Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds ādažnieks feisbukā dalās ar bildēm, kurās redzama dāma aiznesam puķes no dobes pie daudzstāvu mājas. Viņš raksta: “Varbūt kāds pazīst šo dāmu. Pasakiet, lūdzu, viņai, ka puķudobes nav paredzētas, lai tās postītu. Centies, stādi, kop, bet viena dāma atnāk un visu saposta.”

Ikviens saprātīgs cilvēks atzīst, ka ir lietas, kuras nav paredzētas postīšanai. Cilvēks rada un iekārto pasauli pēc sava prāta, lai būtu tā, kā viņš vēlas, un nevis tāpēc, lai dotu iespēju kādam citam to nopostīt. Postīšanu nosacīti pieļauj tikai tajos gadījumos, kad atzīst, ka iepriekšējais veikums pats par sevi posta un tā novākšana postījumus apturēs, vismaz daļēji atjaunojot iepriekšējo kārtību.

Kad LU vīru koris “Dziedonis” koru karos ieguva otro vietu ar maoru haku, ievērojama daļa sajūsmas pilno komentāru nebija par to, kāda šī uzstāšanās ir pati par sevi. Liberālprovinciāļiem raksturīgi sajūsma bija par to, kādu PR iespaidu tā atstās par latviešu varēšanu pasaulē. Pāķis jau nebūs pāķis, ja viņu neuztrauks, ko par viņu domā “pilsētā”.

Bet vēl daļa jūsmīgo komentāru bija par sašutumu, ko radīs šī performance. Daži komentētāji siekalojās par iespējamo reakciju, ko izdosies izspiest no tiem, kuriem histēriski kliedzošu, acīmredzami kaujas vecumu pārsniegušu tēvaiņu izpildīta svešas kultūras ceremoniāla deja koru (!) karos nešķiet atbilstoša latviešu dziesmu svētku tradīcijām.

Neņemos spriest par koristu nodomiem (varu iedomāties arī pozitīvu šīs uzstāšanās interpretāciju), bet šo dažu komentētāju nodoms bija vistīrākā postīšana. Sak’, nav svarīgi, vai priekšnesums man pašam tīkams — svarīgi, lai tas ieriebj tiem, kuriem ir citāds priekšstats par pareizu latviešu dziesmu svētku “dobi”.

Rodžers Skrūtons šo sauc par noraidīšanas kultūru. Šīs nodarbes būtība ir apšaubīt un noliegt pastāvošo, gānīt svēto. Jo graujošāk un pastāvošās kārtības sargam sāpīgāk, jo labāk.

Kad vārda brīvības aizstāvis iestājas par savai pozīcijai neizdevīga runātāja tiesībām runāt, viņš to nedara tāpēc, lai ieriebtu kādai trešajai personai. Viņu motivē augstāks princips, kurš, viņaprāt, kalpo visu kopīgajam labumam. Arī viņam netīkamo runātāju un trešo personu labumam. Un ne jau paternālistiski, kā tehnokrāti aiz rūpēm par jums zina, ko jums labāk darīt un ko mācīt jūsu bērniem, bet patiesi, kā vispārēju principu, kurš vienmēr palīdz uzpeldēt visrūpīgāk apspiestajai patiesībai.

Tikmēr noraidīšanas kultūras pārstāvim nav tādas kopīgā labuma apziņas. Viņš ir ķēpātājs un demolētājs, kurš piesaka savu klātbūtni un gūst baudu no esošā piesmiešanas, no kādas nozīmīgas sabiedrības daļas aizskaršanas. Noraidīšanas kultūra nevar pastāvēt tukšumā — tai tur nebūtu, ko iznīcināt. Tāpēc precīzāk ir to saukt par antikultūru.

Protams, viss skaistais ir atsauce uz kaut ko citu. Arī saķēpāta svētbilde vai nodedzināts templis atsevišķos gadījumos var izrādīties skaists, bet ir svarīgi nodalīt, no kā mākslas darba radītājs un vērotājs gūst baudu un gandarījumu. No jaunā paša par sevi vai no iepriekšējā iznīcināšanas.

Kad skatītājus un komentētājus baro kādas citas sabiedrības daļas sašutums vai aizskārums, tā ir antikultūras pazīme. Arī nosacītie tradicionālo vērtību aizstāvji reizēm tajā ieslīgst, kad mēģina nevis apliecināt savas vērtības paši sev un saviem bērniem, bet mērķtiecīgi rīkojas atsevišķas publikas aizkaitināšanai. Korāna dedzināšana un Muhameda kariķēšana musulmaņu trenēšanas pēc arī ir noraidīšanas antikultūras gadījumi. Latvietība, ja saprasta tīri kā krieviskā noliegums, arī ir antikultūra.

Uz pārdomām vedina antikultūras nākotnes izredzes. Vai tie, kas aizstāv Sema Smita performances finansēšanu no pašvaldības līdzekļiem, paši no sirds grib dzīvot kultūrtelpā, kur goda vieta un lieki simti tūkstoši eiro atrodas “stāstam par vīrieti, kurš, atstājot mājās sievu un bērnus, dodas uz geju klubu”? Vai striptīzam un bodīpozitīvismam? Tie ir apzīmējumi no “Dienas” kultūrapskatnieka Jegora Jerohomoviča slavinājuma Sema Smita dalībai festivālā „Positivus”.

Maldās vai izliekas arī tie, kas apšauba Sema Smita vokālo varēšanu. Rietumu kultūras spējīgākie un interesantākie mākslinieki izsenis ir meklētāji, kuriem sirds patiesi par kaut ko sāp. Šaura loka izcilība vienmēr ir bijusi iekšējo zibeņu prasmīga novadīšana pa sabiedrībā atzītiem kanāliem.

Viena no mūslaiku mūzikas lielajām eksistenciālajām problēmām ir, ka tikai retais vairs dzied par kaut ko viņam dārgu. Un to var dzirdēt. Sema Smita agrīnajos darbos un daudzu citu par savu identitāti nepārliecināto mākslinieku veikumā var saklausīt īstu sāpi un patiesus meklējumus kā motivāciju. Taču jaunākie Sema Smita darbi un performances tādu iespaidu vairs neatstāj. Problēma ar identitātes meklējumiem (atšķirībā no tādiem meklējumiem, kur vismaz meklētāja eksistenci pieņem par fiksētu) ir pašā uzstādījumā un agri vai vēlu ved pie sajukšanas prātā. Kad radošā izlāde caur šiem meklējumiem kļūst nekontrolēta, mākslinieka darba augļi var izrādīties vienlīdz piemēroti gan 21. gadsimta antikultūras skatuvei kā peļņas avotam, gan ārsta kabinetam, ja patiesi interesē izkārpīties no tās spirāles.

Kā intervijā portālam “Delfi” atzina „Positivus” organizators Ģirts Majors, no Rīgas domes piešķirtajiem divsimt tūkstošiem eiro lielākā daļa patiešām tiks izmantota Sema Smita striptīza finansēšanai. “Tas nav viena mākslinieka honorārs. Tā ir cena, ka šajā komandā ir pāri par 50 cilvēkiem, trīs smagie furgoni ar viņu tehniku, šovs, ko viņi atved par to naudu.” Cerams, ka tas zaļā kursa misionārs no bezcilvēku pasaules dabas fonda, kurš pirms dažām dienām gudri izteicās par Dziesmu svētku ietekmes uz vidi pētīšanu, neatstās bez novērtējuma arī rīdzinieku dzīvesziņai īpaši dārgo „Positivus” festivālu.

Ar jebkuras kopienas kultūru ir tāpat kā ar Ādažu puķu dobēm. Tās nav paredzētas, lai postītu. Latviešu valodā ir sieviešu un vīriešu dzimte. Ja kāds tēvainis pārģērbjas par Mildiņu, tad mēs par viņu joka ietvaros runājam sieviešu dzimtē. Ja viņš pārģērbjas par bezdzimumnieku, tad mēs joprojām runājam par viņu vīriešu dzimtē. Jegors Jerohomovičs savā apcerējumā par Smita uzstāšanos raksta šādi: “Sems Smits sevi identificē kā nebināru personu un kvīru [..] un attiecībā uz sevi lūdz izmantot vietniekvārdu “viņi”, to šajā rakstā arī ievērosim.” Nav skaidrs, kas īsti ir “viņi” Jerohomoviča šizofrēniskajā pasaulē. Tālāk rakstā vietām tiek lietots it kā daudzskaitlinieks (“viņu balsis”, “viņi” kaut ko dara), vietām it kā ne (“atbrīvojas pats”). Varbūt tas ir karaliskais “mēs”? Bet par karalieni un karali jau nesaka “viņi”, vai ne?

Kad es 2018. gadā kādas Velsā notikušas konferences pieteikumā ierakstīju, ka mani vietniekvārdi ir “Viņa karaliskā augstība”, tas tomēr netika nodrukāts uz manas dalībnieka kartes. Es, protams, neesmu Sems Smits, un 2018. gadā pasaule noteikti vēl nebija sapratusi visas jaunās kārtības konsekvences, bet tomēr. Vai es šodien, ja pieprasīšu tādu apzīmējumu, tikšu uzskatīts par jukušu? Tas nav svarīgi, protams. Par manu psihisko stāvokli visiem ir nospļauties. Svarīgi ir, lai tas, ko es pieprasu vai daru, raisa sašutumu cilvēkos.

Noraidīšanas kultūras mērķauditorija ir nevis tās kultivators, bet viņa oponenti. Jerohomovičs raksta pašā rakstā un pēc tam pāris reizes atgādina soctīklos: “Tiem, kas sirgst ar homofobiju, labāk būs novērst skatienu no festivāla „Positivus” galvenās skatuves.” Koncerts dažuprāt ir domāts nevis tāpēc, lai Rīgā uzstātos dziedātājs Sems Smits, bet tāpēc, lai kādam Rīgā būtu jānovērš skatiens.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...