Prokuratūras pieprasītais īpaši maigais sods Kaimiņam – visticamākais, „Vienotības” un Levita samaksa par „sadarbību”
Pietiek lasītājs28.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne jau tikai valsts prezidenta Egila Levita medaļa vien ir tikusi bijušajam aktierim un Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam par „sadarbību”, - nav faktiski nekādu šaubu, ka daudz lielāka balva par sadarbošanos ar valdošo koalīciju viņam ir prokuratūras pieprasītais supermaigais sods apsūdzībā par nodokļu mahinācijām un valsts krāpšanu. Arī šeit ir saskatāmas pazīmes norunai, visticamākais, ar partiju „Jaunā Vienotība”, kā arī Valsts prezidenta kancelejai tuvā advokāta – bijušā padomju kolaboranta Romualda Vonsoviča koruptīvajai ietekmei uz prokuratūru, par ko publiski ieminējies bijušais A. Kaimiņa partneris Aldis Gobzems.
Kā jau publiski izskanējis, aizvadītajā otrdienā Rīgas pilsētas tiesā krāpniecībā ar nodokļiem un grāmatvedību apsūdzētajam bijušajam aktierim un deputātam A. Kaimiņam prokurors pieprasīja maigāko iespējamo soda mēru – naudas sodu 15 minimālo mēnešalgu jeb 9300 eiro apmērā, lai gan bija iespējams pieprasīt arī cietumsodu.
Prokurora debašu runa vismaz pagaidām nav publiskota, taču no izskanējušās informācijas ir zināms, ka tajā aprakstīts, kā A. Kaimiņš, turklāt būdams jau Saeimas deputāta statusā, ir valsti ar savas SIA nodokļiem krāpis sistemātiski un bieži, pieprasot no tās darbiniekiem daļu no viņu saņemtās naudas atdot viņam skaidrā.
Vismaz astoņpadsmit viltoti faktūrrēķini, fakts, ka valsti krāpis cilvēks ar Saeimas deputāta mandātu, turklāt šis cilvēks vēl arī melojis tiesai, kas tāpat fiksēts prokurora debašu runā, - un par to tikai salīdzinoši neliela soda nauda? Te nu, visticamākais, iespējams tikai viens izskaidrojums – šādā veidā A. Kaimiņam tiek „samaksāts” par viņa sniegtajiem pakalpojumiem laikā, kad viņš vēl bija Saeimas deputāts.
Kādi bija šie pakalpojumi? Jāatgādina bijušā A. Kaimiņa partnera A. Gobzema rakstītais pirms dažām dienām: „Vienīgais iemesls, kāpēc AK lieta tiek skatīta tagad, nevis pirms četriem gadiem, bija zelta balss. Tik koruptīva bija iestāde, kas sedza visu koruptīvo režīmu. Jo pati lieta ir tik juridiski vienkārša, ka tur visu izskatīt var vienas dienas laikā. Vilka lietu, jo izjuktu vara.”
Ar koruptīvo iestādi A. Gobzems acīmredzami domā tagad Jura Stukāna vadīto prokuratūru un piemin arī milzīgo koruptīvo ietekmi, kas ilgus gadus šajā iestādē bijusi „Baibas S. vīram” – neapšaubāmi te domāts Latvijas slavenākais padomju kolaborants, bijušais padomju tiesnesis Romualds Vonsovičs.
A. Gobzems attiecībā uz jau tālo 2018. gadu raksta: „Toreiz AK [Artusam Kaimiņam] visus procesus izbeigt apsolīja Jaunā konservatīvā partija, proķene [prokuratūra] gadus vilcināja ar Baibas S. [Baibas Strautmanes] vīra [Romualda Vonsoviča] un viņa kursabiedra gādību.
Un jūs pat iedomāties nevarat, cik koruptīvi milzu ietekme Baibas S. vīram ir bijusi visus gadu proķenē [prokuratūrā]. Daudzu ļaužu dzīvi reiderēja caur to. Tiesnešus ietekmēja ar draudiem caur proķeni [prokuratūru]. Cilvēks, kurš īsti ar datoru nemāk strādāt, kurš nevienu prasību neprot uzrakstīt pats.”
Pret A. Gobzema izteikumiem var izturēties dažādi, taču par A. Kaimiņa politkoruptīvajiem pakalpojumiem 13. Saeimas valdošajai koalīcijai ir runāts gadiem ilgi. „Apmaiņas” shēma, visticamākais, ir bijusi vienkārša: A. Kaimiņa kriminālprocess tiek vilkts garumā, viņam tiek piemērots iespējami viegls pants, viņam tiek nodrošināts amats Saeimā, bet apmaiņā viņš dara visu, ko viņam liek „saimnieki”.
Acīmredzot daļa no darījuma ir bijusi arī prokurora pieprasītais ļoti maigais sods. Vai darījumā ir bijusi iekļauta arī tiesa un konkrēti tiesnesis Rinalds Silakalns, to redzēsim, visticamākais, jau februārī, - kā zināms, 16. februārī paredzēta apsūdzētā pēdējā vārda nolasīšana.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
