Pretrunīga informācija par VID darbinieku attālināto darbu un Darba likuma normu ievērošanu
PIETIEK06.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Pietiek lasītāja iesūtīts dokumenta fragments skaidri apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti un viņiem jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus, VID oficiālā skaidrojumā to noliedz.
„I. Jaunzeme ir izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti. Ideja pati par sevi ir atbalstāma, tomēr ir viena nianse - parakstot šo dokumentu, darbiniekiem ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus.
Tomēr, tā kā dzīvojam tiesiskā valstī, joprojām spēkā ir Darba likums, kurā diezgan skaidri norādīts, ka darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekiem ar amata pienākumiem saistītos izdevumus. Tādējādi I. Jaunzeme savas nezināšanas vai speciāli ar savu rīkojumu kārtējo reizi pārkāpj likumu,” situāciju aprakstīja Pietiek lasītājs.
Tikmēr VID oficiālā atbilde uz jautājumiem, vai taisnība, ka VID darbiniekiem šādā gadījumā ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus (kā to apliecina dokumenta fragments) un vai šāda izdevumu segšana atbilst Darba likuma normām, skan šādi:
„Atbilstoši Darba likuma 76.pantam darba devējam ir jākompensē tikai tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, kā arī gadījumos, ja darbinieks izmanto savu aprīkojumu. VID nodrošina nepieciešamo darba aprīkojumu attālinātai darba pienākumu izpildei. Izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, nevis darbinieki. Savukārt kompensācija ir izmaksājama tikai gadījumos, ja darba devējs nenodrošina nepieciešamos materiāltehniskos resursus attālinātai darba veikšanai, kā arī, ja darbiniekam radītie izdevumi ir objektīvi pamatoti un saskaņoti ar darba devēju.”
VID gan apliecina, ka rīkojums tiešām esot izdots: „Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto, uz ārkārtējās situācijas laiku ar VID rīkojumu ir noteikts, ka klātienē darba pienākumus veic tikai tie nodarbinātie, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
Rūpējoties par klientu un nodarbināto drošību un veselību, VID pakalpojumi tiek sniegti attālināti, izņemot klientu apkalpošanu un konsultāciju sniegšanu Muitas pārvaldes Muitas kontroles punktos. Tie VID nodarbinātie, kuri amata pienākumus nevar veikt attālināti, tos veic, stingri ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.”
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
