Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.

[1] Tiesībsarga birojā ikdienā saņemtās sūdzības un arī Tiesībsarga biroja pārstāvju novērojumi, veicot regulārās vizītes uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, pierāda, ka līdzšinējā atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu politika nav vērsta uz pilnvērtīgu interešu nodrošināšanu un cieņpilnu attieksmi pret ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošām personām. Savukārt vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir izcelts tieši valsts pienākums rūpēties par personu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pants nosaka, ka šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē, tostarp nodrošinot, ka:

a)   personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir iespējas izvēlēties dzīvesvietu un to, kur un ar ko tās dzīvo, un ka tām neliek dzīvot kādos noteiktos apstākļos;

b)   personām ar invaliditāti ir pieejami dažādi mājās un dzīvesvietā sniegtie pakalpojumi un citi sociālā atbalsta pasākumi, tostarp personīgā palīdzība, kas nepieciešama, lai dzīvotu un iekļautos sabiedrībā un lai nepieļautu izolēšanu vai nošķiršanu no sabiedrības;

c)   plašai sabiedrībai paredzētie sociālie pakalpojumi un objekti ir vienlīdz pieejami arī personām ar invaliditāti un atbilst to vajadzībām.

Norādāms, ka jau ilgstoši tieši šīs tiesības netiek attiecinātas uz cilvēkiem, kuri bez sev nepieciešamajiem pakalpojumiem nespēj dzīvot sabiedrībā, jo Latvijas sociālās aprūpes sistēma piedāvā galvenokārt aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevis cilvēku dzīvesvietās. Rezultātā Latvijā ir izveidojies samērā liels cilvēku loks, kas savu mūžu pavada dzīvojot izolēti no sabiedrības, institucionālās aprūpes rezultātā pilnībā vai daļēji zaudējot savas iepriekšējās dzīves iemaņas un, pats bēdīgākais, arī savas dzīves jēgu.

Lai veicinātu Latvijas virzību uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību, Labklājības ministrija kopš 2015. gada, sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām, īsteno ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu ar mērķi ieviest deinstitucionalizāciju (turpmāk - DI) jeb attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, lai ikviena persona varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot visu nepieciešamo atbalstu savā pašvaldībā (piem., dienas centru, grupu dzīvokļu, specializēto darbnīcu, u.tml.).

Akcentējams, ka 2020. gada ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu DI jomā.

Minētā projekta ietvaros ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu pašvaldībās ir paredzēts radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošie bērni varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savās pašvaldībās. Savukārt pieaugušās personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgstoši dzīvo valsts sociālas aprūpes centros, ar speciālistu atbalstu varētu dzīvot sabiedrībā patstāvīgi un atbilstoši savām spējām strādāt sev piemērotu darbu.

[2] Būtiski, ka arī valdības rīcības plāna “Deklarācijas Artura Krišjaņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punktā tika noteikta apņemšanās: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanu ģimeniskai videi.”

Ņemot vērā, ka līdz DI projektu beigām ir atlikuši tikai trīs gadi (2023. gada 31. decembris), tiesībsargs 2020. gada 4. martā nosūtīja Labklājības ministrijai vēstuli ar lūgumu informēt par 2019. gadā veiktajām darbībām, kas attiecināmas uz Valdības rīcības plāna “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punktā noteiktās apņemšanās izpildi attiecībā uz DI un sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību pašvaldībās visā valsts teritorijā.

Labklājības ministrijas 2020. gada 1. aprīļa atbildes vēstulē tiesībsargam tika akcentēts, ka DI projektu uzdevums ir novērst situāciju, kad personai būtu jāpārceļas vai jāturpina dzīvot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcijā, jo valstī nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā. Labklājības ministrija norādīja, ka jau sākotnēji kā DI projektu apjomīgākā mērķa grupa bija plānotas tieši pašvaldībās dzīvojošas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām būtu jānodrošina atbalsts dzīvesvietā, tādējādi mazinot nonākšanu institūcijās. Vienlaikus tika paredzēts atbalsts arī pārejai uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā institūcijās dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Labklājības ministrijas ieskatā šāda pieeja DI projektu īstenošanā ir atspoguļojusies arī rezultātos, kas tika sasniegti līdz 2019. gada beigām: sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tika nodrošināti 468 personām ar garīga rakstura traucējumiem, no kurām 19 ir pārcēlušās no ilgstošas aprūpes institūcijās uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto informāciju, secināms, ka 2019. gadā tikai 24 personas ir izstājušās no valsts sociālās aprūpes centriem, bet no tām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēma 19 personas. Turpretim iestājušās valsts sociālās aprūpes centros ir 206 personas ar garīga rakstura traucējumiem un rindā uz institucionālajiem pakalpojumiem gaida vēl 391 persona. Kas nozīmē, ka arī 2020. gadā joprojām dominē institucionālā aprūpe un šīm personām nav tikuši nodrošināti atbilstoši sabiedrībā balstītie pakalpojumi, lai tām nevajadzētu nonākt institūcijās.

Lai precizētu iepriekš minēto Labklājības ministrijas informāciju, tiesībsargs 2020. gada 7. maijā nosūtīja vēstuli arī visu plānošanas reģionu DI projektu vadītājiem  ar lūgumu informēt par veiktajām darbībām, kas attiecināmas uz Valdības rīcības plānā “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteiktās apņemšanās izpildi attiecībā uz DI un sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību pašvaldībās visā valsts teritorijā.

Apkopojot sniegto informāciju, secināms, ka visu plānošanas reģionu atbildēs tika atspoguļota aina, ka DI projektu realizācija ir ne tikai būtiski iekavējusies, bet pagaidām ir nesusi minimālus rezultātus gan attiecībā uz personām, kuras izstājās no valsts sociālās aprūpes centriem, gan arī personām, kurām viņu pašvaldībās ir nepieciešams saņemt savlaicīgus un viņu vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Tāpat secināms, ka visu šo gadu laikā valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem tā arī nav tikušas organizētas profesionālās apmācības par klientu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanai.

Regulāri apmeklējot valsts sociālās aprūpes centrus, Tiesībsarga biroja pārstāvji ir pārliecinājušies, kas institūciju darbiniekiem trūkst ne tikai zināšanu par darbu ar minēto klientu grupu, bet arī atbilstošas materiāli-tehniskās bāzes (nodarbību telpu, mācību līdzekļu, jēgpilnu individuālu mācību plānu), kas ļautu mērķtiecīgi sagatavot klientus patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Tādējādi var secināt, ka visas personas, kuras līdz šim DI projektu ietvaros ir izstājušās no valsts sociālās aprūpes centriem, nav tikušas pienācīgi apmācītas un sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrība.

[3] Kopš Tiesībsarga biroja pastāvēšanas brīža, Tiesībsarga biroja pārstāvji regulāri apmeklē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, vizīšu laikā īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību nodrošināšanas aspektiem un klientu tiesību ievērošanai.

Plašu sabiedrības rezonansi bija guvis tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojums “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem”, kuru papildināja pielikumi:

-     Ziņojums par   cilvēktiesību nodrošināšanu    Valsts  sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiālē “Jelgava”;

-     Ziņojums par   cilvēktiesību    nodrošināšanu Valsts   sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi”;

-     Ziņojums par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiālē “Ropaži”.

Minētajā Ziņojumā tiesībsargs ne tikai vērsa uzmanību uz valsts sociālās aprūpes centros esošajiem vispārējiem sadzīves apstākļiem, kas bija atzīstami par klientu individuālajām vajadzībām neatbilstošajiem, pilnvērtīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas trūkumiem un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, bet arī uz ikviena klienta tiesībām dzīvot sabiedrībā. Vairāki tiesībsarga secinājumi un rekomendācijas vistiešākajā veidā norādīja uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām.

Ziņojumā tiesībsargs aicināja gan valdību, gan arī par sociālo nozari atbildīgo Labklājības ministriju ne tikai normatīvajā regulējumā, bet arī praksē ieviest principu, ka personu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros būtu pēdējais līdzeklis, kuru varētu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmēģināti visi iespējamie sabiedrībā balstītie pakalpojumi. Tika norādīts arī uz nepieciešamību attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus (pusceļa mājas, grupu dzīvokļus, aprūpi mājās u. tml.), tādējādi mazinot arī pašvaldību skepsi par DI ieviešanu un attīstīšanu.

Tiesībsargs norādīja, ka pārskatāmā periodā būtu pilnībā izslēdzama jaunu klientu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros, aicinot atbildīgās iestādes risināt Ziņojumā norādītās problēmas, novērst konstatētos pārkāpumus un īpaši veicināt pasākumus, kas vērsti uz personu ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā un tiesību uz patstāvīgu dzīvi nodrošināšanu. Turklāt tiesībsargs arī bija izteicis gatavību līdzdarboties minēto jautājumu risināšanā savas kompetences ietvaros.

Norādāms, ka 2013. gada 5. aprīlī tiesībsargs saņēma Labklājības ministrijas atbildes vēstuli Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu ” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām ”.

Savā atbildes vēstulē attiecībā uz tiesībsarga rekomendāciju, ka personu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros būtu pēdējais līdzeklis, kuru varētu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmēģināti visi iespējamie sabiedrībā balstītie pakalpojumi, Labklājības ministrija akcentēja, ka sākotnēji būtu jārealizē jau iepriekš noteiktais politikas virziens - alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība.

Savukārt attiecībā uz tiesībsarga aicinājumu attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus Labklājības ministrija paskaidroja, ka virziens uz alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstību un pakalpojumu piešķiršanu, primāri izvērtējot iespējas tā nodrošināšanai dzīvesvietā, tika noteikts jau 1996. gadā, kad tika uzsākta sociālās palīdzības un pakalpojumu sistēmas reforma. Līdz ar to arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurš stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, parādījās īpašs uzsvars uz institūcijām alternatīvajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem. Vienlaikus, Labklājības ministrijas vēstulē tika norādīts, ka kopumā valstī institucionālo pakalpojumu attiecība pret sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem ir vidēji 81% pret 19% (dati uz 2013. gadu). Labklājības ministrija akcentēja, ka šāds institucionālās aprūpes pārsvars ir nepieļaujams, ņemot vērā, ka jau kopš 1997. gada sociālo pakalpojumu attīstībā ir izvirzīts mērķis veicināt individuālām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk klienta dzīvesvietai, lai mainītu esošo pakalpojumu sniegšanas modeli.

Šāda modeļa ieviešanai Labklājības ministrija paredzēja attīstību trīs rīcības virzienos:

•     DI, klientiem nodrošinot sabiedrībā balstītus pakalpojumus;

•     sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi;

•     efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība.

[4] Ņemot vērā Labklājības ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vēstulē Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām” sniegtos solījumus tuvākajā laikā ne tikai ieviest tiesībsarga sniegtās rekomendācijas un ievērojami uzlabot valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošo personu sadzīves apstākļus un cilvēktiesību ievērošanu, Tiesībsarga biroja pārstāvji turpināja regulāri apmeklēt minētās institūcijas. Vizīšu laikā īpaša uzmanība tika veltīta šādiem jautājumiem:

•     spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegumam;

•     klientu tiesību uz brīvību iespējamiem ierobežojumiem institūcijā;

•     klientu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību;

•     vispārējiem sadzīves apstākļiem institūcijā;

•     institūcijās sniegto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstībai klientu vajadzībām.

Būtiski, ka par katru vizīti tika sagatavots tiesībsarga ziņojums, sniedzot ne tikai secinājumus par konstatētajiem apstākļiem, bet arī konkrētas rekomendācijas cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai ilgtermiņā, kurš tika nosūtīts ne tikai konkrētās institūcijas vadībai, bet arī par sociālo nozari atbildīgai Labklājības ministrijai. Tādējādi tiesībsargs paļāvās, ka Labklājības ministrija operatīvi veiks visas nepieciešamās darbības, lai valsts sociālās aprūpes centros nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus ilgtermiņā.

Apmeklējot vairākas institūcijas, Tiesībsarga biroja pārstāvji bija konstatējuši virkni identisku vispārējiem cilvēktiesību standartiem neatbilstošu apstākļu, lielākā daļa no kuriem tika minēti arī tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojumā “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem”. Norādāms, ka arī 2018. gadā veikto vizīšu laikā tika secināts, ka sniedzot klientiem pakalpojumus, valsts sociālās aprūpes centri nespēj pilnā apmērā nodrošināt klientu cilvēktiesību ievērošanu vairākos aspektos:

•     nepieciešamā atbalsta un cieņpilnas aprūpes sniegšanu klientiem;

•     elementāru higiēnas un mazgāšanās līdzekļu pieejamību;

•     atbilstošu nodarbību un brīvā laika organizēšanu (īpaši - klientiem ar funkcionālajiem traucējumiem un gulošiem klientiem);

•     nodrošināšanu ar atbilstošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un ortopēdiskajiem apaviem;

•     klientu dokumentu pienācīgu aizpildīšanu (īpaši - individuālo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu);

•     klientu emocionālās labsajūtas nodrošināšanu institūcijā.

Rezultātā atbildīgai Labklājības ministrijai un visiem valsts sociālās aprūpes centriem 2018. gada 29. novembrī tika nosūtīta vēstule, līdzīgi kā 2013. gada 15. februāra Ziņojumā arī šoreiz sniedzot vairākas tiesībsarga rekomendācijas cilvēktiesību standartu nodrošināšanai institūcijās.

Neskatoties uz visām tiesībsarga iepriekš sniegtajām rekomendācijām, apmeklējot valsts sociālās aprūpes centrus, 2019. un 2020. gadā atkārtoti tika konstatēta ne tikai nevēlēšanās ievērot cilvēktiesību standartus, bet arī nespēja nodrošināt cieņpilnu izturēšanos pret institūcijās dzīvojošām personām.

[5] Labklājības ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vēstulē Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām” tiesībsargs tika informēts, ka viena no plānotajām darbībām DI realizācijas gaitā būs ne tikai atbalsta palielināšanā pašvaldībām alternatīvo pakalpojumu ieviešanai, bet arī valsts finansēto vietu skaita samazināšana valsts sociālās aprūpes centros par apmēram 1000 vietām (līdz 2020. gadam). Tādējādi Labklājības ministrija paredzēja DI plānotā finansējuma ietvaros izbeigt 2 līdz 4 valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbību.

Norādāms, ka, realizējot minēto plānu par atsevišķu valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu, Labklājības ministrijas rīcība bija guvusi skaļu rezonansi sabiedrībā.

Laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam Labklājības ministrija pieņēma lēmumus par četru valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu uz citām filiālēm.

Turklāt jautājums par Valsts sociālas aprūpes centra “Vidzeme” filiāles “Rauna” un Valsts sociālas aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Kauguri” darbības izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu tika apspriests ne tikai informatīvajā telpā, bet arī izvērtēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs (2015. gada 10. februārī un 2015. gada un 2015. gada 4. martā ) un arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē (2015. gada 18. martā).

Komisijas dalībnieki Labklājības ministrijai norādīja uz cilvēktiesību aspektu, jo vecāka gadu gājuma klientu pārvietošana uz citu vietu ir emocionāli traumējoša un klientiem valsts sociālās aprūpes centros ir svarīgi atrasties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un radiniekiem. Tādējādi Labklājības ministrijai tika pārmesta tuvredzība un neizdarība jautājumu sakārtošanā”.

Norādāms, ka neskatoties uz minēto Saeimas aizrādījumu, Labklājības ministrija nebija atzinusi pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus un arī lēmumi par Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Baldone” un Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanu tika pieņemti sasteigti un organizatoriski nepārdomāti .

Kā satraucošs fakts ir jāmin Madonas un Lubānas novada pašvaldības minētais, ka par Labklājības ministrijas un VSAC “Latgale” plānoto filiāles “Lubāna” darbības pārtraukšanu un klientu steidzamu pārvietošanu pašvaldības uzzināja pēdējā brīdī. Turklāt Madonas novada pašvaldība informāciju par filiāles “Lubāna” likvidāciju saņēma no plašsaziņas līdzekļiem. Tātad, pieņemot lēmumu par Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanu, Labklājības ministrija nebija uzskatījusi par nepieciešamu to saskaņot ar vietējām pašvaldībām, kuru pienākums ir nodrošināt klientiem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā.

Ņemot vērā, ka tiesībsargs jau iepriekš bija norādījis Labklājības ministrijai uz nepārdomātu un sasteigtu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu un klientu pārvietošanu uz citām institūcijām, kas bijusi organizēta, ignorējot klientu tiesības un vislabākās intereses, šāda Labklājības ministrijas rīcība nekādā veidā nevar tikt vērtēta kā veiksmīga starpinstitucionāla sadarbība  klientu interešu labā.

Lai arī DI process paredz institūciju slēgšanu, šis process netika saskaņots ar vietējām pašvaldībām un notika laikā, kad vēl nebija pieejams faktiski neviens sabiedrībā balstīts sociālais pakalpojums, kas būtu piemērots valsts sociālās aprūpes centru klientiem. Ņemot vērā straujo Labklājības ministrijas rīcību, slēdzot četras valsts sociālās aprūpes centru filiāles, nebija iespējams nodrošināt cilvēku sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un lielākā daļa no viņiem tika pārvietoti no valsts sociālās aprūpes centriem ar salīdzinoši mazu klientu skaitu, uz valsts sociālās aprūpes centriem, kuros ir 200 un vairāk klientu. Tādējādi Labklājības ministrijas nepārdomātas rīcības rezultātā, valsts sociālās aprūpes centru klientu dzīves kvalitāte bija pazeminājusies un arī veicināja esošā veselības stāvokļa paasinājumus.

Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka institūcijās dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem tiek pārvietotas uz citu institūciju, nevis uzsāk patstāvīgu dzīvi un saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas ir pretrunā ne tikai DI pamatmērķim, bet arī starptautisko organizāciju sniegtajām rekomendācijām.

Vienlaikus ir vērojama tendence, ka personas ar smagu un ļoti smagu fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu joprojām tiek ievietotas institūcijās, ko pierāda arī Labklājības ministrijas sniegtie dati par esošo rindu uz institucionālajam pakalpojumiem.

Pretstatā DI pamatmērķim, Latvijas pašvaldībās piedāvāto pakalpojumu klāsts personām ar garīga rakstura traucējumiem nav pietiekošs (vērojams dienas centru, grupu dzīvokļu, specializēto darbnīcu trūkums) un bieži arī personu individuālajām vajadzībām neatbilstošs. Personām ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem vienīgais valsts piedāvātais pakalpojums ir institucionālā aprūpe, savukārt pašvaldībās vairumā gadījumu sabiedrībā balstīti pakalpojumi nav pieejami vispār un arī netiek plānoti tuvākajā nākotnē. Tāpat konstatējams, ka joprojām valsts līmenī netiek nodrošināts tāds pakalpojums kā atbalsta persona, kas tomēr daudzām personām ar garīga rakstura traucējumiem būtu būtisks priekšnoteikums pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā.

Pašvaldības ir norādījušas tiesībsargam arī uz to, ka reģionos sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanu apgrūtina speciālistu trūkums, turklāt DI projekta ietvaros piešķirtie finanšu līdzekļi būs nepietiekami, lai attīstītu iecerētos pakalpojumus, jo projekta virzība ir iekavējusies un sākotnēji plānotās izmaksas ir pieaugušas.

Šeit arī jāpiemin Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Deinstitucionalizācija - iespēju tilts cilvēkiem ar invaliditāti dzīvei sabiedrībā” (publiskots - 2018. gada 11. aprīlī)  minētā informācija, ka iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai kopā bija izlietoti 12,68 milj. euro. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ilgstošai institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai tika paredzēts gandrīz astoņas reizes lielāks finansējums, t.i., 98,127 milj. euro.

Pašvaldības arī pauž satraukumu, ka viņu rīcībā nav skaidras informācijas, kāds valsts atbalsts tiks paredzēts pēc DI projekta beigām 2023. gadā. Turklāt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi bija uzsākti novēloti, kad projekts daļēji jau tika realizēts, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas neesamība projekta sākumposmā būtiski apgrūtinājusi DI uzsākšanu un arī apgrūtinājusi uzrunāt mērķauditoriju iesaistei projektā. Rezultātā, pašvaldībās speciālistu un arī institūcijās strādājošo personu vidū joprojām dominē viedoklis, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem atrašanās institūcijā ir vēlamāka, nekā dzīve sabiedrībā.

[6] Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka neskatoties uz Labklājības ministrijas ieceri kopš 2014. gada, sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenot ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu ar mērķi ieviest DI, jeb attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, valstī trūkst ne tikai kopējās vīzijas un stratēģijas par to, kas notiks ar personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc 2023. gada 31. decembra (pēc DI projektu noslēguma), bet arī par to, ka tieši šo personu interesēm jābūt prioritārām.

Akcentējams, ka kopš tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojuma “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem” publiskošanas, tiesībsargs tā arī nav saskatījis atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu konceptuālu rīcību, lai savlaicīgi un kvalitatīvi nodrošinātu DI projektu realizācijas posmus.

Norādāms, ka arī 2020. gadā Tiesībsarga biroja pārstāvju vizīšu laikā valsts sociālās aprūpes centros joprojām tiek konstatēti tie paši cilvēktiesību pārkāpumi, uz kuriem tiesībsargs ir norādījis Labklājības ministrijai vairāku gadu garumā. Tādējādi veiktā institūciju infrastruktūras sakārtošana nav uzlabojusi institūciju klientiem sniegto sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, kā arī nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret tām personām, kurām pirms 10 gadiem, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Latvijas Republika solīja vienlīdzīgu tiesību un brīvību nodrošināšanu, īpašu atbalstu un iespēju dzīvot sabiedrībā.

Ņemot vērā minēto, sniedzu šādus priekšlikumus:

1.   Nodrošināt visā valsts teritorijā plašu sabiedrībā balstīto pakalpojumu klāstu, tai skaitā atbalsta personas pakalpojumu, paredzot tam arī valsts budžeta finansējumu;

2.   Līdz 2024. gada 1. janvārim pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, ikvienai personai ar invaliditāti nodrošinot atbilstošu sociālo pakalpojumu piešķiršanu sabiedrībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....