Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Madonas pašvaldības iecere paplašināt pilsētas kapus pilsētas teritorijā ir izraisījusi plānotajiem kapiem tuvu dzīvojošo iedzīvotāju neapmierinātību. Iepazīstoties ar iecerēto kapsētas paplašināšanas plānojumu un krematorijas būvēšanas ieceri, jāsecina, ka aptaujas organizatori iedzīvotājiem aizmirsuši pateikt, ka jaunajos kapos pēc iecerētā plānojuma tuviniekus varēs glabāt tikai pēc kremēšanas.

No raksta izriet, ka ne tikai tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju satraukumam varētu izrādīties pamatoti iemesli, bet arī tiem iedzīvotājiem, kuri Madonas kapus izmantos tuvākajā nākotnē, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.502 (Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika) 2. punkta prasībām (2. Aizsargjoslas platums ir 300 metru no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas. Ja kapsētā ir tikai pēc kremācijas veiktie apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 metru.) glabāt pēc tradicionālās metodes jaunajos kapos nevarēs, jo aizsargjoslas platumam (līdz dzīvojamām mājām) tādā gadījumā jābūt vismaz 300 metru, bet, ņemot vērā to, ka plānotajos kapos šādu attālumu nav iespējams nodrošināt, līdz ar to nepieciešama krematorija, un jārēķinās ar to, ka apbedījumus jaunajos kapos varēs veikt tikai ar nosacījumu, ja būs veikta kremēšana.

Madonas pilsētas esošie kapi arī pašlaik neatbilst MK noteikumu Nr.502 (Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika) prasībām: ņemot vērā to, ka kapi vēsturiski jau atrodas pilsētā gar dzīvojamo māju zemēm bija jāizveido nožogojums, bet apstāklis, ka kapi vēsturiski jau atradās tuvumā dzīvojamām mājām, nenozīmē, ka, ierīkojot jaunas apbedīšanas vietas, jau esošajos kapos varēja ignorēt MK noteikumu Nr.502 otrā punktā noteikto aizsargjoslas platumu. Protams, šo likumu var tulkot dažādi, un pietiekami labs aizstāvībai būtu arguments, ka šī norma ir attiecināma uz jaunu kapsētu ierīkošanu un nav attiecināma uz jau esošiem kapiem, tomēr, ja iedziļināmies likuma mērķī, šāda attieksme ir radījusi kaitējumu kapsētai tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

 Vēl nesen esošās kapsētas teritorijā bija ievērojami mazāk tādu apbedījumu, kas atrastos tiešā tuvumā dzīvojamām mājām, bet, sākot no 2007. gada, jaunās apbedījumu vietas sāka ierīkot arvien tuvāk dzīvojamajām mājām. Pašlaik kapsētas teritorija ir faktiski aizpildīta, un uz šo brīdi atsevišķas dzīvojamās mājas no kapsētas teritorijas šķir vienīgi piebraucamais ceļš (apbedījumi no Cālīšu ģimenes dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 15 metru attālumā).

 Ierīkojot jaunos apbedījumus, iespējams, netika ņemts vērā, ka apbedījumus sakarā ar augstajiem gruntsūdeņiem nav iespējams ierīkot Madonas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.4 (MADONAS PILSĒTAS KAPSĒTU IZVEIDOŠANAS UN UZTURĒŠANAS NOTEIKUMI) 4.6 punktā noteiktajā dziļumā, pie kam kapsētas paplašināšanas ieplānotajā virzienā problēmas ar gruntsūdeņiem varētu izrādīties vēl lielākas nekā jau esošajos kapos. Ļoti iespējams, ka plānotajā teritorijā grunts izpēte ir bijusi pavirša vai vispār nav veikta, līdz ar to nav izslēgts, ka, ierīkojot kapsētu, tiktu pārkāpti MK noteikumu Nr. 502. 9.punkta prasības, kurās noteikts, ka kapsētas ierīkojamas sausā augsnē un māla augsnē tās neierīko, un 8. punkta prasības, kur ir noteikti stingri priekšnosacījumi ierīkojamās kapsētas reljefam un gruntsūdeņu apritei. Plānotajos kapos, pat ierīkojot krematoriju, tik un tā nebūtu iespējams nodrošināt MK noteikumu Nr.43. (Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika) 7.2 un 10.8 punktos noteikto, jo nav iespēju nodrošināt Aizsargjoslu likuma 25., 35., un it īpaši 39. panta 2 daļas un 52 panta prasības.

Madonas pašvaldības piedāvātais risinājums plānotajā teritorijā, kurā ir augsti gruntsūdeņi, uzvest papildu grunti varētu izrādīties ekonomiski neizdevīgs, un var izrādīties, ka gruntsūdeņu noplūdes problēmu šie ieguldījumi varētu arī neatrisināt, jo lielā daļā no kapsētai paredzētās teritorijas gruntsūdeņi ir augstu, atsevišķās vietās, kuru platība ir pietiekami ievērojama, grunts pacelšana nepieciešama vairāk kā par 1 metru, kas izdevumu ziņā var pārsniegt 80 000 EUR par vienu hektāru, pie kam ūdenscaurlaidīgas grunts uzvešana konkrētajā situācijā varētu arī neatrisināt gruntsūdeņu noplūdes problēmas jo ģeogrāfiskā novietojuma dēļ (nogāze uz pilsētas pusi) lielā daļā no ieplānotās kapsētas teritorijas to novadīšana ir iespējama vienīgi pilsētas virzienā.

Nedrīkst aizmirst, ka kapsētas plānošanas jautājums ir jāizskata ne tikai no budžeta iespējām, bet kopsakarā ar sabiedrībai dodamo labumu un kaitējumu. No ekonomiskā un sociālā labuma perspektīvu viedokļa ievērojami izdevīgāk būtu iegādāties kapsētas ierīkošanai atbilstošu zemi jaunā vietā, nekā veikt apšaubāma lietderīguma ieguldījumus iecerētās zemes platības mākslīgā pārveidošanā un krematorijas celtniecībā.

Neskatoties uz augstākminētajām nepilnībām, ņemot vērā to, ka esošajos kapos vietas jaunajiem apbedījumiem tuvākajā laikā izbeigsies, kā pagaidu risinājums kapsētas paplašināšana blakus jau esošajiem kapiem tomēr būtu iespējama, bet tikai plānotās teritorijas kalna rietumu nogāzes daļā, kuras reljefs un augsne varētu būt atbilstoša MK noteikumu Nr.502. 8. un 9. punktu (8. Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi. 9. Zemesgabalā, kur ierīko kapsētu, jābūt sausai, porainai augsnei (smilts, mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu. Zemesgabalus, kuros ir melnzemes, kūdras vai smagas māla augsnes, kapsētas ierīkošanai neizmanto) prasībām, diemžēl šāda risinājuma gadījumā kapsētas paplašināšana būs ievērojami mazāka nekā ieplānotā, tomēr tā var kalpot kā pagaidu risinājums, līdz būs atrasta piemērota vieta jaunas kapsētas ierīkošanai.

Šajā sakarā gan ir jāpiebilst, ka arī rietumu nogāzes teritorija īsti neatbilst MK noteikumu Nr.502. 2. punkta prasībām attiecībā uz diezgan daudzām ģimenes mājām, bet attiecībā uz Cālīšu ģimenes māju šīs normas prasības nav izpildāmas pat tajā gadījumā, ja tiktu ierīkota krematorija, līdz ar to perspektīvā kapu paplašināšana plānotajā virzienā ir nelietderīga un ekonomiski neizdevīga, un mūsu ieskatā steidzami ir jāmeklē alternatīvas vietas kapsētas ierīkošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...