Iesaki rakstu: 
Jaunais prezidents Egīls Levits ir viens humora vecis. Viņam patiešām ir smalka vācu, drīzāk pat britu melnā humora sajūta. Saeimā uzstājoties, viņš savā uzrunā skarbi norādīja: “Latvija ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā.” Ko tur liegties, patiesi - tā tas ir! Tikai tas sen vairs nav nekāds jaunums. Bet kāpēc sen vispārzināmu lietu vēlreiz nepasniegt kā atklājumu? Valdošā elite šo joku izspēlē jau gadiem ilgi.
Un ar ko sāk jaunais prezidents? Sarīko par nodokļu maksātāju naudu vērienīgu ballīti, kurā dominē nevienlīdzības treknākā burbuļa pārstāvji - valsts uzņēmumu vadītāji un pusvadītāji ar miljonāru vai pusmiljonāru statusu, gadiem ilgi ļoti treknos politiskajos amatos ieperinājušās politiskās piepes. Tādas, kuras maina partiju piederības, bet ne siles treknumu.
Un tad prezidents savā uzrunā Saeimai un tautai teica vārdus, kuru vērts citēt pilnībā: “Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.”
Mediji un tauta sajūsmā noelsās - tas ir tik viens taisns vīrs! Un nākošais, ko viņš izdarīja - slotas vietā saaicināja lielāko daļu no tieši atbildīgajiem par šiem mēsliem Gaismas pilī. Vai nav smalka humora sajūta?
Protams, ka pilī bija uzaicināta arī virkne patiesi godprātīgu ļaužu, kuriem ar šiem mēsliem ir maz vai nekāda sakara. Bet kārtīgam prezidentam ir jāspēj rūpēties, lai lielgabarīta mēsliem būtu sabiedrība, ar ko kopā bildēties un izlikties, ka viņi nesmird pēc alkatības, bet gan pēc intelektuālām maijpuķītēm. Šādu kombinācija labi piedien vienam kārtīgam humora vecim.
Bet ar to joki vien nebeidzās. Prezidents savā Saeimas runā viedi norādīja: “Lai gan mums ir labas iestrādes, tomēr pagaidām visai samērā bāli sevi iezīmējam kā līdzdomātājus kopīgajā Eiropas un Rietumu intelektuālajā telpā.” Atkal - viedi, viedi vārdi, prezidenta kungs!
Humora sajūtu viņš drīz nodemonstrēja, iepazīstinot sabiedrību ar savu padomnieku korpusu. Par padomnieku nacionālās drošības jautājumos tika iecelts Jānis Kažociņš, kurš pazīstams kā izcili vājš un nesekmīgs Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Tieši viņa laikā SAB turpināja dalīt pielaides valsts augstākajiem noslēpumiem ļoti apšaubāmām personām. Šie fakti vēlāk izrādījās ļoti nepatīkams pārsteigums stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Prezidentam noteikti bija vēlme pajokoties ,ieceļot personu ar šādu reputāciju par nacionālās drošības padomnieku. Acīmredzot ar nesekmīgo Kažociņu prezidents centīsies iezīmēt Latviju kā atbildīgu līdzdomātāju valsti tik aktuālajos drošības jautājumos.
Bet vislielāko joku prezidenta kungs izspēlēja ar sava kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa izvēli. Viņš šobrīd ir Latvijas vēstnieks ASV un līdzīgi savam priekšniekam, Edgaram Rinkēvičam izrādījies ļoti taupīgs vīrs - valsts maizē raudamies, spējis uzkrāt iespaidīgu ceturtdaļmiljonu eiro.
Prezidents Levits acīmredzot novērtējis Teikmaņa spēju veidot košu Latvijas tēlu ārvalstīs. Pavisam nesen - 2018. gadā LSM raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ziņoja par vēstniecību, kurā kopš 2016. gada saimniekojis vēstnieks Teikmanis.
Sabiedriskais medijs informēja: “Latvijas vēstniecībā ASV Vašingtonā žurnāliste atklājusi, ka tā ir nevīžīga un nekopta.” Žurnāliste un arhitekte Baiba Vērpe raidījumam atklāja: “Kad es atnācu pie vēstniecības ēkas, es to vēstniecības ēku faktiski neredzēju. Tā bija aizsegta ar milzīgiem kokiem, koki bija nekopti, ar sausiem zariem. Tad celiņš bija nenovākts, ar sausām lapām, zālājs bija izdilis, pie fasādes karājās valsts karogs, kas jau bija izbalējis, violetīgs, krāsa no karoga bija notecējusi pa fasādi līdz pat vēstniecības plāksnei. Un tādu šo vēstniecību es ieraudzīju.” Nekopts arī izrādījies dārzs pie vēstniecības, pie ēkas cokola bija atkritumu kaudzes, veci televizori, kastes, kāpņu margas izpuvušas.
Prezidentam nudien ir smalka humora sajūta, jo pats no vienas puses atzīst, ka mēs sevi bāli iezīmējam intelektuālajā telpā, bet pats par savu kancelejas vadītāju ieceļ vienu no ietekmīgākajiem diplomātiem kopš 90. gadiem. Personu, kura zināmā mērā veidoja mūsu valsts tēlu, kurš izrādījies bāls. Vai arī, kā redzējām LSM, - nevīžīgs un nekopts burtiskā nozīmē.
Un, protams, laikā, kad tika ievārīti prezidenta pieminētie mēsli, Teikmanis raudāja mājās spilvenā. Kaut ko tādu, protams, varēja iedomāties tikai viens jokupēteris. Jo ne jau tikai ar vienu nolaistu vēstniecību Teikmanis ir bijis saistīts - viņš ir bijis ļoti ietekmīgs vīrs Latvijas politiskajā elitē un līdz ar viens no līdzatbildīgajiem.
Bet vispār nav smieklīgi. Un, protams, ar smalku humora sajūtu tam visam nav nekāda sakara. Cilvēki, kuri gadiem ilgi ir dzīvojuši noslēgtā burbuļa pasaulē, reizēm notic, ka šis viņu šaurais burbulis arī ir visa pasaule. Pārējiem gan tas viss izskatās pēc kārtējā cirka stikla burkā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
