Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā varēja gadīties, ka pirms pusotra gada, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot tikai 846 tūkstošus eiro? Pietiek ir saņēmis izteiksmīgu Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzītās Privatizācijas aģentūras oficiālu skaidrojumu, kas uzskatāmi demonstrē – ko ierēdņi uzskata par pietiekamiem „publicitātes pasākumiem”, lai „sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi”. Publicējam šo skaidrojumu pilnībā:

AS “Grindeks” pārdošanas nosacījumi

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 13.punktu un Ministru kabineta 2015.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.642 “Par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS “Latvijas kuģniecība”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Grindeks”, AS “Rīgas alus darītava “Vārpa”” un AS “Liepājas metalurgs” valsts kapitāla daļu pārdošanu”” (Rīkojums Nr.642) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2015.gada 28.decembrī nodeva valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) turējumā 219 780 akciju sabiedrības “Grindeks” (turpmāk – AS “Grindeks”) akcijas. Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš Ministru kabineta akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus.

Atbilstoši Rīkojuma Nr.642 3.punktam, ar Ministru kabineta 2016.gada 26.septembra rīkojumu Nr.537 “Par akciju sabiedrības "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumiem” Ministru kabinets apstiprināja valstij piederošo 219 780 AS "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumus, cita starpā paredzot AS “Grindeks” valstij piederošo akciju pārdošanu izsolē biržā un vienas akcijas sākotnējo vērtību (pārdošanas minimālo cenu).

2016.gada 8.novembrī Nasdaq Riga biržā izsolē tika pārdotas valsts speciālajam pensiju budžetam piederošās un PA turējumā esošās AS "Grindeks" 219 780 akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju. Pieprasījums pēc AS "Grindeks" akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu. Tās tika pārdotas 78 darījumos.

2. Īstenotie publicitātes pasākumi

Lai sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi par AS “Grindeks” akciju izsoli un vairotu iespējamību, ka tiek pārdota visa piedāvātā AS “Grindeks” 2,29% akciju pakete, PA, t.sk. sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu, veica virkni informatīvu pasākumu.

Paziņojumi

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 141.panta 2.daļa nosaka, ka kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Paziņojums par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika publicēts:

2016.gada 3.oktobrī PA mājaslapā;

2016.gada 5.oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

tā kā AS “Grindeks” ir reģistrēta un atrodas Rīgas pilsētā, 2016.gada 3.oktobrī tika publicēts paziņojums arī Rīgas pilsētas pašvaldības vietnē;

informācija par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika izsūtīta vairākiem ziņu dienestiem un aģentūrām.

Tāpat, atbilstoši ar Nasdaq Riga noslēgtā līguma par pakalpojumu sniegšanu AS “Grindeks” akciju izsolei nosacījumiem, paziņojumu par plānoto izsoli birža nosūtīja biržas biedriem.

Lai panāktu, ka maksimāli plašs potenciālo interesentu loks tiek informēts par AS “Grindeks” izsoli, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika izveidots baneris, kurš tika izvietots:

PA mājaslapā;

Nasdaq Riga vietnē;

ziņu portāla Delfi sadaļā Bizness;

ziņu portālā LETA.

Vebinārs

Lai piesaistītu potenciālos interesentus dalībai vebinārā, sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu tika izveidots baneris par virtuālās konferences norisi, kurš tika izvietots kā PA mājaslapā, tā arī Nasdaq Riga vietnē.

Papildus, par vebināra norisi tika sagatavota relīze, kura tika izsūtīta ziņu dienestiem un aģentūrām. Tajā skaitā relīze tika publicēta:

2016.gada 25.oktobrī Sabiedrības mājaslapā;

2016.gada 25.oktobrī investoru portālā NaudasLietas.lv;

2016.gada 26.oktobrī AS “Grindeks” mājaslapā.

Lai sniegtu visaptverošu un nepastarpinātu informāciju gan par uzņēmumiem, gan sagaidāmo izsoli, piedalīties vebinārā tika aicināti gan AS “Grindeks”, gan AS “Valmieras stikla šķiedra” pārstāvji. Tā kā AS “Grindeks” savu pārstāvi dalībai vebinārā nedeleģēja, informāciju par AS “Grindeks” un sagaidāmo akciju izsoli sniedza PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Virtuālās konferences ieraksts ir pieejams šeit: http://ej.uz/LPA_webinar.

Tāpat, izskaidrojot kārtību, kādā ir iespējams iegādāties AS “Grindeks” akcijas Nasdaq Riga izsolē, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika sagatavota un publicēta infografika, kura tika izsūtīta gan mēdijiem, gan nopublicēta Sabiedrības mājaslapā un Nasdaq Riga vietnē.

Aktuālo, ar AS “Grindeks” akciju izsoli saistīto informāciju PA izplatīja arī ar sava Twitter konta starpniecību.

Izsole kā akciju pārdošanas veids

Fondu tirgus informācija liecina, ka jebkura uzņēmuma akciju cena var ievērojami svārstīties. Tāpēc jau sākotnēji akcionārs pieņem lēmumu par savu ieguldījumu stratēģiju. Valsts pieņēma stratēģisku lēmumu līdzdalību šajā uzņēmumā izbeigt, akcijas pārdodot biržā.

Pieņemot stratēģisku lēmumu par līdzdalības izbeigšanu kādā uzņēmumā, tiek ņemts vērā, ka akciju cena nākotnē var arī pieaugt. Tas arī nosaka investoru ieinteresētību akcijas pirkt. Tomēr valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu.

Izsole ir labākā forma, ja nodoms ir pārdot visas mazākuma paketes akcijas. Izsoles sagatavošana prasa laiku, un tāpēc arī sākotnēji noteiktā minimālā cena ir vairāk indikatīva, lai rosinātu investoru interesi. Izsole jau pati par sevi ir cenas noteikšanas mehānisms konkrētajā tirgus situācijā. Izsolē var piedalīties jebkura ieinteresēta persona - gan esošie akcionāri, gan jauni investori. Turklāt izsole biržā ļauj nodrošināt darījumu caurspīdīgumu, garantējot pārdevējam labāko iespējamo akciju pārdošanas cenu atkarībā no pieprasījuma konkrētajā brīdī. Jāatzīmē, ka sadarbība ar Nasdaq Riga biržu PA ir izveidojusies veiksmīga un biržas pakalpojumi ir augstā profesionālā līmenī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...