Iesaki rakstu: 
Par samērā negaidītu pēcvēlēšanu drāmu ir izvērtusies “Progresīvo” iespējamā dalība koalīcijā. No “Vienotības” puses mērķis ir nojaušams – iekšēji pretrunīgākā koalīcijā ļaut politiskajiem konkurentiem vienam otru noēst, kamēr pašiem būt labajiem šķīrējtiesnešiem. Ko “Vienotības” ierindas biedri domā par šo polittehnoloģiju? Diez vai kāds viņiem to ir prasījis.
No Nacionālās apvienības puses tiktāl ir izskanējis skaidrs “nē”. Jau koalīcija ar “Attīstībai/Par!” raisīja neviennozīmīgas atsauksmes, kā arī koalīcija ar “Progresīvajiem” Rīgā bija grūti izskaidrojama. Pašsaglabāšanās instinkts un acīmredzamās lamatas liek novilkt “sarkano līniju”.
Problēma ar “Progresīvajiem” ir fundamentāla. Šeit mums ir politisks spēks, kas savā muldēšanā un boļševistiskā varas kārē, kurā visi līdzekļi labi, mēģina iestāstīt, ka viss, ko tas ir darījis un teicis līdz šim, nav aktuāli, jo visi taču tagad pārstāv valstisku pozīciju. Brīžam tas izskatās amizanti, kad “Progresīvo” pārstāvji vienlaikus turpina lamāt Nacionālo apvienību un uzsvērt, ka viņi ir tieši tādi paši un pretrunu jau nemaz nav.
Taču pretrunas ir. Tā ir partija, kuras jaunieši savu mājaslapu rotā ar komunistes Rozas Luksemburgas citātiem, jūsmo par anarhokomunistiem “Antifa” un “Black Lives Matter”.
“Progresīvo” priekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa ir bijusī “Saskaņas” jaunatnes organizācijas vadītāja un deputāta Alekseja Holostova palīdze (šis deputāts 2013. gadā attīstīja ekociematu tīklu un nosauca tos par “Putinku” un “Medvedevku”).
Vēl pavisam “Progresīvie” par vienu no saviem dibināšanas pamatuzdevumiem definēja balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, kas praksē novestu pie ģeopolitiskas katastrofas jau tā pārkrievotajā Latgalē un Rīgā.
Bet, pirms Krievijas pilna apmēra karš Ukraināpiespieda politiskos spēkus odarboties ar nacionālistiskas retorikas akrobātiku, “Progresīvo” jaunieši stāstīja par to, ka latviešiem būtu jāpieņem nepieciešamība pēc krievu valodas darba tirgū un krievvalodīgo vēlme svinēt 9. maiju, salīdzinot to ar 11. un 18. novembri.
Es varētu turpināt ar izklāstu par “Progresīvo” narkotiku legalizācijas un bērnu dzimuma maiņas propagandu, bet problēmu sākat apjaust. Koalīcijā nedrīkst pieļaut galēji kreisu un antinacionālu organizāciju atrašanos – it īpaši mūsu ģeopolitiskajā situācijā. Latvijai pietiek īstu izaicinājumu, lai apzināti atvērtu iekšējo fronti, kas mūs vājina pret ārējo draudu – Krieviju.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
