Publikācijas PIETIEK liek Lembergam atbildēt uz jautājumiem par „Ventbunkera” ofšoru arestiem
Imants Liepiņš08.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rūdolfs Meroni ir Šveices pilsonis un kā mantas glabātājs, iespējams, nekad nemaz nepakļausies Latvijas jurisdikcijai, — tā pēc ilgas klusēšanas Aivars Lembergs atbildējis uz jautājumiem par Ventbunkeru, kurā Ventspils mērs ir viens no akcionāriem, bet kuru faktiski jau padsmit gadus kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni.
Iepriekš A. Lembergs tikpat kā netika sniedzis izvērstu skaidrojumu par AS Ventbunkers notiekošo — lielākoties viņš aprobežojies ar atbildi, ka šajā uzņēmumā esot mazākuma akcionārs, ko likums viņam neaizliedz un ko viņš ik gadus uzrāda savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Taču tagad reģionālais rīta laikraksts Ventas Balss, atsaucoties uz Pietiek publikācijām, preses konferences laikā pilsētas domē uzdeva A. Lembergam šādu jautājumu: “Ventspilnieki mums [VB redakcijai] regulāri izsaka jautājumus, un nesen bija arī [kādreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājas] Evas Ciniņas informācija lasāma Pietiek. Jautājums ir šāds: vai esat vispār informēts, ka tā jūsu manta tiek izšķērdēta? Kas tur vispār notiek?!”
“Pirmkārt, es tur tiešām esmu līdzīpašnieks, kaut gan ļoti mazs. To es esmu deklarējis. Otrkārt, šinī gadījumā neizrādās būtiski, kam tur kas faktiski pieder, bet būtiski ir tas, ka likums nosaka: mantas glabātājam tā [uzglabājamā] manta — un tās vērtība — ir jāsaglabā! Mantas glabātājs ar savu parakstu apliecina, ka viņš to apņemas izdarīt. Pēc tās informācijas, kāda ir publiskajā telpā, viņš to acīmredzami nedara, un viņam tas arī nav jādara, jo viņš nav Latvijas Republikas pilsonis un uz viņu šīs prasības neattiecas, jo viņš nav pakļauts Latvijas jurisdikcijai,” atbildējis A. Lembergs.
Taču tālāk A. Lembergs paudis sekojošo: “Nekāds mantas arests ārzemēs, kā izrādās, visus šos gadus nav noticis! Latvijā ir pieņemts lēmums par ārvalstīs esošas mantas (domātas firmu un ofšoru kapitāldaļas — red.) arestu, taču šis lēmums nekad nav ticis nosūtīts uz attiecīgajām valstīm izpildei! Tas nav legalizēts tajās valstīs, kur šī manta atrodas! Vai tā būtu Šveice, Lihtenšteina, Liebritānija. Lēmumu [konkrētajās valstīs] legalizē tā: aizsūta uz attiecīgās valsts kompetento institūciju (prokuratūru vai tiesu), un, ja viņi uzdotu attiecīgajam Šveices pilsonim [Rūdolfam Meroni] atbildēt par to mantu, tad viņš arī atbild likuma priekšā. Par cik tas darbs nav izdarīts, nekāds mantas arests faktiski nav noticis. Kopš aresta pagājuši divpadsmit gadi, un aresta lēmums nav realizēts.”
Saskaņā ar A. Lemberga teikto šajos gados nonācis līdz tādam absurdam, ka izpildīt arestētās mantas arestu prasījuši gan krimināllietā cietušie (tāds statuss ir, piemēram, Aināram Gulbim un Jūlijam Krūmiņam), gan arī — un tas ir kaut kas Latvijas tiesās nebijis — paši apsūdzētie un viņu aizstāvji! “Savukārt valsts (prokuratūras un tiesnešu personā) to ir kategoriski atteikušies darīt! Un šāda rīcība ir tikai ar to mantu, kas nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni. Visos pārējos gadījumos mantas aresti tiek izpildīti un nodrošināti, legalizējot aresta lēmumus attiecīgajās valstīs. Jāsaka, ka ģenerāprokurors to zina un to piesedz,” tā Ventspils mērs.
Konkrētajā gadījumā Ventbunkeru kontrolē divas Nīderlandē reģistrētas nerezidentu kompānijas – Yelverton Investments B.V. un Yelverton Investment B.V. (ievērojiet viena burta atšķirību nosaukumā), kuras pašas caur Kirasao ofšoru atrodas R. Meroni vadītu Britu Virdžīnu ofšoru kontrolē.
Savukārt R. Meroni atbildes uz šādiem un citiem jautājumiem nevienam žurnālistam nav izdevies iegūt jau vismaz gadus septiņus, un arī viņa “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš pārstāja būt žurnālistiem sasniedzams 2017. gada sākumā.
Ventbunkers ir Ventspils ostas lielākais tumšo naftas produktu (dīzeļdegvielas, mazuta u.c.) pārkraušanas uzņēmums, kurš savulaik bija centrālais Ventspils tranzītbiznesā, jo tam bija daudzi meitasuzņēmumi, taču kopš nonākšanas R. Meroni kontrolē Ventbunkers strauji zaudē apgrozījumu, peļņu un darbiniekus.
No kādreizējiem gadā pārkrautajiem 10 miljoniem tonnu kravu apjoms noslīdējis pat zem 2 miljoniem tonnu gadā, savukārt peļņa, kas vēl 2013. gadā bija 19 milj. eiro un 2014. gadā — 17 milj. eiro, 2017. gadā nokrita līdz 4,2 miljoniem, bet pagājušajā gadā jau bijuši 3,7 miljonu zaudējumi.
Pretstatā Ventspils Naftai, Kālija Parkam, VTO, Ostas Flotei u.c. tranzītuzņēmumiem, Ventbunkers ir dibināts 1994. gadā kā privātkompānija, līdz ar to tas nekad nav ticis privatizēts un tajā valsts amatpersonas drīkstējušas būt par līdzīpašniekiem.
Video no preses konferences: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/40357-lembergs-uz-meroni-latvijas-likums-neattiecas-video
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
