Prokuratūra atceļ Iekšējās drošības biroja lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret policistiem - atspārdītājiem
PIETIEK05.06.2016.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona prokuratūra ir atcēlusi Iekšējās drošības biroja lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja aizturamo, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam nesekmīgi mēģināja viņu apsūdzēt par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām.
Pietiek jau iepriekš detalizēti aprakstīja, kā, tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, šiem policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka viens no aizturamajiem - Aslans Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".
Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.
Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".
Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegumā tiesībsargāšanas iestādēm advokāts arī detalizēti izklāstīja, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam:
"Uzpildes stacijā strauji un agresīvi iebrauca policijas mikroautobuss ar ieslēgtām bākugunīm. No policijas auto izlēca kādi pieci - seši melnās drēbēs un maskās tērpušies cilvēki un publiskā vietā, izkliegdami krievu valodā dažādus lamuvārdus, pieskrēja pie mūsu mašīnas. Daļa no šiem cilvēkiem skrēja pie Andreja, bet kādi trīs, pieskrienot pie mūsu mašīnas, atrāva vaļā tās durvis un ļoti rupji, neko nepaskaidrodami, izrāva mani no mašīnas. Visu šo procesu vadīja cilvēks, kas nebija policijas apģērbā.
Es mierīgi tai laikā sēdēju automašīnā un biju gatavs izpildīt jebkādas policijas darbinieku likumīgās prasības un uzaicinājumus, taču tādi netika izteikti. Tā vietā policisti, izkliegdami rupjības, mani izrāva no mašīnas, nogrūda uz zemes, divas, trīs reizes spēcīgi iesitot ar kājām man pa galvu, lauza rokas, divas trīs reizes ar kājām sita man pa seju, ar kājām kāpa man virsū uz potītēm, esot nogāztam zemē, uz aizmugurē atlauztām rokām man uzlika rokudzelžus, tad viens no šiem varmākām man iebāza pirkstu mutē aiz vaiga un spēcīgi plēsa vaigu. Dzirdēju, kā ar smagiem sitieniem tiek dauzīts Andrejs.
Tad mani aizvilka uz pieminēto autobusu, kurā mani iesvieda, iesitot vairākas reizes ar kāju pa seju. Autobusā es mirkli redzēju arī Andreju. Viņa seja bija sadauzīta un vienās asinīs. Ne es, ne Andrejs nekādu pretošanos policijas darbiniekiem neizrādījām, bet viņi pret mums izturējās kā bandīti. Pēc tam mani sāka vadāt pa dažādiem policijas iecirkņiem, tā arī nepaskaidrojot šādas varmācības iemeslus un to, kāpēc mani aiztur un tur rokudzelžos tā, ka nejūtu vairs rokas. Ap plkst 22.00 mani aizveda uz Olaini, kur gribēja piespiest, lai parakstu kādu dokumentu, ka nevis mani piekāva policijas darbinieki, bet it kā es esot pretojies. Šos melus es atsacījos parakstīt."
Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:
"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.
Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs un atlaida mani."
Savukārt Iekšējās drošības birojs lēmumā izbeigt kriminālprocesu bija secinājis ko pilnīgi citu: „Attiecībā pret A.Volkovu un A.Iznaurovu pielietotā vardarbība aizturēšanas laikā pielietotais fiziskais spēks un speciālie cīņas paņēmieni ir vērtējami kā samērīga, saskaņā ar taktiskiem aizturēšanas paņēmieniem, ar kājas palīdzību ierobežojot aizturamās personas redzesloku, novēršot iespējamo pretošanos vai pretlikumīgu uzbrukumu policijas darbiniekiem, vienlaicīgi pasargājot sevi un kolēģus no iespējamām pretlikumīgām darbībām no aizturēto personu puses. Līdz ar to aizdomās turēto personu rīcība nav vērtējama kā uzlikto uzdevumu un piešķirto tiesību un pilnvaru acīmredzams pārkāpums.”
Kā jau minēts, tagad prokuratūra šo Iekšējās drošības biroja lēmumu atzinusi par nepilnīgu un atcēlusi, uzdodot biroja priekšniekam organizēt pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
