Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr
Roberts Putnis02.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu. Nebiju iedomājies, ka man jebkad kaut kas tāds būs jādara. Bet diemžēl neredzu citu iespēju, kā pasargāt savu reputāciju.
Una Rozenbauma savā “Sieviešu stendapa” priekšnesumā LAMPĀ – pilnīgi nejokojot – mani apvaino viņas goda un cieņas aizskaršanā, kā arī viņas personības pazemojošā reducēšanā līdz sievietes fizioloģijai.
Šie apgalvojumi par attiecīgo sarunu ir pilnīgi izdomājumi, kuriem nav nekāda pamata.
Nekad dzīvē neesmu nevienu cilvēku ne publiski, ne privāti nosaucis tādos vārdos, kādus norāda Una Rozenbauma. Un viņas citātā izmantoto saīsinājumu svētdien gūglēju, lai saprastu, ko viņa bija domājusi.
Šie apvainojumi ir vērsti uz manas sabiedriski politiskās un personiskās reputācijas graušanu.
Ja es tiešām būtu rīkojies, kā Una Rozenbauma apgalvo, tad es nedrīkstētu būt pat PROGRESĪVO biedrs – šāda uzvedība ir pilnībā nesavienojama ar tām idejām un ideāliem, ko pārstāv PROGRESĪVIE. Arī man tāda rīcība būtu absolūti nepieņemama un nosodāma. PROGRESĪVO biedrs, kas šādi rīkojas, būtu no partijas jāizslēdz un viņam jāliedz politiskās līdzdalības iespējas. Arī es tam piekrītu.
Attiecīgi sekas šiem izdomātajiem apvainojumiem ir dramatiskas – sākot no melna traipa manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr, līdz pat iespēju liegšanai man līdzdarboties Latvijas politiskajā procesā.
Tāpēc izmantoju savas likumiskās tiesības uz Latvijas valsts aizsardzību.
Paldies par izpratni un atbalstu.
Šeit konkrētā priekšnesuma transkripts Jums visiem fona informācijai:
““Nākošais stāsts, kas ir dedicated to [veltīts – angl. val.] Edgaram Šubrovskim, jo viņš teica, ka man tas ir obligāti jāizstāsta, ir formāts, kurā es tā kā izšķīros no partijas. Un es izšķīros no partijas formātā, kas bija… Es iestājos partijā, kas saucas PROGRESĪVIE.
Es pieņemu, ka šeit ir partijas biedri vai sekotāji, vai kāds, kas ir balsojis par šo partiju. Nu lūk.
Tad es biju partijas dibināšanas kongresā, kas man likās “Yes!”, beidzot mēs iestājamies par īstām vērtībām, un tas ir tas, par ko mūsu sabiedrībai tā kā vajadzētu turēt rūpi.
Pagāja kaut kādi divi mēneši, un šīs partijas priekšpusē parādījās Roberts Putnis, kurš uzskatīja, ka viņam pieder šī partija tāpēc, kā tā atbilst viņa vērtībām. Tā nebija.
Bet tajā brīdi, kad es teicu: “OK, man tās tavas vērtības vai komunikācijas forma šķiet nepareiza”, tad viņš man norādīja uz to, ka par spīti tam, ka partijas vērtības bija tur vienlīdzība, feminisms, un vēl kaut kas, viņš man teica: “Zini kā, ja tu to domā publiski, kuce, pateikt… Man liekas tev ir PMS [premenstruālais sindroms], varbūt tev vajag tur bišķi nogaidīt.”
Man likās – tā kā nopietni? [smejas] Nu tā.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
