Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzsākot nākamā gada budžeta izstrādi, tā ietvaru noteica pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte Eiropā, ko izraisīja Krievijas agresija Ukrainā. Tāpēc ir būtiski palielināts finansējums iekšējai un ārējai drošībai. Valsts finanses ir stabilas, un 2024. gada valsts budžets un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu.

Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam.

Evikas Siliņas valdība operatīvi un atbilstoši valdības deklarācijā iecerētajam pieņēma lēmumu par nākamā gada valsts budžeta kopīgajām valsts prioritātēm – iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošana, kā arī izglītība – un nākamā gada valsts budžetā papildu piešķīra finansējumu 783,3 miljonu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžets 2024. gadam ir sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP. Svarīgi, ka gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem ES fiskālajos noteikumos paredzētajām atsauces vērtībām – ne vairāk kā 3% no IKP deficītam un 60% no IKP parādam.

Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.

Pēc Valsts kases novērtējuma nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā parāda apkalpošanas izdevumi pieaugs no 0,7% no IKP līdz 1,1% no IKP.

Strādājot pie budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas, vērtīgu pienesumu sniedza valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī nozaru asociācijas un pašvaldības. Sarunu rezultātā ir parakstīts valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols, kas pašvaldībām nodrošina: pastāvīgus, stabilus un prognozējamus ieņēmumus 2024. gadā un vidējā termiņā, izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu vidēji 8,1% apmērā, vienreizējo papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi attiecībā pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Tomēr būtisks ir fakts, ka pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir jāpilnveido – tas vairs nenodrošina sabalansētu finanšu resursu pieejamību visām pašvaldībām. Lai būtu iespējams pēc jaunā algoritma veikt izlīdzināšanas aprēķinus 2025. gadā, nodrošinot finanšu resursus pašvaldībām noteikto funkciju izpildei un stimulējot pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, kopīgi ar LPS ir jāizstrādā jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis apstiprināšanai valdībā un Saeimā 2024. gada pirmajā pusē.

Gatavojot budžetu, līdzās trim prioritātēm valdība centās sabalansēt papildu līdzekļu piešķiršanu starp tautsaimniecības nozarēm, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu. Tāpat valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi – par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.

2024. gadā plānots, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies 2,5% no IKP apmērā

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka pēc sarežģīta 2023. gada, ko ietekmēja strauji kāpjošās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes un augstā inflācija, 2024. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 2,5%, un divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā.

Ekonomikas izaugsmes primārais virzītājspēks šogad un nākamgad būs investīcijas. Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 6,1%, ko stimulēs ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums, kā arī RailBaltica projekta realizācija, veicinot arī būvniecības sektora aktivitātes atjaunošanos pēc divu gadu krituma. Turpmākajos gados investīciju izaugsme būs mērenāka, 2024. gadā pieaugot par 3,1% un turpmākajos gados vidēji par 4% gadā.

Eksporta dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, kas 2023. gadā ir vājinājusies, un Latvijas eksports saglabāsies iepriekšējā gada līmenī. Savukārt jau 2024. gadā sagaidāms, ka eksporta pieaugums sāks atjaunoties, paātrinoties līdz 3,7% un līdzīga dinamika gaidāma arī vidējā termiņā.

Gada vidējā inflācija šogad samazināsies līdz 10% un 2024. gadā noslīdēs līdz 2,2%, vidējā termiņā tuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam inflācijas mērķim. Nākamajos divos gados tiek prognozēts cenu pieaugums attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā. Atbilstoši scenārijam inflāciju ietekmēs enerģijas resursu un neapstrādātās pārtikas cenu samazinājums 2023. gada otrajā pusē un, saglabājoties pašreizējai situācijai pasaules tirgos, cenu līmenis būs stabilizējies.

2023. gada pirmajā pusē mēneša vidējā darba samaksa turpināja strauji augt, pateicoties minimālās darba samaksas paaugstināšanai par 24% un valsts budžeta izdevumu palielināšanai sabiedriskā sektora darbinieku algām. 2023. gada kopējais algu pieaugums prognozēts 11%, un 2024. gadā – 7,5% apmērā. Vidējā termiņā sagaidāms, ka algu pieauguma temps palēnināsies un tuvosies produktivitātes pieauguma tempam, stabilizējoties 5% līmenī.

Bezdarba līmenis, saglabājoties salīdzinoši stabilai ekonomikas izaugsmei, turpinās samazināties, 2023. gadā sasniedzot 6,5% un aptuveni šajā līmenī saglabājoties arī nākamajos trīs gados. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, kas galvenokārt saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Drošība, veselības aprūpe un izglītība ir nākamā gada valdības budžeta prioritātes

Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 783,3 miljonus eiro, tostarp 486,4 miljonus eiro valdība ir novirzījusi trīs valdības prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai un izglītībai.

Būtisku nodokļu ieņēmumu daļu novirzot iekšējai un ārējai drošībai, prognozēts, ka nākamā gada budžetā tam tiks atvēlēti 2,5 miljardi eiro. Aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam aizsardzības finansēšanas likumam un 2024. gadā tas paredzēts 2,4% no IKP. Latvijai ir svarīgi skaidri signalizēt mūsu starptautiskajiem partneriem par valsts atbildīgu pieeju katra drošībai, tāpēc ir plānots valsts aizsardzības finansējuma apjomu kāpināt, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3% no IKP.

No papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro nākamajā gadā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Zinātnieki ir nozīmīgs atbalsts valsts virzībai uz ekonomikas struktūras maiņu, un papildu finansējums ļaus īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un veicināt virzību uz izcilību. Savukārt, lai visiem Latvijas jauniešiem veidotos plašs STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) priekšmetu klāsts, teju viens miljons eiro palīdzēs risināt šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā.

2024. gadā veselības aprūpes finansējums būs ap 1,9 miljardiem eiro, un veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai no finansējuma prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 275 miljoni eiro. Šī finansējuma mērķis ir virzīties uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, radot papildu finansējumu virknes prioritāro jautājumu risināšanai: nodrošināt darba samaksas konkurētspēju un dot iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju, iedzīvotājiem padarīt pieejamākus veselības pakalpojumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu, samazināt gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, atvieglot medikamentu iegādi, rūpēties par bērnu veselību utt.

Savukārt papildu līdzekļi nozaru ministriju prioritātēm, kurām paredzēti teju 176 miljoni eiro, ļaus veicināt inovācijas un eksportu, paplašināt hospisa aprūpes pakalpojumus, atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem cilvēkiem, kas darba gaitas beiguši 2012. gadā un vēlāk, sniegt atbalstu lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai, uzturēt dzelzceļa publisko infrastruktūru, segt sabiedriskā transporta zaudējumus utt.

Prioritāro pasākumu ietvaros 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomā – atbalstam elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Papildus jāpiemin, ka 2024. gada budžeta projektā paredzēts finansējums 24 miljoni eiro apmērā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem.

Valsts budžetā ir paredzēts nodrošināt arī vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro. Savukārt neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai, budžetā paredzēti 18 miljoni eiro.

2024. gada nodokļu izmaiņas tikai pašas nepieciešamākās

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas uzņēmējiem un sabiedrībai, taču atsevišķās nozarēs nodokļu politika tika pārskatīta. Valdība atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā.

Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka, ievērojot regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliks arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, kā arī ar PVN neapliks maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Uzklausot sociālos partnerus, valdība ir paredzējusi vairākus pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošanu no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas ir saistītas ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešamas darba devējam. Tas iestrādāts grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Savukārt paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa palielināšana par darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā sniedz iespēju uzlabot veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu un apjomu. Tāpat palielināta ar IIN neapliekamā darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu līdz 40 eiro mēnesī.

Labvēlīgas izmaiņas paredzētas arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem: ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek paredzēta vienotas nodokļa likmes noteikšana mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā, bet grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – ja tie gūst arī ar IIN apliekamus ienākumus, kuriem piemēro progresīvo IIN likmi, – piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Valdība ir lēmusi arī palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem sociāla rakstura maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot ar IIN neapliekamo summu vienai personai no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.

Valsts budžeta projektā ir iekļauti arī priekšlikumi par akcīzes nodokļa, azartspēļu nodokļa, dabas resursu nodokļa izmaiņām. Piemēram, ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, nikotīna saturošiem produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai, ko izmanto SEZ un brīvostās, dos papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā.

Lai nodokļu politika uzlabotu ekonomikas konkurētspēju un mazinātu ienākumu nevienlīdzību, līdz aprīlim plānots pabeigt darbu pie "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam".

Valdība mērķtiecīgi apkaros ēnu ekonomiku

Ēnu ekonomikas samazināšana ir valdības prioritārs uzdevums tautsaimniecības nozaru attīstības sekmēšanai, konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājības līmeņa celšanai. Lai nodrošinātu komersantiem kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.– 2027. gadam projekts, kura prioritāte ir horizontāla rakstura pasākumu īstenošana un ēnu ekonomikas mazināšana būvniecības un veselības aizsardzības nozarēs.

Plāna reālistiskais mērķis paredz samazināt ēnu ekonomiku līdz 2027. gadam par 1% no IKP, papildinot budžetu par 120 miljoniem eiro un tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim (samazinot to no 19,9% līdz 18,9%). Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozāks mērķis – 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni, kas 2022. gadā pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem bija 17,2% no IKP.

Plāna piecu rīcības virzienu ietvaros paredzēts īstenot pasākumus nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Valsts ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanai kritiski svarīgas ir ES fondu investīcijas

Valsts ekonomikas izaugsmi veicinās efektīvas ES fondu investīcijas. Latvijas ekonomikas attīstībai 2024. gadā ES fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,6 miljardi eiro – vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, tāpēc kritiski svarīgi būtu, pirmkārt, mobilizēt privātā kapitāla piesaisti, un, otrkārt, visām nozaru ministrijām atbildīgi un iecerētajā laika ietvarā ieviest savus investīciju projektus.

Viena no nākamā gada prioritātēm ir tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā. 2024. gadā būtiskākie ES fondu ieguldījumi plānoti klimata pārmaiņu mazināšanai – 307 miljoni eiro – tai skaitā ieguldījumi sabiedriskajā transportā, enerģijas tīklu modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā dzīvojamajās ēkās, publiskajās ēkās un siltumapgādē. 156 miljoni eiro būs pieejami nevienlīdzības mazināšanai, kas paredz ieguldījumus reģionu infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā, zemas īres mājokļu būvniecībā, stimulējošos atbalsta pasākumos darba meklētāju iesaistei darba tirgū, kā arī sociālās aprūpes nepārtrauktībā. Tāpat plānots ievērojams atbalsts izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam – 254 miljoni eiro.

Šā gada budžeta likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks. Nododot budžeta portfeli Saeimai, aicināju deputātus atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un pirms budžeta apstiprināšanas veidot kvalitatīvu un cieņpilnu diskusiju.

Novērtē šo rakstu:

1
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...