Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?

Atceroties neseno LTV raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, pieredzēto komentē bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA): “Uz jautājumu par patriotisma pārdefinēšanu Logina nevarēja atbildēt. Tas ir tipiski šādiem marksistiem revolucionāriem, viņu tipiskākā devīze un rokraksts ir: mēs gribam kaut ko citu, bet nezinām - ko īsti, jo tas, kas bijis iepriekš - nekam neder.

Šādus komunistus vienmēr esmu uzskatījis par destruktīviem. Esmu pietiekami sens, lielu daļu savas dzīves esmu pavadījis padomju laikā, esmu vērojis, kā darbojas komunistu nomenklatūra, un tagad, patiesību sakot, man ir tāda “deja vu”* sajūta. Cilvēks cilvēkam draugs, biedrs un brālis - šo saukli atceros jau no padomju laikiem. Tagad tas tiek atkārtots arvien lielākā intensitātē. Tagad šī “deja vu” sajūta nav tā patīkamākā, kas var piemeklēt kara laikā un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Logina apgalvo, ka patriotisms ieguvis “ļoti nacionālistisku nokrāsu”. Bet kas tad ir nacionālisms, ja ne tautas imūnsistēmas iedarbināšana pret apdraudējumiem, kas tiek vērsti pret nāciju? Par laimi - daudzi cilvēki paceļ savu balsi par to, ka nav kaut kas kārtībā ar šo imūnsistēmu.”

Latvijas TV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” tēma bija par to, ko darīja bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un kas būtu jādara esošajai kultūras ministrei Agnesei Loginai (PRO), taču raidījums izvērtās par uzbrukumu sēriju Naurim Puntulim, kurš, izrādās, neesot pratis “integrēt sabiedrību” ar kultūras palīdzību.

“Esmu bijis tolerants pret visu kultūras nozari,” sarunā ar “Neatkarīgo” atgādināja Puntulis, “un nereti man ir bijis grūti skaidrot konservatīvajam vēlētājam, kāpēc es aizstāvu visas mākslas intereses. Taču, ja jautājums ir par latviešu valodu, esmu principiāls, un no manas puses nebūs ne mazāko kompromisu. Es aizstāvu latviešu valodu sabiedriskajos medijos, bet no “Progresīvajiem” par to dzirdu pārmetumus. Tāpēc jau mēs esam nacionālisti, ka neaizstāvam krievu valodu. Sabiedriskajos medijos jābūt tikai latviešu valodai.”

Edvīns Šnore (NA), sarunājoties ar “Neatkarīgo”, atzina, ka “progresistu” ideoloģija ir visai tālu no patriotisma. ”Viņi, tikuši pie varas, mēģinās realizēt savu ideoloģiju,” saka Šnore, “un pirmais - viņi skandalozā veidā mēģinās mainīt drošības koncepciju, kas ir VDD sietam izgājusi cauri, Saeimas pieņemta un MK apstiprināta. Tā nu ir bezprecedenta situācija. Jebkuros citos apstākļos, domāju, pat “Jaunā vienotība” celtu troksni, bet “progresisti” tagad ir paņemti koalīcijā, tāpēc ir klusums.”

Šnore atgādina, ka visas drošības iestādes iesaka izbeigt sabiedriskajā medijā krievu kanāla raidīšanu, savukārt “progresisti” kultūras ministres personā grasās apstrīdēt šo lēmumu, ņemot vērā šo krievu redakciju viedokli. “Kāpēc viņi iebilst? Tāpēc, ka viņiem nogriezīs algu,” teic Šnore, “tāpēc tās ir nelielas grupas naudas intereses. Šo naudas vēlmi pretnostatīt valsts drošības interesēm - tas ir bīstami. Tagad ministre kaut ko mēģina ideoloģiski pievilkt aiz matiem, runādama par kaut kādu patriotisma pārdefinēšanu, bet pamatojuma jau nav nekāda. Tas pats bija ar tā dēvēto uzvaras pieminekli: “progresīvie” taču teica, ka to nedrīkst nojaukt, jo tāda darbība graušot integrāciju un saliedētību. To “uzvaras pieminekli” taču arī taisījās “pārdefinēt”.”

Šnorem ir skaidrs, ar ko tas viss beigsies: neko neviens nepārdefinēs, tikai tagad tiek vilkts laiks - tieši tāpat kā ar jebkuru citu problēmu, kas attiecas uz valsts drošību, - un tā ir klaja destrukcija, ar ko valsts tiek padarīta vājāka. “Ne velti uz mums ar pirkstu rāda kaimiņi - lietuvieši un igauņi - un jautā: kas notiek, piemēram, Daugavpilī? Kas notiek ar valsts aizsardzības dienestu, ko tik ilgi nevarējām ieviest?”

Varbūt kāds varētu kultūras (!) ministrei Loginai atgādināt, kas ir nacionālisms un kas - patriotisms. Nacionālisms, kā zināms, ir konservatīva un etniski iezīmēta politiska ideoloģija, kam pirmajā vietā ir nācijas identitātes jēdziens un nācijas vērtību aizstāvība. Un nevajag nacionālismu jaukt ar šovinismu, kura atbalstītāji savu nāciju uzskata par augstāku, pārāku par citām nācijām. Nacionālisms objektīvi sakņojas kultūrā, valodā, vēsturē, to raksturo cilvēku piederības sajūta konkrētai nācijai.

Savukārt patriotisms (no grieķu πατρίς (patris) — 'dzimtene, tēvzeme') ir savas dzimtenes un valsts mīlestība, darbs tās labā, aizstāvība gan vārdos, gan ar militāriem paņēmieniem. Patriotisms ir visai tuvs nacionālismam, turklāt patriotisms ir diezgan iracionāls, jo mīlestību pret kādu konkrētu vietu nevar izskaidrot racionāli. Patriotisms ir lielas kopības sajūtas sastāvdaļa, un to veido vēsturiski un personiski notikumi.

Tāpēc runāšana par Latviju, “kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve”, ir tukšas pļāpas bez seguma. Jebkurš pasaules staigulis, jebkurš imigrants vēlēsies piederēt kādam zemes gabalam, kur “ir forši”, jo tur “ir droša dzīve”. Ja tāda ir Latvijā, tad, protams, arī šeit var apmesties un “uzlabot demogrāfiju” (Evikas Siliņas citāts). Jā, un šeit “par viņiem rūpējas” - lielākoties ar pabalstiem. Forši!

Tikai kāds tam visam sakars ar nacionālu valsti un tās attīstību? Vai arī šī valdība, kuras sastāvā esošie trīs politiskie spēki - JV, ZZS un PRO - ir nolēmusi likvidēt Latviju, kas vismaz 1918. gada 18. novembrī tika dibināta kā nacionāla valsts?

Ja nav nolemts likvidēt Latvijas Republiku, tad kāds no augstajiem kungiem, piemēram, Valsts prezidents, beidzot varētu apturēt vai vismaz ar politiskiem žagariem nopērt visus šīs koalīcijas āžus, kuri ielikti pār dārzniekiem, pārdefinētājiem un citiem integrētājiem.

* Ar “deja vu” (déjà vu tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”) skaidro pārdabisko sajūtu, kad kādam šķiet, ka kaut kas tāds jau ir piedzīvots.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...