Privatizācijas aģentūras vadība atkāpjas, jo nepiekrīt parakstīt valdības steigā akceptēto "Citadeles" pārdošanas līgumu

PA otrdien valdībai piedāvājusi turpināt sarunas ar ASV investīciju fondu Ripplewood Holdings par labākiem pārdošanas nosacījumiem, jo tam vēl ir divu mēnešu laiks, Pietiek atzina Spridzāns. Tomēr valdības vairākums bijis pozīcijās, ka zaļā gaisma līguma parakstīšanai jādod vēl vecajai valdībai, tādēļ savā pēdējā sēdē 28. oktobrī nepiekrita PA pozīcijai un, tikai dažiem ministriem atturoties, slēgtajā sēdē lēma par Citadeles pārdošanu uz esošajiem nosacījumiem.

Spridzāns tomēr pat šobrīd pēc atkāpšanās vairās lietot vārdus "politisks spiediens", lai gan Pietiek jau pirmdien valdības sēdes priekšvakarā, atsaucoties uz avotiem valdībā, rakstīja, ka PA vadība izjutusi spiedienu sarunas ar Ripplewood pabeigt iespējami ātri, lai pārdošanas darījumu par katru cenu noslēgtu aizejošā valdība.

PA vadības atkāpšanās nozīmē, ka Citadeles pārdošanas līgumu no Latvijas puses vismaz šobrīd nav, kam parakstīt. Spridzāns uzskata, ka līguma parakstīšana vai neparakstīšana būtu jau jaunās valdes izšķiršanās, kuru būtu jāieceļ jaunajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Balsojums par jauno valdību Saeimā gaidāms trešdien, 5. novembrī.

Pietiek par valdības otrdien steigā akceptēto Citadeles pārdošanas līgumu jau rakstīja, ka šis PA sagatavotais ziņojums tapis steigā, kas runā par labu valdības kuluāros izplatītajam viedoklim, ka uz PA tiek izdarīts spiediens Citadeles pārdošanas darījumu noslēgt vēl vecās valdības laikā, kamēr nav nomainījusies Ekonomikas ministrijas (EM) vadība.

Avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA direktors Spridzāns nav piekritis Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanai bez attiecīga valdības lēmuma, lai gan ir arī uzskats, ka valdība jau vienreiz šādu mandātu ir devusi, kad akceptēja bankas pārdošanu tieši fondam Ripplewood Holdings un tā piesaistītajiem investoriem. Tāpat valdības kuluāros izskan, ka uz PA vadību izdarīts spiediens sarunas ar Ripplewood pabeigt iespējami ātri, lai banku izdotos pārdot vēl aizejošajai valdībai.

Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, būtu izdevīgāki Latvijas valstij. Spridzāns pirmdien Pietiek atteicās komentēt procesu un to, vai jūtas drošs, ka saglabās amatu.

Jautājums par bankas Citadele pārdošanu valdības otrdienas dienaskārtībā iekļauts slēgtajā daļā, un noslepenots pat tā nosaukums. Citadeles jautājums netika saskaņots virzīšanai valdībā arī pirmdien notikušajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.

Tomēr avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA sagatavotais ziņojuma variants, ko aizejošais ekonomikas ministrs otrdien virzīs izskatīšanai valdībā, sākotnēji ticis uzskatīts par "melnrakstu", kas pēc saskaņošanas ministrijā vēl tiks grozīts, tomēr EM vadībā izlemts ar to virzīties uz priekšu.

Jau zināms, ka nākamā ekonomikas ministre būs Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Esošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/Vienotība), kura laikā tika gatavota un virzīta Citadeles pārdošana, 12. Saeimā nav ievēlēts, bet varētu saņemt deputāta mandātu uz laiku, kamēr finanšu ministra pienākumus pildīs Jānis Reirs (Vienotība).

Dažādi ar bankas Citadele pārdošanu saistīti avoti gan uzņēmēju, gan valsts amatpersonu lokā vairakkārt neoficiāli minējuši tagadējo Valsts prezidenta ekonomikas padomnieku Aivi Roni kā vienu no ietekmīgām figūrām, kura autoritātei jāpateicas konkrētā investora no ASV - Ripplewood Holdings - ienākšanai Latvijā. Runa ir par laika posmu pirms Ronis kļuva par Valsts prezidenta padomnieku, tas ir, pirms augusta.

Atbildot uz konkrēti uzdotu jautājumu, vai iesaistījies Citadeles pārdošanas procesā kā bijušais diplomāts ar vēlākiem sakariem ASV finanšu aprindās jeb kā oficiāls lobists, Ronis ar Valsts prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību pirms vairākām nedēļām noliedza savu ietekmi Ripplewood ienākšanai Latvijā, vienlaikus nenoliedzot, ka ticies ar šī amerikāņu investīciju fonda publisko seju Timu Kolinsu.

„Citadeles pārdošanas procesā manas līdzdalības nav. Ne formālas, ne neformālas, ne finansiālas, ne politiskas. Esmu vienreiz saticis Kollinsa kungu šā gada pavasarī. Mūsu saruna bija interesanta, tiesa, vairāk par ģeopolitiku un vēsturi, mazāk par Latvijas finanšu sektoru. Vienmēr esmu uzskatījis, ka ASV kapitāla ienākšana Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā būtu visādā ziņā pozitīvi vērtējama un apsveicama. Tas būtu vēl viens apliecinājums tam, ka Rīga ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā reģiona finanšu pakalpoju centrs. Vienmēr esmu mēģinājis atbalstīt Latvijas valsts iestādes, privātpersonas un uzņēmējus kontaktu dibināšanā ar ASV,” oficiālajā atbildē apgalvoja Ronis.

Novērtē šo rakstu: