Prezidenta "universālā speciāliste" nespēj paskaidrot, kā tieši nopelna savas piemaksas
PIETIEK30.09.2013.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota, līdztekus tiešajiem darba pienākumiem ne tikai pildot Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus, bet arī "nodrošinot Valsts prezidenta darbību izglītības jomā, koordinējot jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari". Taču, kā izrādās, viņa nespēj nosaukt nekādas konkrētas aktivitātes, ko pērn un šogad pa mēnešiem būtu veikusi, pildot šos pienākumus.
Pietiek jau informēja, ka Valsts prezidenta Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota: kā izrādās, jau vairāk nekā gadu viņa līdztekus tiešajiem darba pienākumiem, kas viņai dod 1800 latu mēnešalgu, par papildu 180 latiem pilda arī prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus. Iepriekš šos pienākumus pildīja vēstures zinātņu doktors Antonijs Zunda, kurš tika atlaists it kā "funkciju pārdales" dēļ.
"Funkciju pārdale" izpaudās tā, ka vēstures padomnieka štata vietas likvidācijā prezidenta aizgādniecībā tika radīta ērta papildu "barošanās" vieta "savējiem cilvēkiem", - jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas Rāviņa-Vimba tika nozīmēta "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".
Savukārt no šā gada 1. februāra papildus pārējiem pienākumiem Rāviņai-Vimbai uzticēts vēl arī "nodrošināt Valsts prezidenta darbību izglītības jomā, koordinēt jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari". Par šo pienākumu veikšanu papildus 1800 latu mēnešalgai un 180 latu "vēsturnieces" piemaksai Rāviņai-Vimbai ik mēnesi tiek vēl 90 latu.
Kā zināms, līdz pagājušā gada jūnija beigām Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks bija profesors, vēstures doktors Antonijs Zunda. Viņu Valsts prezidents pagājušā gada jūnija beigās faktiski atlaida, kaut gan oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas. Toreiz prezidenta Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Kā rāda Rāviņas-Vimbas oficiālais dzīvesgājuma apraksts, viņai nav nekādas izglītības vēstures jomā, ja neskaita vidusskolas vēstures stundas un apmeklētus kursus "Etiķete. No ieskata vēsturē līdz mūsdienām". Rāviņai-Vimbai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un sociālo zinātņu maģistra grāds Eiropas studijās, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.
Kaut gan solījusi pēc atvaļinājuma sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Rāviņa-Vimba tomēr pirmdien izlēma tā arī neatbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņa ar savu izglītību ir kompetenta veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē, un vai viņa ir pelnījusi 180 latu piemaksu par šo "darbu".
Tāpat Pietiek Rāviņai-Vimbai bija uzdevis arī divus jautājumus par viņas konkrēto veikumu, pildot papildu pienākumus:
"1) kādus tieši pienākumus un aktivitātes 2012. gadā pa mēnešiem esat veikusi, pildot iepriekš Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē ietilpstošos pienākumus saistībā ar Vēsturnieku komisiju? Kuras amatpersonas Vēsturnieku komisijā to var apliecināt?
2) kādus tieši pienākumus un aktivitātes šogad no 1. februāra pa mēnešiem esat veikusi, nodrošinot Valsts prezidenta darbību izglītības jomā un koordinējot jautājumus, kas saistīti ar izglītības nozari? Kādus tieši ar izglītības nozari saistītus jautājumus šajā laikā esat koordinējusi? Miniet izglītības nozares speciālistus, kas to var apliecināt."
Viss, ko prezidenta "universālā speciāliste" varēja atbildēt uz šiem jautājumiem, bija:
"Informēju Jūs, ka 2011.gada 23.augustā Valsts prezidents ir apstiprinājis Vēsturnieku komisijas sastāvu, kurā darbojas 13 profesionāli vēsturnieki. Manos pienākumos ietilpst nodrošināt Valsts prezidenta un Vēsturnieku komisijas sadarbību un nepieciešamās informācijas apriti.
Attiecībā uz izglītības jomu vēlos paskaidrot, ka manos pienākumos ietilpst nodrošināt Valsts prezidentu ar informāciju par aktualitātēm šajā jomā, veikt organizatoriskus pasākumus, kas saistīti ar Prezidenta vizītēm mācību iestādēs, tikšanos ar izglītības un zinātnes nozares pārstāvjiem un kompetentiem speciālistiem, ko regulāri arī veicu. Piedalos darba grupu darbā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā darba grupā „Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei”."
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
