Prokurors Pormalis ģenerālprokurora Kalnmeiera vietā: ar jautājumiem par prokuratūras darbu vērsieties kādā advokātu birojā
PIETIEK27.09.2015.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ja kāds Latvijas iedzīvotājs vēlas skaidrību par kādiem Ģenerālprokuratūras darbības jautājumiem, viņam nevis jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, bet gan jālūdz juridiskā konsultācija kādā advokātu birojā, - šādu skaidrojumu oficiālā vēstulē, kas ir Pietiek rīcībā, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vietā sniedzis LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis.
Šo atbildi Pormalis sniedzis sakarā ar kādu iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram sakarā ar virsprokurores Viktorijas Opincānes iecienīto metodi - dažādus iesniegumus "atfutbolēt" ar norādi, ka viņas atbildei esot tikai informatīvs raksturs un tāpēc tā neesot pārsūdzama.
Iesniegumā Kalnmeieram bija norādīts uz kārtējo šādu gadījumu, lūdzot nodrošināt atbildes sniegšanu pēc būtības, kā arī paskaidrot, kādi normatīvie akti nosaka to, ka LR prokuratūras darbinieki var noraidīt iesniegumos izteiktus lūgumus, nenorādot pamatojumu šai noraidīšanai.
Tāpat ģenerālprokuroram bija lūgts sniegt skaidrojumu, uz kādu normatīvo aktu pamata LR prokuratūras darbinieki var pieņemt lēmumus par iesniegumos izteiktu lūgumu noraidīšanu, šos lēmumus definējot kā informatīva rakstura vēstules, un kādi normatīvie akti nosaka gadījumus, kad LR prokuratūras darbinieki uz personu iesniegumiem atbild ar informatīva rakstura vēstulē, un kādi ir šo gadījumu kritēriji.
Uz šo iesniegumu prokurors Pormalis oficiālā vēstulē minējis: "Izskaidroju, ka juridisko konsultāciju Jūs varat saņemt jebkurā advokātu birojā." Pēc viņa domām, esot nevis uzdoti jautājumi par prokuratūras darbu, bet gan pausta "vēlēšanās saņemt teorētiskas atbildes par normatīvo aktu piemērošanu".
Prokurors Pormalis negatavojoties sniegt nekādus skaidrojumus Latvijas iedzīvotājiem par prokuratūras darbību likumisko pamatu, jo "saskaņā ar Prokuratūras likuma 2.pantā norādītajām prokuratūras funkcijām prokuratūras kompetencē neietilps juridisko konsultāciju sniegšana par teorētiskiem jautājumiem".
Pietiek jau informējis, ka arī iepriekš Kalnmeiers Pormali ir izmantojis izkļūšanai no dažādām neērtām situācijām. Piemēram, pērn Pormalis paziņoja - Kalnmeiera apgalvojumi, ka prokuratūra pievērsīšot pastiprinātu uzmanību kriminālprocesiem, kas sākti pēc Valsts kontroles revīziju materiāliem, esot tikai viņa viedoklis, un prokuratūras rīcībā neesot dokumentētas informācijas par šādu nostāju.
"Prokuratūra pievērsīs pastiprinātu uzmanību kriminālprocesiem, kas sākti pēc Valsts kontroles revīziju materiāliem, šodien Valsts policijas gada pārskata sanāksmē policijas priekšniekiem solīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kalnmeiers savā uzrunā uzsvēra, ka no prokuratūras puses prioritāte būs uzmanības pievēršana kriminālprocesiem, kas izpelnījušies sabiedrisku rezonansi," - tā pērn februārī informēja ziņu aģentūras.
Pēc šo ziņu publiskošanas Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu pie ģenerālprokurora Kalnmeiera, saistībā ar viņa paziņojumu vēloties saņemt no viņa vadītās iestādes atbildes uz šādiem jautājumiem:
"1) kā tieši izpaudīsies Jūsu minētā "pastiprinātā uzmanība"?
2) kā tieši izpaudīsies Jūsu minētā "uzmanības pievēršana"?
3) kāds tiesisks pamats ir Jūsu minētajai "pastiprinātajai uzmanībai", kas tiks pievērsta tikai noteiktiem materiāliem?
4) kāds tiesisks pamats ir Jūsu minētajai "uzmanības pievēršanai", kas tiks pievērsta tikai noteiktiem materiāliem?
5) uz kādu citu lietu rēķina, uz kādu resursu rēķina tiks pievērsta Jūsu minētā "pastiprinātā uzmanība"?
6) kāpēc šāda "pastiprināta uzmanība" netiks pievērsta citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem?
7) kāpēc prioritāte būs tieši tiem kriminālprocesiem, kas izpelnījušies sabiedrisku rezonansi?"
Taču no prokurora Pormaļa sniegtās oficiālās atbildes izrietēja - sabiedrībai nav nekāda pamata cerēt uz to, ka Kalnmeiera izteiktie solījumi tiešām tiks īstenoti, jo runa ir tikai par ģenerālprokurora personisku viedokli, par kurā minēto prokuratūras rīcībā neesot nekādas dokumentētas informācijas.
"Ievērojot minēto, daru Jums zināmu, ka Prokuratūras informācijas apritē nav dokumentētas informācijas, kas saturētu atbildes uz Jūsu vēstulē uzdotajiem jautājumiem," savā oficiālajā atbildē paziņoja prokurors Pormalis.
"Daru Jums zināmu, ka atbilstoši Prokuratūras likuma 2.panta noteikumiem, cita starpā, prokuratūras funkcijās ietilpst pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzība, pirmstiesas izmeklēšanas veikšana, kriminālvajāšanas uzsākšana un veikšana un valsts apsūdzības uzturēšana, kas tiek īstenotas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā," - tas esot viss, kas prokuratūrai esot ziņojams par Kalnmeiera paziņojumiem.
Savukārt ar Prokuratūras likuma un Kriminālprocesa likuma saturu jebkurš interesents varot iepazīties interneta vietnē www.likumi.lv, norādīja prokurors Pormalis.
Pietiek jau ir informējis - prokurors Pormalis ir ievērības cienīgs arī ar to, ka pēdējos gados ir veicis īstus finansiālus brīnumdarbus: kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, prokurors ir spējis tikt pie ievērojamām parādsaistībām, kuras atmaksā ārkārtīgi niecīgos apjomos, savukārt īpašums, kura iegādei kredīts ņemts, ir pārvērties par "dārza māju".
2007. gadā prokurors Pormalis, kā rāda viņa VID publiskajā datu bāzē atrodamā deklarācija, veicis būtiskus pasākumus savu sadzīvisko apstākļu uzlabošanai. Divos identiska apmēra - 34 500 latu katrs - darījumos (šāda shēma parasti tiek izmantota, lai apietu pašvaldības pirmpirkuma tiesības; kopējā pirkuma summa tātad bijusi vairāk nekā 112 tūkstoši eiro) prokurors iegādājies nekustamo īpašumu - jaunbūvi Ogresgalā, kas arī viņa deklarācijā fiksēts kā Pormaļa īpašums.
Līdz ar to kopējais prokurora veikto deklarējamo darījumu apjoms 2007. gadā bijis šāds: patēriņa kredīta līgums - 2500 Ls, kredītlīnijas līgums - 4200 Ls, hipotēkas līgums - 84 336 Ls, divi pieminētie pirkuma līgumi kopā par 69 tūkstošiem latu, aizdevuma līgums - 120 000 eiro un vēl viens aizdevuma līgums - 10 880 eiro. Pormaļa parādsaistības gada beigās bijušas 105 225 eiro un 3275 lati.
Īpašumā esošu jaunbūvi Ogresgalā prokurors uzrādījis arī deklarācijā par 2008. gadu, kad viņa parādsaistības vēl būtiski palielinājušās - nu jau līdz 129,4 tūkstošiem eiro. Šāds darījums gan Pormaļa deklarācijā nav uzrādīts, taču viņš paskaidrojis, ka "parādsaistības pret AS Hansabanka palielinājušās no 85000,- eur uz 120000,-eur sakarā ar to, ka taksācijas gadā saņemta no AS Hansabankasaskaņā ar 2007. gadā noslēgto aizdevuma līgumu atlikusī kredīta summa 25000,-eur".
Savukārt jau gadu vēlāk jaunbūve, kura iegādāta par vismaz 79 tūkstošiem latu, oficiāli ir pārvērtusies par "dārza māju", savukārt nākamajos gados prokurors ir demonstrējis izcilu spēju par kredītu veikt fantastiski nelielus kredītmaksājumus.
Pormalis nevēlējās sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem - vai tiešām "dārza māja" Ogresgalā varētu maksāt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vai arī šāds statuss tai nokārtots nodokļu optimizēšanas nolūkos, kā arī - kā viņam izdevies ar banku vienoties par tik niecīgiem kredītmaksājumu apmēriem. Prokurors arī nevēlējās atklāt "dārza mājas" precīzo adresi, lai tās cenas un statusa atbilstību spētu novērtēt sabiedrība.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
