Putina loģika - savējie lai ciešas, bet ar vakcīnām apgādāsim citus
Kasīklis04.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, kur divi stīvējas, tur trešais gūst labumu. Eiropas Komisijas un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” domstarpības par solīto vakcīnu piegāžu apjoma samazināšanu ir izkristalizējušas to, cik sarežģīts tomēr var izrādīties vienoto iepirkumu process, ņemot vērā, ka vakcīnas savā īpašumā kāro iegūt arī daudzas citas valstis, tostarp maksājot par tām iespējami augstāku cenu.
Pašlaik Eiropas Komisija (EK) un veselības komisāre ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā, jo arvien lielāku spiedienu izjūt arī no dalībvalstu puses. Taču Briseles slavētajai dalībvalstu solidaritātei ir mīnusi, tostarp lēmumu pieņemšanas ātrums. Solidaritāte nozīmē arī to, ka atsevišķas valstis, pat ja tās vēlētos vai varētu finansiāli to atļauties, savā rīcībā ir ierobežotas.1
Līdz ar to ne visi notikumi attīstās tā, kā to gribētos ikkatrai valstij. Respektīvi – visiem jānes kāds upuris, lai Eiropas Savienības pasludinātās vērtības tiktu ievērotas ne tajos vieglākajos laikos. Diemžēl būs valstis, kuras neapmierinās attiecīgā kārtība, un, būs valstis, kuras šo situāciju izmantos. Protams, ka ikkatrs izmanto sniegtās iespējas, lai sasniegtu savu rezultātu. Tiesa, te tomēr no svara ir jautājums, cik tālu ikkatra valsts ir gatava iet?
Vienmēr visus ir sajūsminājusi drosmīga un pašaizliedzīga rīcība, glābjot savus draugus, ja vēl tas notiek uz pašu labklājības rēķina, – neviens nepaliek vienaldzīgs. Te tomēr vietā būtu viens cits jautājums – attiecīgā palīdzība tiek sniegta, lai palīdzētu, vai – citu mērķa vārdā? Arī ūdeni izslāpušajam var pasniegt ar vēlmi to padzirdīt vai – ar mērķi panākt, lai pēc tam viņš kā pateicību izdara noteiktas darbības. Ja iepriekš ir bijis kāds pamats uzskatīt, ka kāda valsts nav bijusi īsti godprātīga, tad arī situācijās, kad tās nodomi varbūt būs paši cēlsirdīgākie, uz to skatīsies ar zināmām bažām.
Par Putina Krievijas godprātību nerunāšu, tās vienkārši nav. Nerunāšu ne jau tamdēļ, ka nebūtu ko teikt. Vienkārši nav jau vērts runāt par to, ka ziemā ir ziema vai pavasarī pavasaris. Putina Krievija jau ar saviem darbiem ilgstoši ir parādījusi, ka tai ticēt un uzticēties nevar.
Līdz ar to šeit nebūs stāsts par iejūtīgu kaimiņu, kurš cenšas kādam palīdzēt tikai tamdēļ, ka viņam laba sirds. Stāsts būs par vakcīnām. Kā iepriekš minēju, diemžēl ES šajā brīdī nedemonstrē to labāko vienotību un uzticēšanos. Līdz ar to ir neapmierinātas valstis, un, diemžēl neapmierinātība jau ir aizgājusi tādā līmenī, kad gatavas slēgt jebkādus darījumus, nedomājot par to, kā tas atsauksies nākotnē.
Proti, Čehija ir lūgusi Krievijai piegādāt vakcīnas “Sputnik V”. Pēc neoficiālas informācijas, vakcīnu sūtījums varētu būt klāt tuvākajās dienās.2 Čehija nav pirmā valsts ES, kura ir pasūtījusi Krievijā ražoto vakcīnu. Tā jau Ungārijā tiek veikta vakcinācija ar “Sputnik V”. Ungārija jau janvārī kļuva par pirmo ES valsti, kas apstiprināja "Sputnik V" un pasūtīja divus miljonus devu šīs vakcīnas, kas tai tiks piegādātas trīs mēnešu laikā.3
Tieši Ungārijas griezumā apskatīsim Krievijas rīcību. Šoreiz pavisam no cita skata punkta – no tās iedzīvotāju.
Krievijas iedzīvotāju vidū tiek bravūrīgi skandēts – Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu pret Covid-19. pirmā uzsāka tās ražošanu, un arī vakcināciju bija plānots uzsākt pirmajiem.
Kā bija plānots, viena lieta, bet, paskatot informāciju par vakcinētajiem, redzams, ka, piemēram, Brazīlijā, kura neražo vakcīnu, ir izmantots 8,1 miljons dozu, bet Krievijā – 3.9 miljoni dozu. Tas ir, salīdzinot divas valstis, no kurām viena ir izstrādājusi savu vakcīnu, bet otra ne.
Ja paskatāmies salīdzinājumu starp valstīm, kura ir izstrādājušas savas vakcīnas, tad skats paliek vēl skumjāks, tiesa, Krievijas pusē. Putina Krievija sevi cenšas parādīt sevi kā progresīvu un uz jauniem sasniegumiem orientētu. Tā cenšas sevi pozicionēt kā vienu no ietekmīgām valstīm. Nu, liek sevi vienā rindā ar ASV un Ķīnu.
Savā ziņā šajā vietā Krievijai ir pamats būt, visas trīs valstis ir izstrādājušas vakcīnu pret Covid-19, bet ASV ir izmantojusi 70,45 miljonus dozu, Ķīna – 40,52 miljonus dozu.4 Savukārt Krievijā izmantoto dozu skaits ir smieklīgi mazs, bet tiek kultivētas ziņas, ka Krievija apgādās ar vakcīnu visus, kuri izrādīs šādu vēlmi. Kā iepriekš jau tika pausts – Ungārijai vien tiks piegādāti vairāk nekā divi miljoni dozu. Akcentēju, tas ir puse no tā, cik vakcinēti pašā Krievijā.
Kā liecina domnīcas “Peterburgskaja Politika” ziņojums, brīdī, kad “Sputnik” vakcīnu sāka eksportēt uz citām valstīm, pašā Krievijā tā bija brīvi pieejama vien galvaspilsētā Maskavā, kā arī tālajā un mazapdzīvotajā Sahalīnā, Čukotkā un Ņencu autonomajā apvidū.5
Principā tas sanāk, ka Krievija piekopj politiku – pašu iedzīvotāji var mirt nost, bet parādīsim iejūtību un žēlsirdību citu valstu iedzīvotājiem?! Nez, ko Krievijas iedzīvotāji par šādu uzspiestu pašupurēšanos domā? Tā arī – vai tik tiešām Putina Krievijai citu valstu iedzīvotāji ir kļuvuši tuvāki par savējiem!?
Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Tad kādi ir patiesie Krievijas iemesli, cenšoties nodrošināt ar vakcīnām citu valstu iedzīvotājus, bet par savējiem nemaz nedomājot? Te laikam nekas cits neatliek kā piekrist jau iepriekš izskanējušiem viedokļiem, ka Putina Krievijas īstenie iemesli plašai pretimnākšanai citām valstīm nodrošināšanai ar vakcīnu ir saistīti ar ģeopolitiskās ietekmes veicināšanu, bet pašu tauta – tā lai paciešas.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-notikumu-top3-covid-19-vakcinu-iepirkumu-krize-ek-ultimats-polijai-un-reakcija-uz-navalnija-arestesanu.a390804/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kavejoties-es-piegadem-cehija-lugusi-krievijai-pieskirt-sputnik-v-vakcinas.d?id=52978383
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-ungarija-sakusies-vakcinacija-ar-sputnik-v.d?id=52930805
4 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piedava-sputnik-vakcinu-citiem-bet-pasiem-tas-trukst.a392381/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
