Iesaki rakstu: 
Laikam jau nebūtu bijis iemesls apgānīt katoļticīgos, taču, ja nebūtu bijuši pēdējo dienu notikumi, tad es sēdētu mēms kā zivs. Arvien vairāk pasauli pāršalc dažādi skandāli ap garīdznieku seksuāla rakstura izdarībām, kur nereti tiek iesaistīti sabiedrības neaizsargātākā daļa - bērni un garīgi slimi cilvēki. Manas izklāstītās pārdomas zemāk nebūs par priestera Pāvela Zeiļa izdarībām Rēzeknes apkārtnē.
Tur aizstāvji jau metušies krusta gājiena cienīgās izdarībās un dievojas, ka priesteris ir labs cilvēks un ka tā visa lieta ir apmelošana un priekšvēlēšanas kampaņa. Domāju, ka tā var domāt tikai aklie, bet tiesa parādīs.
Pārdomas būs par to nepilnu 1 miljonu eiro [vai tomēr daudzreiz vairāk], kas tiks izlietoti pāvesta Franciska vizītei 24.septembrī, kad lielākajai sabiedrības daļai būs brīvdiena, bet tiem, kuriem būs jāvergo, tajā dienā tāpat vergos.
Kopējie tēriņi budžeta kontekstā neizklausās milzīgi, jo VID ēkas atpirkšanā no Kremļa oligarha valsts iekrita daudz lielākos sū... Atzīmēšu, ka visā tajā posmā arī miljonus nosmēla slimākā Austrijas iedzīvotāja Vaškeviča sieva Vilkaste.
Tātad ķeršos klāt uzskaitījumam - cik tad mums visiem nodokļu maksātājiem izmaksās pāvesta Franciska saiets Aglonā. Informācija aizgūta no raksta „Simtiem tūkstošu eiro dievnamu remontiem. Cik izmaksā pāvesta vizīte Latvijā?”.
Vasaras sākumā valdība atvēlēja 805 tūkstošus eiro pāvesta vizītei Aglonā. Galvenais finansējuma sadalītājs ir Tieslietu ministrija.
Velns slēpjas detaļās:
- sākotnēji bija paredzēts, ka Aglonas bazilikas un teritorijas labiekārtošanai nepieciešami 365 tūkstoši eiro. Tiesa, Aglonas bazilikas draudze pagājušajā mēnesi noslēdza 578 tūkstošus eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu SIA “RIVI RV” par bazilikas teritorijas labiekārtošanu. Renovācijas izmaksas kopumā sadārdzinājušās par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro;
- drošības un kārtības pasākumiem paredzēts tērēt 80 tūkstošus eiro;
- 134,5 tūkstoši eiro tiks tērēti atkritumu konteineru, pārvietojamo sabiedrisko tualešu, krēslu nomai, kā arī nepārtrauktas elektrības piegādes garantēšanai un video translācijai;
- ātrās palīdzības darba nodrošināšana un dzeramā ūdens mikrobioloģiskā un ķīmiskā izmeklēšana Aglonā izmaksās 16 tūkstošus eiro;
- savukārt Satiksmes ministrija saņēma aptuveni 50 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tiešraides, kuras veidos Latvijas Televīzija, kā arī organizētu papildu pasažieru pārvadājumus;
- vēl 158 tūkstoši eiro lūgti Valsts prezidenta kancelejai preses centru izveidošanai Aglonā un Kongresu namā, kā arī helikopteru un transportu nodrošināšanai;
- 4.septembrī valdība arī atbalstīja TM lūgumu piešķirt papildu 145,7 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nodrošināt pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanu sabiedriskajos medijos;
Man jau liekas, ka iepriekš minētās summas saskaitot un atņemot ir tuvu 1 miljonam eiro vai pat vairāk. Taču, ja mēs ņemam vēra pareizticīgā Ušakova ģimenes fonda [lasīt Rīgas Domes budžets] ieguldījumu, tad tas ir krietni virs 1 miljona eiro.
Tāpat kā varas partijām arī Nila Saskaņai pirms vēlēšanām ir jāspodrina spalvas. Tad nu zemāk arī „nabadzīgākās” Latvijas pašvaldības ieguldījums pāvesta Franciska 12 stundu vizītē Latvijā:
- pašvaldība maijā nolēma sniegt līdzfinansējumu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai 233,2 tūkstošu eiro apmērā. Lielākā daļa šīs summas tika novirzīta to galvaspilsētā esošo dievnamu remontam, kurus iecerējis apmeklēt pāvests;
- Rīgas dome 10 tūkstošus eiro piešķīra ēdināšanai pāvesta svītai un brīvprātīgajiem, kā arī brīvprātīgo apģērbam. Savukārt LED ekrānu un apskaņošanas nodrošināšana Doma laukumā, pie Brīvības pieminekļa un citās vietās izmaksās 17,2 tūkstošus eiro;
- TV monitoriem Doma laukumā galvaspilsēta atvēlējusi 2,2 tūkstošus eiro, bet vides reklāmai – 14,9 tūkstošus eiro.
Skaidrs ir viens, ka 1 vai 1,5 miljoni eiro budžeta kopējos izdevumos ir piliens jūrā, taču jāņem vērā, ka tā ir papildus brīvdiena diena, kuras laikā uzņēmumi būtu varējuši strādāt pilnvērtīgi un bez liekas čakarēšanās, kas nestu papildu ienākumus valsts budžetam utt.
Mani tas neapmierina, ka manam uzņēmumam vesela diena jāstāv dīkstāvē un tā darbiniekiem jāskatās papmobīļa pārvietošanās pa Rīgas ielām. Sauciet mani par vergturi, bet būtu labāk strādājuši un pāvestu aicinājuši kādā brīvdienā, nevis tad, kad viņam iegribas. Taču cirks jau ir nepieciešams, lai politiķi varētu pagozēties vai nu Rīgas dievnamos vai Aglonā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
