Pret “Swedbank” un bēdīgi slavenā Vonsoviča ietekmi prokuratūrā: atklāta vēstule ģenerālprokuroram Jurim Stukānam
Rihards Maksimilians Parts22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš vairākkārt jau stāstīju par to, kā AS “Swedbank” ietekmē izmeklēšanu, piesedzot savu darbinieku un nolīgtā advokāta Romualda Vonsoviča izdarītos noziegumus. Šobrīd jau tieši ir redzami kanāli un kontakti, caur kuriem notiek sistēmiska korupcija un prokuratūras ietekmēšana. Ceru, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns beidzot pievērsīs uzmanību “pasūtījumu galdam”, kas jau sen darbojas viņa vadītajā iestādē.
Turpinās mana, Riharda Maksimiliana Parta (iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels) cīņa par savām ar likumu aizskartajām tiesībām saistībā ar AS “Swedbank”, tās advokāta Romualda Vonsoviča un dažādu Romualdam Vonsovičam lojālu institūciju realizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, t.sk. krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros.
Lietas būtība īsumā ir tāda, ka visos iespējamajos veidos AS “Swedbank” cenšas nepieļaut viltota dokumenta nonākšanu tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, jo tas neglābjami novestu pie AS “Swedbank” un tās pārstāvju saukšanas pie kriminālatbildības.
Arvien vairāk sāk izskatīties, ka šīs nelikumīgās darbības piesedz Jūsu, Stukāna kungs, vadītās iestādes dažāda līmeņa darbinieki. Patiešām ceru, ka Jūs spēsiet nodrošināt likumu ievērošanu savā iestādē.
Par iepriekšējo notikumu attīstību sīkāk var lasīt šeit:
Kā jau iepriekš rakstīju, pēc vairākkārtējām sūdzībām saņēmu atļauju iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiāliem, ko veicu 2022. gada 17. martā. Tad beidzot arī saņēmu 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Fakti, kas atklājās, bija šokējoši. Ir acīm redzams, ka notikusi sistemātiska izmeklēšanas gaitas ietekmēšana no AS “Swedbank” puses kriminālprocesā Nr. 11094026821, tajā skaitā sagrozot un izdomājot neesošus faktus, dodot procesa virzītāja personisku negatīvu novērtējumu un apvainojot cietušo personu prettiesiskā rīcībā. AS “Swedbank” centusies lietas izmeklēšanu ietekmēt, šajā procesā iesaistot Iekšējās drošības biroju un Rīgas tiesas apgabala virsprokuroru Armīnu Meistaru, kurš acīm redzot arī ir aktīvi “pieslēdzies” lietas risināšanai.
2021. gada 12. jūlija lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nesatur jebkādu motivāciju, ir acīm redzams, ka izmeklēšana lietā nav veikta un nav noskaidroti apstākļi, uz kuriem biju norādījis un kurus biju lūdzis noskaidrot. 2021. gada 12. jūlijā lēmuma daļā, kura būtu uzskatāma par motīvu daļu (tā nav atsevišķi izdalīta), ir norādīts, ka ar 2007.gada 14.februārī it kā datētais dokuments, kurš vienā vietā nosaukts par manis kā individuāla komersanta iesniegumu, bet citā vietā nosaukts par pilnvarojumu, ir bijis par pamatu naudas līdzekļu novirzīšanai trešo personu saistību dzēšanai. Vienlaicīgi nav sniegts jebkāds novērtējums apstāklim, ka šis dokuments ir viltots, tikai minēta atsauce, ka tā oriģināls nenoskaidrotā laikā it kā esot uzrādīts tiesai (kas nevar atbilst patiesībai, jo šāda oriģināla nav).
Vienlaicīgi lietā ir redzams Valsts policijas pieprasījums AS “Swedbank” izsniegt ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu, taču tajā pašā laikā AS “Swedbank” uz šo pieprasījuma nav atbildējusi pēc būtības un tikai ar 2021.gada 28.maiju datētā vēstulē vispārīgi norādījusi, ka Valsts policija nav tiesīga šādu dokumentu pieprasīt, jo nav saņemta izmeklēšanas tiesneša atļauja. Saņemot izmeklēšanas tiesneša atļauju izņemt ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu (vai arī pārliecinātos, ka tāda dokumenta nav), Valsts policija vispār nav veikusi nekādas tālākās darbības. Rodas loģisks jautājums – kāpēc?
Un uz to seko atbilde - iepazīstoties ar lietas materiāliem, manā rīcībā ir nonākusi Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstule, kas adresēta AS “Swedbank” valdes loceklim V.Frolovam un kurā ir tieši norādīts, ka procesa virzītājai K.Marnauzai doti prokurora norādījumi par kriminālprocesa turpmāko virzību (vēstule datēta ar 2021.gada 30.jūniju) un tieši šīs vēstules rezultātā tapis 2021.gada 12.jūlijā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pārtraucot jebkādas uzsāktās procesuālās darbības noziedzīga nodarījuma atklāšanai.
Atkal rodas jautājums – kas gan ir tie faktori, kas noveduši pie šādas Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstules? Un arī šeit kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālos ir skaidri redzama atbilde - divas AS “Swedbank” valdes locekļa D.Frolova vēstules. Viena no tām 2021.gada 03.jūnijā adresēta Iekšējās drošības biroja priekšniekam V.Mūrniekam, bet otra tajā pašā datumā adresēta Rīgas tiesas apgabala virsprokuroram Armīnam Meistaram.
Abās šajās vēstulēs ir izteikti dažādi nepamatoti apvainojumi man un procesa virzītājai – policijas inspektorei K.Marnauzai. Un jau nākošajā dienā, t.i. 2021. gada 04. jūnijā (kaut vienmēr mūsu tiesībsargājošās iestādes rīkotos tik operatīvi) Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore V.Dobrovoļaņina izprasa kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālus, lai “veiktu pārbaudi” un “sniegtu norādījumus”.
Acīm redzami lietā ir notikusi prettiesiska izmeklēšanas ietekmēšana, ko veikuši AS “Swedbank” valdes locekļa D.Frolova personā un, iespējams, AS “Swedbank” piesaistīti pārstāvji, kas, izmantojot korporatīvās saites pie Rīgas tiesas apgabala virsprokurora Armīna Meistara un citām prokuratūras amatpersonām, ir panākušas kriminālprocesa “aizvēršanu”, pēc būtības nenoskaidrojot galveno faktu – vai AS “Swedbank” ir veikusi krāpšanu un piesavināšanos viltota dokumenta pamata.
Procesa virzītājai bija pamats lemt par izņemšanas vai kratīšanas veikšanu AS “Swedbank” galvenajā biroja ēkā Rīgā, Balasta dambī 15 nolūkā iegūt nepieciešamos dokumentus un informāciju. Turklāt šāda pozīcija no AS “Swedbank” puses nenoliedzami ļauj izdarīt secinājumus par attiecīgās lietas apstākļiem – pastāv tādi apstākļi, kurus AS “Swedbank” nevēlas izpaust vai arī kuri acīm redzami izraisītu pamatu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Būtu grūti arī iztēloties, ka šāda starptautiski zināma banka un/vai tās pilnvarotās personas, rīkodamies tiesiski, izvēlētos šādu pozīciju un formāli atrakstītos tik, manuprāt, elementārās lietās.
Turklāt AS “Swedbank” nav pat sniegusi konkrētu atbildi uz procesa virzītājas pieprasījumu par “dokumenta” izsniegšanu. Tas savukārt liek domāt, ka šāda “dokumenta” nemaz nav vai arī ir kāda cita problēma. Kriminālprocesā Nr.11094026821 arī nav pat nozīmēta dokumenta ekspertīze, un, vadoties no šīs lietas apstākļiem, eksperta atzinums būtu viens no būtiskākajiem pierādījumiem.
Savukārt citu informāciju varēja iegūt arī, uzaicinot sniegt liecību AS “Swedbank” pārstāvjus, t.sk. Līgu Balceri, kura kā jurista palīdze ir apliecinājusi attiecīgā “dokumenta” kopijas pareizību. Turklāt Līgas Balceres liecībai, manuprāt, vajadzēja būt vienai no pirmajām, lai būtu atbilstoša izmeklēšana. Protams, nekas no tā nav darīts, jo tas varētu tiešām atklāt, ka noticis noziedzīgs nodarījums, bet man ir pamatotas šaubas, vai pēc AS “Swedbank” lobija iesaistīšanās prokuratūra ir ieinteresēta to izdarīt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 2022. gada 25. martā sagatavoju sūdzību par 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un iesniedzu izmeklēšanu uzraugošajai prokurorei V. Dobrovļaņinai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto un skaidri saredzamo prokuratūras ietekmēšanu no AS “Swedbank” puses, nemaz neloloju lielas ilūzijas, ka šajā līmenī kāds iedziļināsies lietas apstākļus un izskatīs jautājumu pēc būtības.
Un tiešām – bez pārsteigumiem. Esmu saņēmis Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores Viktorijas Dobrovļaņinas 2022. gada 25. aprīļa lēmumu par sūdzības izskatīšanu kriminālprocesā Nr.11094026821, ar kuru nolemts atzīt par likumīgu 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, noraidot manu sūdzību.
Savā sūdzībā par 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu norādīju, ka kuluāros ir zināms par zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča un virsprokurora Armīna Meistera tuvajām attiecībām, kas, manuprāt, šajā situācijā arī ietekmēja kriminālprocesa turpmāku virzību. Mani nepārsteidz, ka AS „Swedbank” 2021.gada 3.jūnija iesniegumu “par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas darbību likumības un pamatotības izvērtēšanu” adresēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūra virsprokuroram Armīnam Meisteram, nevis izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram, kas pēc piekritības būtu Rīgas Ziemeļu prokuratūrā. Turklāt pašā 3. jūnija iesniegumā ir atsauce uz Kriminālprocesa likuma 37. pantu, kur regulēta izmeklēšanu uzraugošā prokurora kompetence, nevis amatā augstāka prokurora kriminālprocesā kompetence vai virsprokurora kompetence.
Tāpat būtisks apstāklis ir tas, ka Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021. gada 30. jūnija lēmumā “Par sūdzības izskatīšanu” norādīts: “Vienlaikus informēju, ka procesa virzītājai K. Marnauzai doti prokurora norādījumi par kriminālprocesa turpmāku virzību.” Un attiecīgi nākamais dokuments pēc astoņām darba dienām ir lēmums, ar kuru nolemts izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821.
Tādēļ secinājums par izmeklēšanu uzraugošā prokurora norādījumu par kriminālprocesa turpmāku virzību, manuprāt, ir viens – izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821. Ko patiesībā netieši arī apstiprināja pati prokurore savā 2022.gada 25.aprīļa lēmumā. Lieki piebilst, ka krimināllietas materiālos nekādi prokurora norādījumi procesa virzītājai nav atrodami. Kā jau mūsu valstī tas notiek – sekoja zvans procesa virzītājai, ka “vajag taisīt šo procesu ciet”. Jo tā vajag. Jo tā prasa Rīgas tiesu apgabala visprokurors Armīns Meisters. Ir skaidrs, ka prokurore V. Dobrovļaņina, kas bija devusi tiešu norādījumu par procesa izbeigšanu (kas pats par sevi ir prettiesiska iejaukšanās izmeklēšanas gaitā), izskatot sūdzību par sava spiediena rezultātā pieņemto lēmumu, nevarēja pieņemt citādu lēmumu.
Lai aizstāvētu savas tiesības, arī turpmāk veikšu likumīgas darbības, lai tiktu atsākta izmeklēšana kriminālprocesa Nr. 11094026821, kā arī lemšu par turpmāko rīcību, tajā skaitā par griešanos tiesībsargājošajās institūcijās sakarā ar prettiesisku izmeklēšanas gaitas ietekmēšanu no AS “Swedbank” puses tās valdes locekļa Vadima Frolova personā.
Tagad būs patiešām interesanti, jo lieta pēc manas sūdzības ir nonākusi AS “Swedbank” un tās pārstāvju prettiesisko darbību “citadelē” – Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, kura vienreiz jau pēc Vadima Frolova vēstules bija atklāti iejaukusies izmeklēšanā. Vai arī tagad Armīna Meistera vadītā iestāde ies Romualda Vonsoviča, Vadima Frolova un citu AS “Swedbank” lobistu ietekmē un turpinās piesegt acīm redzamus noziedzīgus nodarījumus, acīm redzamu iejaukšanos kriminālprocesa izmeklēšanā un acīm redzamu nevēlēšanos veikt pilnvērtīgu izmeklēšanu?
Patiešām ceru, ka Jums, Stukāna kungs, būs iespēja novērst acīm redzamās pretlikumības, kas norisinās dažādās Jūsu vadītās iestādes struktūrvienībās kriminālprocesa Nr. 11094026821 izmeklēšanas ietvaros. Vēršu Jūsu uzmanību, ka par radušos situāciju esmu informējis arī AS “Swedbank” Zviedrijas mātes uzņēmuma vadību, tajā skaitā prezidentu Jensu Henrikssonu, un ir liela iespēja, ka korporatīvās iekšējās izmeklēšanas rezultātā pati AS “Swedbank” vērsīsies pret saviem darbiniekiem un pilnvarotajām personām, kas veic pretlikumīgas darbības, Latvijas Republikas tiesu varas un izmeklēšanas iestādēs.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
