag savu kapitālu, bet pelna tās no mūsu naudiņas apgrozīšanas un aprušināšanas. Un katru ceturksni kaut ko iemaksā NGF, pa pagājušo gadu visas kopā drusku virs 17 miljoniem. Skaitlis gan jūtami mazāks par ierastajiem 200–300 miljoniem, ko parauj līdzi vidēja banciņa. Ne velti pēc “Krājbankas” kraha NGF naudas pods bija tukšs kā izkasnītis līdz pat 2015. gadam, kad tas beidzot uzpildījās līdz 100 miljoniem.
Mierinošā kārtā 2018. gada beigās situācija bija daudz labāka – naudas kontā bija aptuveni 270 miljoni. Noguldījumu garantiju fonds ir solīda iestāde, protams, un var arī aizņemties, – gadu mijā tas bija aptuveni 100 miljonus palienējis no malas.
No vienas puses, tiešām labi zināt, ka ES Padomes viedā uzraudzībā pilnveidotā banku noguldītāju aizsardzības sistēma šoreiz ir nostrādājusi. Kas attiecas uz silto sajūtu, ka par to visu maksā kaut kādi labie onkuļi, iesaku paturpināt prātojumu.
NGF iemaksātā summa ir bankām atņemta, un “ļaunie” baņķieri to nevarēs izgrābt peļņas veidā. Bet mēs taču zinām, kas notiek, ja valsts uzkrautu pienākumu dēļ peļņa mazinās, – ar laiku pieaugs cenas. Un sanāks galu galā, ka par neveiksmīgo banku garantijām lēnā garā samaksās veiksmīgo banku klienti. Plus vēl procentiņus par summām, kas NGF pa reizei jāaizņemas.
Situācija veidojas līdzīga kā kādreiz ar obligāto apdrošināšanu. Vecākā paaudze atcerēsies, kā “Dienas Bizness” deviņdesmito gadu vidū vāca tūkstošus parakstu, lai nepieļautu autovadītāju OCTA ieviešanu. Tagad atšķirībā no vētrainajiem deviņdesmitajiem avārijas dēļ būs kreņķi, bet ne dzīve pagalam. Sistēma padārga, bet darbojas, mums par zināmu samaksu pretī dodot eiropeisku kārtību. Nomierinošu.
Ar noguldītāju aizsardzību ir tas pats. Par “sliktajiem baņķieriem” samaksās “labo baņķieru” bankas, kurām savukārt naudiņu sanesīsim mēs. Eiropeiskā mierā.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
