„Progresīvos” es pametu, bet vietu pie siles gan ne – un ar laiku meklēšu iespēju palikt
Miroslavs Kodis*01.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie mani atbalstītāji un vēlētāji! Vēlos jums paskaidrot savu lēmumu pamest partiju PROGRESĪVIE. Šis bija ļoti grūts lēmums, jo iestājoties PRO pirms vairāk nekā 4 gadiem, biju domājis, ka šī ir mana ideālā partija un ar to kopā būšu ilgi. Diemžēl, par šiem gadiem daudz kas ir mainījies un es vairs neredzu sevi šajā partijā.
Mans lēmums izstāties no partijas PROGRESĪVIE ir saistīts tikai un vienīgi ar problēmām un procesiem partijas iekšienē, nekas un neviens ārpus partijas nav ietekmējis manu lēmumu. Esmu mēģinājis mainīt to kas man nepatīk, esmu runājis ar partijas cilvēkiem, bet bez rezultātiem. Varbūt vajadzēja palikt un cīnīties vēl, bet es sapratu, ka, iespējams, izmaiņas nevienam nav vajadzīgas.
Es nevēlos publiski apspriest partijas problēmas, jo, kas notiek PRO, lai paliek PRO. Ja kādam biedram ir jautājumi vai komentāri, es vienmēr esmu atvērts sarunai. Un paldies tiem biedriem, kuri jau ir sazinājušies ar mani un pajautājuši “kā es jūtos?”.
Es novēlu partijai PROGRESĪVIE un visiem partijas biedriem panākumus, jo tiešām ticu tām vērtībām, kurus partija deklarē programmā, bet turpmākā partijas dzīve būs bez manis.
Es vēlos turpināt darbu politikā, jo vēl ir daudz darāmā. Patlaban neesmu nevienas partijas biedrs un kā bezpartejisks deputāts turpināšu darbu Rīgas domē. Skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešamība pievienoties kādam politiskam spēkam, jo vēlēšanu sistēma mūsu valstī neļauj kandidēt neatkarīgajiem kandidātiem. Kurai partijai pievienošos vēl nezinu, jo man ir ļoti svarīga mana ideoloģija un vērtības. Tāpēc pētīšu partijas programmas un darbus, un izvēlēšos man tuvāko. Par to uzreiz jūs informēšu.
Paldies visiem vēlētājiem, kuri ir balsojuši par mani gan Rīgas domes vēlēšanās 2020.gadā, gan Saeimas vēlēšanās 2022.gadā. Paldies arī visiem atbalstītājiem, kuri atbalsta mani un manu politisko darbu. Ceru, ka ar savu lēmumu izstāties no PRO un virzīties tālāk neesmu jūs pievīlis, jo kā jau rakstīju iepriekš, mana pārliecība un vērtības paliek ar mani.
Pēdējās dienās saņēmu vairākus jautājumus, vēlos uz tiem atbildēt:
1) Vai Tu izstājies no PRO, jo Tev ir piedāvāti kādi amati vai labumi?
Atbilde: Nē. Es izstājos tikai un vienīgi PRO iekšējo problēmu dēļ. Es ļoti negribēju stāties ārā, un ja PRO iekšienē viss būtu kārtībā, es nekad nepamestu partiju.
2) Vai Tev piedāvās kādas RD komitejas vietnieka amatu?
Atbilde: Kā jau atbildēju iepriekšējā jautājumā, mans lēmums izstāties no PRO nav saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem. Rīgas domē turpināšu strādāt divās komitējās – Satiksmes un Drošības. Protams, vietnieka amats dod vairāk iespējas rīkoties un veikt pārmaiņas, un man ir daudz ideju gan satiksmes jomā, gan drošības jomā. Ja kolēģi mani ievēlēs par vietnieku kādā mana komitejā, es to pieņemšu, jo tā varēšu ātrāk īstenot savas idejas un vēlētājiem dotos solījumus. Bet mandāts Rīgas domē mums ir tikai vēl uz gadu un astoņiem mēnešiem. Tas būtu tuvredzīgi stāties ārā no partijas domājot tikai par šo neilgo laiku. Es esmu domājis, kas būs ar mani pēc 2, 3, 4 un vairāk gadiem, un sapratu, ka neredzu sevi nākotnē ar PRO.
3) Vai Tu esi pievienojies Ķirša RD koalīcijai?
Atbilde: Nē. Neviens oficiāli mani nav uzrunājis pievienoties koalīcijai, un man ar koalīciju nav ne līguma, ne sadarbības dokumenta. Balsojot, es vadīšos pēc saviem uzskatiem un vērtībām. Balsošu tā, ka uzskatīšu par pareizu priekš rīdziniekiem. Un uzreiz pateikšu, ka lielākā daļa jautājumu, kuri nonāk balsošanā, ir saimnieciskie vai tehniskie, un tos atbalsta gan koalīcija, gan opozīcija. Vai pievienošos koalīcijai, ja mani uzaicinās? Neesmu par to vēl domājis.
4) Vai Tu esi pievienojies kādai politiskai partijai?
Atbilde: Nē. Pagaidām strādāšu kā bezpartejisks deputāts, bet nākotnē vajadzēs pievienoties kādai partijai, lai turpinātu strādāt politikā un startēt vēlēšanās (plašāk par to esmu izskaidrojis iepriekš).
5) Vai Tev ir mainījušās vērtības un Tava ideoloģija?
Atbilde: Nē. Man joprojām ir svarīgas cilvēktiesības, it īpaši LGBTQIA+ tiesības. Man joprojām ir svarīga iedzīvotāju labklājība un zaļie jautājumi. Man joprojām ir svarīga mūsu visu Latvijas iedzīvotāju saliedētībā, atbalsts Ukrainai un, protams, latviešu valodas un kultūras stiprināšana.
6) Ko Tu esi izdarījis Rīgas domē, un ko vēl plāno darīt?
Atbilde: Piesekojiet manai politiskai Facebook lapai, kurā es stāstu par saviem darbiem un plāniem.
Vēlreiz paldies visiem maniem vēlētājiem un atbalstītājiem.
* Pārpublicēts no Facebook, saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
