Prettiesiski rīkojušos ierēdņu sodīšana Zatleru pašlaik neinteresē
L. Lapsa09.01.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā likumdošana ļauj ierēdņiem, kuri ignorējuši likumā noteikto pienākumu atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem, izsprukt no pat niecīgākā soda arī tad, kad likumpārkāpumu atzinusi tiesa. Taču Valsts prezidents Valdis Zatlers nedomā, ka likumdošanā kaut ko vajadzētu mainīt, - katrā gadījumā nekādu plānu šajā jomā viņam neesot.
Kā jau ziņots, administratīvā rajona tiesa šogad atzina ar prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas rīcību, nesniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar kancelejas tēriņiem, tostarp izdevumiem Zatlera deju stundām, kancelejas darbinieku valodas apmācībām, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai.
Taču neviens ierēdnis par savu prettiesisko rīcību sodu nesaņēma: kā izrietēja no kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča paskaidrojuma, Darba likuma 90. panta trešā daļa nosaka, ka piezīme vai rājiens izsakāms ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tāpēc arī viņam nekas cits neesot atlicis kā „ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veikt pārrunas”.
Šis Zatlera kancelejas vadītāja skaidrojums faktiski nozīmē, ka Latvijā nevar tikt sodīts neviens valsts iestāžu darbinieks, kura rīcības prettiesiskumu ar savu spriedumu atzinusi administratīvā tiesa: parasti no brīža, kad iesniegums par ierēdņa rīcības prettiesiskumu tiek nodots tiesā, līdz spriedumam paiet vismaz pusotrs gads.
Sākotnēji Zatlers no savas kancelejas darbinieku prettiesiskās rīcības vērtējuma norobežojās un to komentēt atteicās, nevēloties atbildēt arī uz jautājumu, kā viņš kā Valsts prezidents rūpējas, lai Valsts prezidenta kanceleja ievērotu likumdošanas normas attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem un tiesībām saņemt informāciju.
Pēc šīs sākotnējās izvairīšanās Pietiek Zatleram uzdeva vēl virkni jautājumu – vai, viņaprāt, Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas par prettiesisku rīcību šādā situācijā nav sodāmas, vai šāda likumdošanas situācija viņam šķiet normāla, kādas vēl amatpersonas, viņaprāt, par prettiesisku rīcību nav sodāmas un kādus konkrētus soļus viņš spers, lai mainītu likumdošanas situāciju šajā jomā.
Taču Zatlers arī ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās, savukārt no Rinkēviča sniegtās atbildes izriet, ka prezidentu pilnībā apmierina pašreizējā situācija un „Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva attiecībā uz Darba likuma regulējumu šobrīd netiek plānota”.
„Jānorāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ievērojot prettiesiskas rīcības raksturu, paredzēti dažādi juridiskās atbildības veidi, kā kriminālatbildība, civiltiesiskā atbildība, administratīvā atbildība, disciplināratbildība. Katrs gadījums izvērtējams individuāli, izvērtējot konkrētās situācijas atbilstību normatīvajos aktos nostiprinātajiem konkrētās atbildības veidam paredzētajiem piemērošanas priekšnoteikumiem,” skanēja Zatlera kancelejas vadītāja atbilde.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
