Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzsākot nākamā gada budžeta izstrādi, tā ietvaru noteica pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte Eiropā, ko izraisīja Krievijas agresija Ukrainā. Tāpēc ir būtiski palielināts finansējums iekšējai un ārējai drošībai. Valsts finanses ir stabilas, un 2024. gada valsts budžets un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu.

Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam.

Evikas Siliņas valdība operatīvi un atbilstoši valdības deklarācijā iecerētajam pieņēma lēmumu par nākamā gada valsts budžeta kopīgajām valsts prioritātēm – iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošana, kā arī izglītība – un nākamā gada valsts budžetā papildu piešķīra finansējumu 783,3 miljonu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžets 2024. gadam ir sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP. Svarīgi, ka gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem ES fiskālajos noteikumos paredzētajām atsauces vērtībām – ne vairāk kā 3% no IKP deficītam un 60% no IKP parādam.

Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.

Pēc Valsts kases novērtējuma nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā parāda apkalpošanas izdevumi pieaugs no 0,7% no IKP līdz 1,1% no IKP.

Strādājot pie budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas, vērtīgu pienesumu sniedza valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī nozaru asociācijas un pašvaldības. Sarunu rezultātā ir parakstīts valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols, kas pašvaldībām nodrošina: pastāvīgus, stabilus un prognozējamus ieņēmumus 2024. gadā un vidējā termiņā, izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu vidēji 8,1% apmērā, vienreizējo papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi attiecībā pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Tomēr būtisks ir fakts, ka pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir jāpilnveido – tas vairs nenodrošina sabalansētu finanšu resursu pieejamību visām pašvaldībām. Lai būtu iespējams pēc jaunā algoritma veikt izlīdzināšanas aprēķinus 2025. gadā, nodrošinot finanšu resursus pašvaldībām noteikto funkciju izpildei un stimulējot pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, kopīgi ar LPS ir jāizstrādā jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis apstiprināšanai valdībā un Saeimā 2024. gada pirmajā pusē.

Gatavojot budžetu, līdzās trim prioritātēm valdība centās sabalansēt papildu līdzekļu piešķiršanu starp tautsaimniecības nozarēm, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu. Tāpat valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi – par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.

2024. gadā plānots, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies 2,5% no IKP apmērā

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka pēc sarežģīta 2023. gada, ko ietekmēja strauji kāpjošās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes un augstā inflācija, 2024. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 2,5%, un divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā.

Ekonomikas izaugsmes primārais virzītājspēks šogad un nākamgad būs investīcijas. Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 6,1%, ko stimulēs ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums, kā arī RailBaltica projekta realizācija, veicinot arī būvniecības sektora aktivitātes atjaunošanos pēc divu gadu krituma. Turpmākajos gados investīciju izaugsme būs mērenāka, 2024. gadā pieaugot par 3,1% un turpmākajos gados vidēji par 4% gadā.

Eksporta dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, kas 2023. gadā ir vājinājusies, un Latvijas eksports saglabāsies iepriekšējā gada līmenī. Savukārt jau 2024. gadā sagaidāms, ka eksporta pieaugums sāks atjaunoties, paātrinoties līdz 3,7% un līdzīga dinamika gaidāma arī vidējā termiņā.

Gada vidējā inflācija šogad samazināsies līdz 10% un 2024. gadā noslīdēs līdz 2,2%, vidējā termiņā tuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam inflācijas mērķim. Nākamajos divos gados tiek prognozēts cenu pieaugums attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā. Atbilstoši scenārijam inflāciju ietekmēs enerģijas resursu un neapstrādātās pārtikas cenu samazinājums 2023. gada otrajā pusē un, saglabājoties pašreizējai situācijai pasaules tirgos, cenu līmenis būs stabilizējies.

2023. gada pirmajā pusē mēneša vidējā darba samaksa turpināja strauji augt, pateicoties minimālās darba samaksas paaugstināšanai par 24% un valsts budžeta izdevumu palielināšanai sabiedriskā sektora darbinieku algām. 2023. gada kopējais algu pieaugums prognozēts 11%, un 2024. gadā – 7,5% apmērā. Vidējā termiņā sagaidāms, ka algu pieauguma temps palēnināsies un tuvosies produktivitātes pieauguma tempam, stabilizējoties 5% līmenī.

Bezdarba līmenis, saglabājoties salīdzinoši stabilai ekonomikas izaugsmei, turpinās samazināties, 2023. gadā sasniedzot 6,5% un aptuveni šajā līmenī saglabājoties arī nākamajos trīs gados. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, kas galvenokārt saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Drošība, veselības aprūpe un izglītība ir nākamā gada valdības budžeta prioritātes

Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 783,3 miljonus eiro, tostarp 486,4 miljonus eiro valdība ir novirzījusi trīs valdības prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai un izglītībai.

Būtisku nodokļu ieņēmumu daļu novirzot iekšējai un ārējai drošībai, prognozēts, ka nākamā gada budžetā tam tiks atvēlēti 2,5 miljardi eiro. Aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam aizsardzības finansēšanas likumam un 2024. gadā tas paredzēts 2,4% no IKP. Latvijai ir svarīgi skaidri signalizēt mūsu starptautiskajiem partneriem par valsts atbildīgu pieeju katra drošībai, tāpēc ir plānots valsts aizsardzības finansējuma apjomu kāpināt, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3% no IKP.

No papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro nākamajā gadā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Zinātnieki ir nozīmīgs atbalsts valsts virzībai uz ekonomikas struktūras maiņu, un papildu finansējums ļaus īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un veicināt virzību uz izcilību. Savukārt, lai visiem Latvijas jauniešiem veidotos plašs STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) priekšmetu klāsts, teju viens miljons eiro palīdzēs risināt šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā.

2024. gadā veselības aprūpes finansējums būs ap 1,9 miljardiem eiro, un veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai no finansējuma prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 275 miljoni eiro. Šī finansējuma mērķis ir virzīties uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, radot papildu finansējumu virknes prioritāro jautājumu risināšanai: nodrošināt darba samaksas konkurētspēju un dot iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju, iedzīvotājiem padarīt pieejamākus veselības pakalpojumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu, samazināt gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, atvieglot medikamentu iegādi, rūpēties par bērnu veselību utt.

Savukārt papildu līdzekļi nozaru ministriju prioritātēm, kurām paredzēti teju 176 miljoni eiro, ļaus veicināt inovācijas un eksportu, paplašināt hospisa aprūpes pakalpojumus, atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem cilvēkiem, kas darba gaitas beiguši 2012. gadā un vēlāk, sniegt atbalstu lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai, uzturēt dzelzceļa publisko infrastruktūru, segt sabiedriskā transporta zaudējumus utt.

Prioritāro pasākumu ietvaros 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomā – atbalstam elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Papildus jāpiemin, ka 2024. gada budžeta projektā paredzēts finansējums 24 miljoni eiro apmērā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem.

Valsts budžetā ir paredzēts nodrošināt arī vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro. Savukārt neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai, budžetā paredzēti 18 miljoni eiro.

2024. gada nodokļu izmaiņas tikai pašas nepieciešamākās

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas uzņēmējiem un sabiedrībai, taču atsevišķās nozarēs nodokļu politika tika pārskatīta. Valdība atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā.

Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka, ievērojot regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliks arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, kā arī ar PVN neapliks maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Uzklausot sociālos partnerus, valdība ir paredzējusi vairākus pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošanu no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas ir saistītas ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešamas darba devējam. Tas iestrādāts grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Savukārt paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa palielināšana par darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā sniedz iespēju uzlabot veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu un apjomu. Tāpat palielināta ar IIN neapliekamā darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu līdz 40 eiro mēnesī.

Labvēlīgas izmaiņas paredzētas arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem: ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek paredzēta vienotas nodokļa likmes noteikšana mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā, bet grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – ja tie gūst arī ar IIN apliekamus ienākumus, kuriem piemēro progresīvo IIN likmi, – piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Valdība ir lēmusi arī palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem sociāla rakstura maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot ar IIN neapliekamo summu vienai personai no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.

Valsts budžeta projektā ir iekļauti arī priekšlikumi par akcīzes nodokļa, azartspēļu nodokļa, dabas resursu nodokļa izmaiņām. Piemēram, ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, nikotīna saturošiem produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai, ko izmanto SEZ un brīvostās, dos papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā.

Lai nodokļu politika uzlabotu ekonomikas konkurētspēju un mazinātu ienākumu nevienlīdzību, līdz aprīlim plānots pabeigt darbu pie "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam".

Valdība mērķtiecīgi apkaros ēnu ekonomiku

Ēnu ekonomikas samazināšana ir valdības prioritārs uzdevums tautsaimniecības nozaru attīstības sekmēšanai, konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājības līmeņa celšanai. Lai nodrošinātu komersantiem kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.– 2027. gadam projekts, kura prioritāte ir horizontāla rakstura pasākumu īstenošana un ēnu ekonomikas mazināšana būvniecības un veselības aizsardzības nozarēs.

Plāna reālistiskais mērķis paredz samazināt ēnu ekonomiku līdz 2027. gadam par 1% no IKP, papildinot budžetu par 120 miljoniem eiro un tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim (samazinot to no 19,9% līdz 18,9%). Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozāks mērķis – 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni, kas 2022. gadā pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem bija 17,2% no IKP.

Plāna piecu rīcības virzienu ietvaros paredzēts īstenot pasākumus nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Valsts ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanai kritiski svarīgas ir ES fondu investīcijas

Valsts ekonomikas izaugsmi veicinās efektīvas ES fondu investīcijas. Latvijas ekonomikas attīstībai 2024. gadā ES fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,6 miljardi eiro – vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, tāpēc kritiski svarīgi būtu, pirmkārt, mobilizēt privātā kapitāla piesaisti, un, otrkārt, visām nozaru ministrijām atbildīgi un iecerētajā laika ietvarā ieviest savus investīciju projektus.

Viena no nākamā gada prioritātēm ir tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā. 2024. gadā būtiskākie ES fondu ieguldījumi plānoti klimata pārmaiņu mazināšanai – 307 miljoni eiro – tai skaitā ieguldījumi sabiedriskajā transportā, enerģijas tīklu modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā dzīvojamajās ēkās, publiskajās ēkās un siltumapgādē. 156 miljoni eiro būs pieejami nevienlīdzības mazināšanai, kas paredz ieguldījumus reģionu infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā, zemas īres mājokļu būvniecībā, stimulējošos atbalsta pasākumos darba meklētāju iesaistei darba tirgū, kā arī sociālās aprūpes nepārtrauktībā. Tāpat plānots ievērojams atbalsts izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam – 254 miljoni eiro.

Šā gada budžeta likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks. Nododot budžeta portfeli Saeimai, aicināju deputātus atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un pirms budžeta apstiprināšanas veidot kvalitatīvu un cieņpilnu diskusiju.

Novērtē šo rakstu:

1
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...