Protokols vieš skaidrību: lēmums par Latvijas dāvanu - vodku pieņemts, piedaloties Āboltiņai un Rinkēvičam
PIETIEK01.04.2015.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonācis protokols vieš skaidrību, kas tad īsti bijis pudelītē ar uzrakstu "vodka", ko kā Latvijas nacionālo dzērienu mūsu valsts pasniedza dāvanā Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros notiekošās starpparlamentārās konferences par ārpolitiku un drošību dalībniekiem. Protams, tas ir bijis degvīns, bet lēmums par šādu dāvanu līdz ar citām pērn pieņemts, piedaloties Solvitai Āboltiņai un Edgaram Rinkēvičam
Pietiek jau informēja, ka Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros notiekošās starpparlamentārās konferences par ārpolitiku un drošību dalībniekiem Latvija kā suvenīru pasniegusi dāvanu – degvīna jeb kaimiņvalstī Krievijā populārā un iecienītā alkoholiskā dzēriena vodkas pudeli. Šī dāvana izraudzīta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komitejā.
Par divdomīgo dāvanu ārpolitikas un drošības konferences viesiem pirmais savā Twitter kontā plašākai sabiedrībai zināmu darīja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Visu Latvijai-TB/LNNK), paziņojot: „VODKA ir Latvijas kā ES prezidējošās valsts dāvana Starpparl.konferences par ārpolitiku un drošību dalībniekiem...”
Pēc tam atklātībā parādījās versija, ka šo dāvanu konferences dalībniekiem izraudzījies nevis ES prezidentūras sekretariāts, bet Saeima kā konferences organizētāja. Saeimas preses dienests visā nopietnībā turklāt skaidroja, ka tā nemaz neesot nekāda vodka.
„Šajās dienās notiekošās konferences dalībnieki kā suvenīru saņem Libertu ģimenes (SIA Sula) bērza sulas destilātu un žāvētas dzērvenes no uzņēmuma Rāmkalni,” informēja Saeimas preses dienests.
Taču, neraugoties uz Saeimas skaidrojumu, uz pudeles skaidri un gaiši rakstīts strong vodka (stiprs degvīns) un norādīts - 41% alkohola.
Nu Pietiek rīcībā nonācis Latvijas prezidentūras ES Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komitejas sēdes pagājušā gada 17. septembra protokola izraksts, kurš pieliek punktu jautājumā - kurš un par ko tad ir izlēmis. Publicējam šo izrakstu pilnībā:
"IZRAKSTS
Latvijas prezidentūras ES Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komitejas sēdes PROTOKOLS
2014.gada 17.septembrī
Sēdes vadītāja: Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētaja
Sēdes dalībnieki: Zanda Kalniņa-Lukaševica, Igors Pimenovs, Inese Lībiņa-Egnere, Dzintars Rasnačs
Pieaicinātie:
Inese Aizstrauta, Jānis Junkurs, Valdis Ziemelis, Laura Ošleja, Aivis Kļavinskis, Āris Vīgants, Lelde Rāfelde, Linda Kalniņa, Edgars Rinkevičs, Kristīne Našeniece, Kārlis Bukovskis
Piedalās:
Maris Steins, Ģirts Ostrovskis, Madara Viļumsone, Juris Ļipuncovs
Darba kārtība:
1. Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par prezidentūras sešu mēnešu programmu.
2. Prezidentūras parlamentāro sanāksmju tēmas.
3. Prezidentūras parlamentāro dāvanu, kultūras programmas un komunikācijas stratēģijas piedāvājums.
4. Dažādi.
Sēde sākas pīkst. 15.30
[...]
5. Āboltiņa: Trešais darba kārtības jautājums ir par parlamentārajām dāvanām un komunikāciju prezidentūras laikā.
L.Kalniņa. Šī ir mazāk svarīga tēma, bet parasti tā visus ļoti interesē. Mēs gribējām parādīt, ko Kanceleja ir sagatavojusi, lai var slēgt līgumus ar izstrādātājiem. Tā kā Rīgā mums būs tikai pieci pasākumi, esam sagatavojuši piecas dažādas dāvanas, lai tiem, kas uz Rīgu brauks atkārtoti, nebūtu jāsaņem viens uz tas pats. Piedāvājam konceptu, ka katrs viesis pats izvēlas, kuru no piecām dāvanām saņemt. Visas dāvanas ir nelielas, viegli pārvadājamas, piemērotas dažādām gaumēm, bet vienota stila iepakojumā. Dāvanu autori ir jauni Latvijas mazie uzņēmēji un mākslinieki, kas Latvijai tradicionālo mākslu, mūziku un produktus piedāvā mūsdienīgā veidolā. Izvēlei piedāvājam: kora «Kamēr...» dziesmu izlasi «Amber songs», bērzu sulas degvīnu bērzkoka kastītē, auskarus un aproču pogas ar prezidentūras logo, rokām gatavotas šokolādes konfektes un īpaši radītu rotaļlietu - papīra vējdzirnavas, kuru spārnus var veidot 28 ES dalībvalstu karogu krāsās.
S.Āboltiņa: Vai ir tāds precedents, ka var pats izvēlēties dāvanu? Cik es esmu bijusi - nekur nav piedāvāta šāda iespēja.
L.Kalniņa: Nē. Tāda precedenta nav.
Dz.Rasnačs: Parasti viena dāvana ir viesim un otra - pavadošajai personai.
L.Kalniņa: Prezidentūras pasākumos nav paredzēta pavadošo personu (dzīvesbiedru) programma.
Z.Kalniņa-Lukaševica: Mēs esam par šo lietu jau diskutējuši, es neatbalstu izvēles ideju. Man šķiet, ka tas ir lieks laika patēriņš un stress. Katrā konferencē jādod pa vienai dāvanai bez izvēles, ievērojot protokolārās tradīcijas pasaulē.
L.Kalniņa: Nav problēmu to organizēt arī tādā veidā, ka uz katru pasākumu ir viena dāvana, bet nākamajā konferencē uzdāvina kaut ko citu.
S.Āboltiņa: Dodam vienu konkrētu dāvanu uz katru pasākumu. Ka ir ar visām pārējām dāvanām - šlipsēm, lakatiņiem?
L.Kalniņa: Tās gatavo prezidentūras sekretariāts.
Vakara pasākumiem, kas ietver arī kultūras programmu, mēs izvēlējāmies dažādas vietas, lai tās neatkārtotos. Tiek piedāvātas sekojošas telpas: Mazā Ģilde, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas svētku zāle, Ziemeļblāzma, operas Jaunā zāle, Dzelzceļa muzejs vai Dzintaru koncertzāle, Nacionālās bibliotēkas lielais vestibils un mūsu Saeimas ēka Jūrmalā ar dārzu. Visos pasākumos ir sēdošais formāts un dalībnieku skaits no 120 līdz 350.
I.Pimenovs: Varbūt būtu izdevīgāk vīriešiem tomēr dāvināt kaklasaites, ne aproču pogas?
L.Kalniņa: Kaklasaites un lakatiņi ir tās dāvanas, ko saņems valdības viesi. Mēs neesam plānojuši pasniegt šīs dāvanas mūsu viesiem, bet mūsu parlamentāriešiem tās būs.
[...]
Sēde beidzas plkst. 16.35."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
