Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas struktūrfondu apguve Latvijā notiek kā pa celmiem – programmu un projektu ieviešana regulāri buksē, katru gadu bremzējot investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro apmērā. Īpaši klibo ar uzņēmējdarbību saistīto fondu apgūšana, kur projektu atlases birokrātijā parādās jaunas un jaunas “vilku bedres”. Piemēram, inovāciju jomā neproporcionāli lielu ietekmi ieguvuši t.s. neatkarīgie eksperti, kuri rada nopietnas šaubas par savu kompetenci. Viens no tiem jau iemantojis iesauku Projektu Bende.

Gluži kā Žila Verna grāmatās

2014.-2020.g. plānošanas periodā projektu atlasi un vērtēšanu veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Praksē tas nozīmē to, ka apmēram astoņas CFLA ierēdnes izvērtē neticami plašu projektu spektru. Tā pēc būtības ir projektu vērtēšanas fabrika: gandrīz vieni un tie paši cilvēki vērtē projektus visās iespējamajās jomās, tostarp bezdarbnieku apmācības, dzelzceļa elektrifikācijas, kapu tramvaju, krastu erozijas, kompetenču centru, pēcdoktorantūras studiju projektu, Natura 2000 u.c.

Viss jau būtu jauki, bet šīs ekspertes, iespējams, nekad mūžā nav bijušas nevienā ražotnē. To varbūt varētu atļauties mākslinieki vai rakstnieki: piemēram, rakstnieks Žils Verns savos romānos ļāva vaļu fantāzijai, izsmeļoši stāstot par tobrīd vēl neeksistējošām tehnoloģijām – zemūdenēm un kosmosa kuģiem, kā arī krāšņi aprakstot zemes, kurās nebija spēris savu kāju. Bet projektu atlasē prasītos pēc lielākas kompetences – un tā mēs palēnām tuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Kosmiskie standarti

Raugoties uz ES fondu piedāvājumu no uzņēmēju pozīcijām, viena no praktiski noderīgākajām programmām ir “Jaunu produktu ieviešana ražošanā”. Atbalsts paredzēts tieši jaunu iekārtu ieviešanai, un pretendentam jāspēj pierādīt, ka tiek ieviests kaut kas inovatīvs.

Taču inovācija – tas ir staipāms jēdziens. Lai to pārbaudītu, CFLA ar Ekonomikas ministrijas svētību ir ieviesusi supersarežģītu “kosmisku” metodoloģiju – pārņemtu no Eiropas Kosmosa aģentūras. Tas ir deviņu pakāpju ceļš, kurā jāpierāda ideja, jāpārbauda tā laboratorijas apstākļos, jāizgatavo prototips, jāizmēģina ekspluatācijā u.tml.

Šāda metodoloģija varbūt var lieliski noderēt, piemēram, jaunu digitālu zenītteleskopu ieviešanā, bet tā šķiet mazliet pārspīlēta parastajiem mirstīgajiem ražotājiem. Bet, lai nu kā, latvju inovatīvākie ražotāji atvīstīja piedurknes un izstrādāja projektus saskaņā ar kosmiskajām regulām. Galvenais rūpju objekts ražotājiem nešaubīgi bija inovācijas aspekts, kas projektā ir īpaši jāpierāda.

Vējā darbs un materiāls

Programmā tika plānots sadalīt pieklājīgu summu – 60 miljonus eiro, un visas pazīmes liecināja, ka 41 drosmīgs uzņēmums, kas bija iesniedzis apjomīgos projektus, saņems pieprasīto atbalstu, kas, loģiski, būtu arī pozitīvs iespaids uz Latvijas ekonomiku. Pieprasītā finansējuma summa bija tikai aptuveni 53 miljoni eiro, tātad – ja nu kāds paliktu aiz borta, tad, visticamāk, tad, ja tiktu pieļautas rupjas kļūdas.

Skaidrs, ka uzņēmēji centās pirkt un ieviest ko nebijušu, kas vēl netiek ražots utt. Taču, kā dziedāja Igo, dzīvē viss ir savādāk. CFLA noslēdza projektu vērtēšanu ar negaidīti depresīvu ziņu: atbalstīti mazāk nekā puse no iesniegtajiem projektiem, izdalot tikai trešdaļu (!!!) pieejamās summas. Apstiprināti tikai 17 projekti, savukārt atlikušie 24 uzņēmumu projekti izrādījušies... nepietiekami inovatīvi. Šajā brīdī mēs jau pavisam strauji pietuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Dāmas un kungi, iepazīstieties...

Projektu izstrādātājiem par lielu pārsteigumu, konkursa rezultāti liecina, ka ir pat veselas ekonomikas nozares, kuras – pēc visa spriežot – vispār nevar būt inovatīvas. Smagāko belzienu dabūjis mūsu tautsaimniecības stūrakmens – kokapstrāde, kur 12 no 13 iesniegtajiem projektiem tikuši taisnā ceļā pārmesti pār bortu. Interesanti, ka vienīgais kokrūpnieku projekts, kas paglābies, ražo dārza kastes ar neredzēti inovatīvām eņģēm. Nepietiekami inovatīva izrādījusies arī kūdras nozare, pārtikas rūpniecība, gumijas pārstrāde ar pasaulē vēl nebijušu tehnoloģiju...

Kā tad tā? Un šeit beidzot uz skatuves iznāk Projektu  Bende. Tā kā minētās astoņas CFLA speciālistes tomēr nevar būt vienlīdz kompetentas visos specifiskos ražošanas sektoros, talkā tiek aicināti padomdevēji – neatkarīgi eksperti. Tā kā inovāciju projektos tehnoloģiju gatavības līmenis tiek vērtēts pēc kosmiskiem standartiem, tad par vienu no vadošajiem ekspertiem arī izraudzīts speciālists ar kosmosa projektu pieredzi. Tikai nesaprotamu apsvērumu dēļ viņš viens arī izvērtējis lielāko daļu projektu.

Universālais saprāts?

Kā tas iespējams, ka ar to, ko nevar izvērtēt 8 ekspertes, var tikt galā viena fiziska persona? Vai mums ir darīšana ar ģēniju, cilvēku-orķestri vai universālo saprātu? To mēs tūlīt mēģināsim saprast.

Tātad, dāmas un kungi – šī cilvēka vārds ir Kaspars Kalniņš. Būvinženieris, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks. Tieši viņa rokās tiek nodota lielākā daļa uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektu un no viņa kosmiski objektīvā sprieduma ir atkarīgs katra projekta liktenis.

Kaspars Kalniņš ir tas, kurš šķietami zina – kas ir un kas nav inovatīvs šajā pasaulē. Un tomēr – eiforijai nav pamata, jo tūlīt sapratīsim, ka miljoniem eiro vērto projektu izvērtēšana daudzos gadījumos izrādījusies viena aktiera teātris…

Cer noārdīt riepas ar ozonu...

Kolīdz sākam analizēt visgudrā eksperta vairāk nekā 20 (!) noraidītos projektus, atklājas pavisam interesanti fakti un motīvi. Piemēram, vienā no projektiem paredzēts ar ozona palīdzību efektīvāk pārstrādāt gumiju. Uzņēmums Rubber Tech Latvia vienojies ar Krievijas zinātniekiem – doktoru Jevgēņiju Danščikovu un Jevgēņiju Voroņinu – par viņu izstrādātā patenta īstenošanu dzīvē, solot radīt pasaulē pirmo eksperimentālo ražotni, kur augstas koncentrācijas ozona maisījums kombinācijā ar mehānisku iedarbību ļautu pārstrādāt riepas un citus gumijas izstrādājumus smalkā pulverī.

Tas risinātu Latvijā aktuālu problēmu – nav noslēpums, ka, piemēram, nolietotās riepas bieži tiek vienkārši izmestas vai slepus noraktas mežos. Pasaulē komerciāla prototipa šādai tehnoloģijai vēl nav, tātad grūti iedomāties, kā šo projektu varētu neuzskatīt par inovatīvu.

... bet noārdīts tiek pats projekts

Taču Kaspars Kalniņš šai iecerei ar veiklu rokas kustību ir pārvilcis pāri svītru – tomēr atradis savu uti. Kalniņš nācis klajā ar unikālu atklājumu – izrādās, autoriepu ražotāji pievienojot riepām speciālas piedevas, kas samazina atmosfērā esošā ozona noārdošo ietekmi. Līdz ar to, secina eksperts, šī tehnoloģija nevarot funkcionēt.

Ir tikai viens mazs “bet”, ko Projektu Bende nav ņēmis vērā – SIA Rubber Tech Latvia projekts paredz izmantot aptuveni miljona (!) reižu lielāku ozona koncentrāciju, nekā tas sastopams Zemes atmosfērā – tāpēc faktiski ir vienalga, vai ražotāji riepām kaut kas ir vai nav pievienojuši – šīs koncentrācijas ir faktiski nesalīdzināmas, un projektā paredzētais ozona maisījums ļautu pilnībā samalt pulverī jebkuru gumijas izstrādājumu, lai kādas piedevas tam arī nebūtu pievienotas.

Dēlis un baļķis – tad ta’ starpība!

SIA Jēkabpils Mežrūpniecība projektā, kas saistīts ar zāģmateriālu šķirošanas tehnoloģijām, Kaspara Kalniņa slēdziens liek atkal atsaukt atmiņā Žilu Vernu, precīzāk, viņa romāna “Kapteiņa Granta bērni” ekscentrisko personāžu Paganelu, kurš, pats būdams ģeogrāfs, allaž uzjautrināja publiku, putrojot vietvārdus un pat kontinentus.

Paganels, būdams lāga vīrs, gan savas kļūdas allaž vērsa par labu. Būtu jauki saglabāt līdzīgu jautrību, lasot Kaspara Kalniņa slēdzienus – Jēkabpils Mežrūpniecības projekta gadījumā viņš sajaucis tādas lietas kā “dēlis” un “baļķis”. Sak’ – koka gabals paliek koka gabals.

Eksperts savā noraidošajā vērtējumā ir apskatījis nevis zāģmateriālu (dēļu u.tml.) šķirošanas tehnoloģijas, bet gan zāģbaļķu šķirošanas tehnoloģijas, kas, maigi izsakoties, ir pilnīgi cits industrijas segments. Un tomēr – projekta iesniedzējam ir grūti smaidīt par šo kļūdu, jo projektā ieguldīts diezgan padaudz laika un naudas.

Helikopteru gaidot

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate no Projektu Bendes rokas saņēma nokautu pavisam citu iemeslu dēļ. Igate savā projektā paredzēja lielizmēra presēšanas sistēmas izstrādi lielizmēra koka konstrukciju ražošanai, kur cita starpā bija paredzēts 45 metru garu konstrukciju transportēšana.

Kaspars Kalniņš vienpersoniski nospriedis, ka ražot šādas konstrukcijas nav jēgas, jo vienīgais veids, kā tās varētu transportēt, esot helikopters. Tas jau, protams, tīrais nieks, ka projekta iesniedzējs projektam pievienojis Latvijas Valsts Ceļu 2017. gada 10. janvārī izsniegto atļauju, kur melns uz balta rakstīts – atļautais lielgabarīta transporta līdzekļa garums ir 49 metri, kas ir vairāk par projektā nepieciešamajiem 45 metriem. Bet Projektu Bende paliek pie sava – esot vajadzīgs helikopters.

Koks nav tik apaļš, kā izskatās?

Ne mazāk lielu neizpratni Kaspars Kalniņš izsaucis ar savu atzinumu par kokzāģētavas Latvāņi iesniegto projektu, kur paredzēts ieviest īpašu radiālu koksnes zāģēšanas veidu, iegūstot lielāku daudzumu augstvērtīgu zāģmateriālu.

Projektu Bende projektu noairējis ar galvu reibinošu paziņojumu, kam no formālās loģikas viedokļa gan nav ne mazākā sakara ar tehnoloģiju, par kuru ir runa projektā: “Radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka”. Ņemot vērā, ka visām Latvijā sastopamajām koku sugām ir radiāla (apļveida) koksne, gribot negribot jāsecina, ka radiāla koksne veido 100% no visa apaļkoka.

Kā tas gadījies, ka Kaspars Kalniņš nonācis pie tik ļoti savdabīga secinājuma? Projekta autoriem tā arī nav izdevies noskaidrot, kas ar šo aforismu īsti ir domāts. Koksni var zāģēt visdažādākajos veidos – tangensiālā, pusradiālā, radiālā utt. “Vai nu puisis nemāk vai nepietiek laika argumentēt, bet nu viņa apgalvojumi ir tādi, ka būtu jāatņem doktora grāds. Apgalvojums “radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka” ir pilnīgi diletantisks,” tā Kaspara Kalniņa atzinumu komentē neatkarīgs koksnes eksperts.

Ērmotā attieksme pret finieri

Visbeidzot, minēsim arī piemēru ar uzņēmuma ASG 1 iesniegto projektu par kompozītfiniera izgatavošanu. Uzņēmums šo prezentē kā jaunu, eksperimentālu materiālu, kur finiera lobskaidas vietā daļēji tiktu izmantots sintētisks materiāls. Resursu ekonomijas un precizitātes vārdā paredzēts ieviest jaunu līmes uzklāšanas tehnoloģiju, kur dažādas līmes tiek uzklātas ar divām atšķirīgām līmes galvām. Pasaulē šāda tehnoloģija vēl nekur nav ieviesta.

Taču – Kaspars Kalniņš projektu vienpersoniski noraida – ieejot projekta sadarbības partnera Raute mājaslapā, viņam mārketinga materiālos tūlīt esot kļuvis skaidrs, ka Somijā kaut kas līdzīgs jau top: tur arī figurējot līmēšanas iekārtas. Interesanti, ar kādām paranormālām spējām ir apveltīts Kalniņš, lai jau no iekārtu nosaukuma, kas sastāv no pāris vārdiem, viņš jau spētu secināt, ka ASG 1 iesniegtais projekts ir nepietiekami inovatīvs.

Bet varbūt CFLA viņu nolīgusi tieši tāpēc, ka zina – Kasparam piemīt paranormālas spējas? Projekta iesniedzējs gan ir licis galdā minētā Somijas uzņēmuma raute atzinumu, ka ASG 1 izstrādātajai tehnoloģijai tirgū vēl nav izstrādāts neviens prototips. Taču Kaspars Kalniņš, kā vienmēr, zina labāk.

Ir stingums, un ir stingums

Vēl – Kaspars Kalniņš savā negatīvajā atzinumā par ASG 1 projektu drosmīgi apgalvo, ka sintētiskajam materiālam esot “gandrīz identisks stinguma koeficients” bērza saplāksnim.

Kompānija to nosauc par galēji absurdu apgalvojumu, jo sintētiskajam materiālam šis stinguma koeficients saskaņā ar vispārzināmiem datiem ir aptuveni 3-4 (!) reizes lielāks, nekā bērza saplāksnim. Bet ko tu padarīsi – bumba ir eksperta pusē, jo – kas ir visdīvainākais – ekspertam nekas nav jāpierāda.

Gribas sūdzēties? Paraudi zem spilvena!

Visā šajā kontekstā rodas pašsaprotams jautājums: ja reiz tik ērmotos veidos tiek noraidīti projekti un ņemot vērā, ka dzīvojam tiesiskā valstī, būtu taču jābūt veidam, kā šos noraidījumus pārsūdzēt un atkal kļūt laimīgiem? Taču izrādās, ka arī šajā jomā mūs sagaida interesanti pārsteigumi.

Vai varat iedomāties situāciju, ka jūs pārsūdzat CFLA noraidījumu augstākstāvošajā instancē, proti, Finanšu ministrijā? Retorisks jautājums: kurš tad īsti pārskata jūsu pārsūdzību? Tam būs grūti noticēt, taču – FM jūsu sūdzības par Kaspara Kalniņa dīvainībām pārsūtīs... Kasparam Kalniņam. Recepte vienkārša un nevainojama, vai ne tā? Ko šajā situācijā iesāks Kaspars Kalniņš? Tā kā viņš nesirgst ar vēlmi atzīt savas kļūdas, Kaspars nu atrotīs piedurknes un vēl efektīvāk pamatos savu taisnību.

Vai tad nauda ir galvenais?

Tādā, lūk, aizraujošā notikumu pārstāstā mēs atgriežamies pie raksta sākumā izskanējušās tēmas: par Latvijas ekonomikai garām aizplūstošajām summām.

Lai arī cik ļoti dīvainos veidos nebūtu noraidīti mūsu pieminētie inovācijām paredzētā finansējuma pretendenti, lai arī cik ļoti savādi neuzvestos Projektu Bendes titulu iemantojušais Kaspars Kalniņš, skaidrs ir viens – kārtējie vairāki desmiti miljoni eiro tā visa rezultātā gluži vienkārši ir iesprūduši birokrātijas gaiteņos.

Lai arī cik ļoti daudz netiktu runāts par to, ka Eiropas programmas vajadzētu labāk apgūt, izvirzot saprotamākus noteikumus, notiek pretējais – ir mīnu lauks, ir vilku bedres. Un iespēja izlavierēt starp šādiem Projektu Bendēm ir diezgan neliela. Mazs eksperts gāž veselas nozares…

Ministru prezidents Māris Kučinskis pavisam nesen uzsvēra, ka mēs nepildām Nacionālo Attīstības plānu – nekas nenotiekot. Bet kā tad lai notiek, ja Eiropas fondu apguvi piežmiedz birokrāti, ja nacionālie uzņēmumi netiek atbalstīti sīvajā konkurencē ar transnacionālajām korporācijām. Būtu tikai pašsaprotami darīt visu iespējamo, lai eksportējošie uzņēmēji spētu radīt inovatīvus produktus, kam ir lielāka pievienotā vērtība un kas pienestu vairāk naudas Latvijas ekonomikai. Bet šī lielā bilde tiek vienkārši aizmirsta visā pieminētajā birokrātijā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...