Publicēts Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, pirmajā trijniekā – Riekstiņš, Bernis un Esterkins
PIETIEK02.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien klajā nācis laikraksta Dienas Bizness ikgadējais izdevums Miljonārs, kurā jau divdesmit trešo gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.
Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP. Tas ir balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un ar korporatīvo finanšu ekspertu Vadima Jerošenko un Jāņa Piņņa palīdzību ir veidots pēc jau gadiem ilgi pārbaudītas metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena.
Pirms trim gadiem kopējais TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. „Cik gadi būs nepieciešami, lai zaudēto atgūtu, - to pašlaik grūti prognozēt,” tika vērtēts pirms gada.
Skaidras atbildes joprojām nav, toties virzība gan ir. Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.
Pirms četriem gadiem saraksta pirmā desmitnieka biznesa kopējā vērtība bija 1,41 miljards eiro, kas nozīmēja 40 miljonu eiro pieaugumu gada laikā. Pirms trim gadiem pieaugums bija 30 miljonu eiro, bet pirms diviem pirmā desmitnieka kopējais turīgums bija novērtēts jau uz 1,421 miljardu eiro.
Pērn banku nozares satricinājumu dēļ bija vērojams grandiozs samazinājums, un šis skaitlis bija „tikai” 879 miljoni eiro, bet nu arī tas nedaudz pieaudzis – līdz 920 miljoniem eiro. Turklāt neliels pieaugums vērojams visā sarakstā, ne tikai tā „virsotnē”, - nu jau mazākā īpašumu novērtējuma summa, kas dod vietu pirmajā simtniekā, ir desmit miljoni eiro.
Šie dati – un arī fakts, ka jaunajā miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi un uzvārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem, – pietiekami skaidri rāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.
Jau tradicionāli ir arī jāatgādina tas, ko šie saraksti parāda un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.
Savukārt jaunums ir patieso labuma guvēju saraksts, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.
Kopumā šie pieci saraksti uzskatāmi rāda, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā, - jo tautsaimniecībā nekas nav granītā iecirsts.
Latvijas desmit bagātākie cilvēki saskaņā ar jauno sarakstu ir:
1. Arnis Riekstiņš (1. – vieta sarakstā pirms gada)
202 miljoni eiro (salīdzinājumā ar situāciju pirms gada +30 miljoni eiro)
2.-3. Ernests Bernis (4.)
120 miljoni eiro (+22 miljoni eiro)
2.-3. Leonīds Esterkins (2.)
120 miljoni eiro (bez izmaiņām)
4. Oļegs Fiļs (3.)
100 miljoni eiro (bez izmaiņām)
5. Justs Nikolajs Karlsons (6.)
76 miljoni eiro (+1 miljons eiro)
6. Uldis Asars (9.)
66 miljoni eiro (+10 miljoni eiro)
7. Jānis Zuzāns (8.)
62 miljoni eiro (+2 miljoni eiro)
8.-9. Uldis Pīlēns (11.-15.)
62 miljoni eiro (+20 miljoni eiro)
8.-9. Arkādijs Suharenko (7.)
62 miljoni eiro (bez izmaiņām)
10. Egils Butka (10.)
50 miljoni eiro (+2 miljoni eiro)
1971. gada 14. februārī
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
