Privāts portāls tērējis naudu, lai reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Jurisu — naudas ceļi aizved pie labi zināmiem figurantiem
Imants Liepiņš18.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies iepriekš publicētā informācija: privātas interneta vietnes īpašnieki maksājusi naudu, lai Facebook reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Juri Jurisu — un pēdas ved pie Rūdolfa Meroni grupējuma, kura eksistences pamatā ir atkarība no šī paša prokurora, kas atbalsta “arestētās mantas glabāšanu”.
Izrādās, joprojām eksistē tāds portāls bnn.lv, ko savulaik nodibināja austriešu interneta uzņēmējs Freds Cimmers, kurš plānoja savu biznesu paplašināt tieši Baltijā, taču pēc viņa ilgstošās slimības un pāragrās nāves portāls kaut kādā nezināmā veidā nonāca “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni saistīto personu grupas ietekmes sfērā.
Izrādās, ka šis portāls joprojām tiek uzturēts, un to administrē SIA Media Support, kam vienīgais valdes loceklis ir Aivars Gobiņš — Lursoft dati rāda, ka viņš ir bijis padomes vai valdes loceklis vēl vairāk nekā 20 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Harranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos.
A. Gobiņa vadītais uzņēmums no 31. marta līdz 4. aprīlim apmaksājis Facebook maksas reklāmu lielai, slavinošai prokurora (un ģenerālprokurora amata kandidāta) Jura Jurisa intervijai, kas tikusi publicēta otrdien, 31. martā, un kurā pausti “arestētās mantas glabātājam” vēlamie viedokļi.
Tieši šis prokurors desmit gadu garumā ir sistemātiski iebildis katru reizi, kad lietas dalībnieki pieprasījuši R. Meroni atskaitīties par izšķērdēto mantu, kura — it kā būdama arestēta kopš 2007. gada decembra — ir lielā mērā pārceļojusi R. Meroni saistīto personu kabatā, kamēr pats “mantas glabātājs” pērk villas, jahtas, viesnīcas un būvē helikopteru nosēšanās laukumus Krētā.
Konkrēti ar J. Jurisa vārdu saistās aizvadītās desmitgades lielākā afēra Ventspilī: 2015. gada 17. septembrī Kipras ofšors Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 50 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kuru pārdeva R. Meroni kontrolē esošais holdings A/S Latvijas Naftas tranzīts. Viena akcija tika pārdota par 1,77 eiro, taču pēc darījuma izrādījās, ka akciju faktiskā cena bija 4,56 eiro gabalā — tātad par 157% dārgāk! “Arestētās mantas glabātājs” tādā veidā pamanījās pazaudēt 126 miljonus.
Pēc trim gadiem klajā nāca dokumenti, kas atklāja: R. Meroni vadīto uzņēmumu intereses apkalpojošs advokātu birojs bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot: „Benita [Balana] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru [...], kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā.
[...] J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).” Tieši tā arī noticis, un ar J. Jurisa svētību sagatavotais darījums īstenojies, atnesot Latvijas Naftas tranzītam 126 miljonu zaudējumus. Bet tagad firma Media Support (kuras valdē esošais A. Gobiņš patlaban ir arī Latvijas Naftas tranzīta valdes loceklis) tērē naudu, lai internetā reklamētu J. Jurisu, sākoties cīņai par ģenerālprokurora amatu.
Šis fakts varējis nākt gaismā sakarā ar nesen veiktajiem Facebook servisu tehniskajiem uzlabojumiem — tā kā iepriekšējos gados šis sociālais tīkls ticis izmantots nelegālā vēlēšanu ietekmēšanā gan Eiropā, gan Amerikā, turklāt biedējošos apmēros izplatījusies Kremļa propaganda un dažādi “feiki”, tad Facebook par atbildi ieviesa gandrīz pilnīgu caurspīdību reklāmas kampaņu finansējumā.
Tagad par ikvienu sponsorēto postu un reklāmu var redzēt, kurš ir šo reklāmu apmaksājis, kādā periodā un apmēram cik cilvēki to redzējuši — konkrētajā gadījumā sasniegtā auditorija apstājusies starp 15 un 20 tūkstošiem, ko devuši reklāmas tēriņi zem 100 eiro apmērā. Visticamāk, ka Media Support vadītājs nav zinājis, ka viņa apmaksātā reklāma konkrētā prokurora popularizēšanai, no kura ir atkarīga reklamētāja finansiālā labklājība, tagad ir redzama ikvienam.
Kā liecina Facebook publiskotais izvietoto reklāmu pārskats, bnn aktīvi reklamējis tēmas, kas saistītas ar Lemberga tiesas prāvu un darbību kopumā, tāpat regulāri pieaicināti jebkādi politiķi vai personas, kas gatavas par Aivaru Lembergu izteikties kritiski — šeit bnn savā rīcībā kopē Kremļa propagandas TV kanālus un interneta resursus, kas gatavi dot platformu ikvienam dīvainītim vari konspirāciju teorētiķim, ja vien tie izsakās pret Ukrainu vai Baltijas valstīm.
Šādas Media Support sponsorētas, apmaksātas reklāmas ar rakstiem tikai pret A. Lembergu vien pēdējā pusgada laikā bijušas veselas 14, un tas nav viss: reklamētas arī sliktas ziņas par Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, kolīdz tas uzsāka aktīvu cīņu pret OIK shēmām, tāpat apmaksāta arī negatīvas informācijas popularizēšana par R. Nemiro padomnieku, advokātu Pāvelu Rebenoku un — nezināmu iemeslu dēļ — uzņēmumu Olainfarm.
Pietiek jau rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa tikko nav ļāvusi Media Support pārpirkt A/S Radio SWH kontrolpaketi, jo pircējs neatbilstot Nacionālās drošības likumam.
Tāpat rakstīts arī, ka Media Support laikā, kad centās saņemt atļauju Radio SWH akciju pirkšanai par 2,2 miljoniem, nevar sagrabināt 207 eiro nodokļu parāda nomaksai — tagad redzams, ka nauda aizgājusi ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Jurisa reklamēšanai.
Ikviens pats var apskatīties visus minētos datus te:
Savukārt sociālajā tīklā Twitter aktīvi tiek apspriesta vietne www.prokuratura.info, kurā, pēc visa spriežot, publiskota R. Meroni un viņa „kompanjonu” sarakste, - cita starpā tajā sliktā gaismā parādās arī prokurors J. Juriss.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
