Putins ir un paliek vecs čekistu okupants ar granātu rokā
Augusts Augustiņš26.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Būsiet jau pamanījuši, ka Krievijā un, iespējams, vienā otrā Purvciema vai Bolderājas dzīvoklī 16.martā tika atzīmēta vēl viena Krimas okupēšanas gadadiena. Tai par godu Maskavā Lužņiku stadionā notika krimnašistiem veltīts koncerts. Bet kā ķirsis pa virsu pobedobesijas tortei pirms koncerta ar runu uzstājās pats Putins. Viņš lēja ūdeni, bet pateica dažus teikumus, kuros būtu vērts ieklausīties.
„Padomju Savienības izveidošanas un pēc tam tās sabrukšanas rezultātā Krievija pazaudēja kolosālas teritorijas,” acīmredzot Putins šo pateica, atbildot uz Baidena neseno apsaukāšanos.
„Pagājušā gadsimta divdesmitajos boļševiki, veidojot Padomju Savienību, nezināmu iemeslu dēļ nozīmīgas teritorijas atdeva kaut kādiem kvazivalstiskiem veidojumiem,” Lužņiku stadionā brīnījās Geļendžikas pils iemītnieks.
Kā jums liekas, ko vajadzētu padomāt 14 „kvazivalstisko veidojumu” iedzīvotājiem, kuri dzīvo Putina vadītās agresorvalsts kaimiņvalstīs, izdzirdot Putinu runājam šādas lietas. Liekas, ka reiz kāds austriešu zellis ar mazu ūšeli zem deguna, vicinādams abas rokas, kaut ko līdzīgu par dzīves telpu stāstīja apdullinātajai vāciešu tautai.
Viens ir skaidrs, Putina revanšistiskā pozīcija, kas noliedz bijušo padomju republiku tiesības uz pašnoteikšanos un neatkarību, kā minimums objektīvu iemeslu dēļ liek Krievijas kaimiņvalstu, it sevišķi Baltijas valstu iedzīvotājiem ieturēt distanci no trakajiem kaimiņiem.
Nav noslēpums, ka Putins ir runājis un turpina runāt par PSRS sabrukumu kā par kaut kādām ģeopolitiskām šausmām, jo viņam vitāli vajag attaisnot Krimas okupēšanu. Kremlis mūždien sūkstās, ka tam dara pāri, visu atņem, arī Krimu reiz atņēma, tāpēc mēs tagad visiem parādīsim un ierādīsim, kā vēži ziemo.
Beigās kā parasti tiek pieņemts slikti izplānots taktisks lēmums, liedzot sasniegt stratēģisko mērķi, vēl jo vairāk, tas ir neiespējami, ja tāda stratēģiskā mērķa Kremlim nemaz nav – ja nu vienīgi piesegt savas korumpētās pak@ļas.
Tāpēc arī Krievija un tās tauta hroniski nespēj tikt uz priekšu savā attīstībā, jo Putins, taktiski piesedzot savu p@kaļu, liedz Krievijai izmantot ilgtermiņa iespējas, kas vēlāk vai agrāk būtu nodrošinājušas visai Krievijas tautai zināmu labklājību un mieru.
Rodas loģisks jautājums, kam Putinam vai mūsdienu Krievijai vajag visas tās „zaudētās” teritorijas, jo tai taču pietiek pašai savu un tās pašas joprojām nav ne sakārtotas, ne attīstītas. Bet tieši tāpēc arī vajag kaut ko labāku, uz kā rēķina atkal iedzīvoties.
Kremļa mežonīgā ekstensīvā ekonomika pilnīgi izrij visus tai apkārt eksistējošos resursus, atstājot vien tukšu @1zd1rst# vietu, piemēram, papētiet, cik ļoti pašpasludinātās Luganskas un Doņeckas tautas republikas ir pārvērtušās par pilnīgu izgāztuvi un kas notiek ar Melnās jūras ekoloģiju Krimas pussalas apkārtnē.
Tieši tāpēc, lai šāda veida režīms spētu pastāvēt, tam ir jāturpina paplašināt teritoriju, respektīvi, pakļaut citas tautas un okupēt svešas teritorijas. Tikai laiki ir mainījušies, un šajā ģeopolitiskajā spēlītē piedalās arī citi barības ķēdes dalībnieki.
Lai būtu iespējams apgūt un attīstīt Krievijas plašo teritoriju, ir nepieciešama pilnīgi citāda domāšana un pilnīgi citādāks ekonomikas modelis, bet bandīti un korumpanti, kuri ir sagrābuši varu, zina tikai vienu – kā laupīt un skalot tautai smadzenes.
Patiesībā Putina Krievija bijušā čekista valdīšanas laikā ne ar ko labu nav izcēlusies, pilnīgi ne ar ko, ja nu vienīgi ar vardarbību, pasūtījuma slepkavībām un karu izraisīšanu kaimiņvalstīs. Ja kaut kādi „sasniegumi”, piemēram, zinātnē un medicīnā ir, tad tos tik pat labi var pierakstīt pa skuju taku aizgājušajai PSRS.
Putina Krievijas zīmols ir agresija, kas degradē visu valsti un tās tautu. Diemžēl, bet Putina Krievijas agresija ar katru brīdi turpina pieaugt, kas varētu liecināt par Putina režīma beigu tuvošanos, tomēr tas nebūs ne nedēļu, ne mēnešu jautājums, var paiet vēl vairāki gadi.
Ko gaidīt, kad zvērs ir izbadējies un nespēj remdēt savu apetīti. Tas varētu vienkārši nosprāgt no bada, bet zvēra uzmanības centrā ir nonākuši vairāki jēriņi, ar kuriem varētu pamēģināt remdināt izsalkumu. Tieši tā – tikai pamēģināt, jo zvēram var nepietikt spēka un jaudas, lai ko noķertu, jo tā ķermenis, proti, Krievija un tās tauta atrodas pilnīgā pagrimumā.
Visticamāk Putins uzskata, ka federācijas agresīva ekspansija ir vienīgais risinājums. Risinājums, kura rezultātā krievu karavīri lej citu tautu asinis Ukrainā, Sīrijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā un sazin kur vēl.
Neceriet, Putins savus ieradumus nemainīs. Tas vilciens ir jau aizgājis, Krievijas ekonomikai vajadzēs daudz laika, lai atkoptos pēc uzliktajām sankcijām, lai arī ko Kremļa propaganda neteiktu. Ne velti šorīt ziņās lasīju, ka Ķīna maksā Krievijai viszemāko cenu par piegādāto gāzi. Neko darīt, Sji Dzjiņpins kā jau īsta maitu lija nepalaidīs garām kārtējo iespēju pamieloties pie lēnām noasiņojošā Putina Krievijas pūstošā ķermeņa.
Liekas, ka Putinam un viņa svītai tikai rūp pašu labklājība un drošība. Daži saka, ka viņš nezina, ko iesākt, bet es jums teikšu – viņš zina, ko dara un ar ko riskē. Tāpēc fakts, ka šim večukam ir pieeja ļoti daudzām kodolbumbām, ja vien arī tās nav jau nozagtas un notirgotas Indijai, dara mani nevis bažīgu, bet gan nepacietīgu, jo gribu redzēt, kas notiks tālāk. Vai tik tiešām saprātīgā pasaule ļaus Putinam iet uz pilnu banku? Te būtu vietā teiciens, ko atgādināt ANO, EDSO un NATO – „mērkaķis ar granātu rokā (drīzāk jau ar kodolkoferīti rokā)”!
Smieklīgākais ir tas, ka principā nav pat svarīgi vairs, kurš atrodas vai atradīsies pie Putina Krievijas vadības grožiem. Ja nemainīsies krievu attieksme pašā saknē pret savu valsti, ikdienas dzīvi un pret kaimiņvalstīm, tad, kā jau teicu, liec, kuru mērkaķi gribi, proti, vecu čekistu vai komunistu par Krievijas prezidentu, Krievija paliks tāda pati kā šodien – agresīva un nabadzīga.
Jebkurš karš ir divu vai vairāku būtību cīņa par resursiem. Putinam nepielec, ka nosacīta „uzvara” karā, kas beidzas ar vardarbīgu Krievijas teritorijas paplašināšanu, neko nedod, ja nu vienīgi vēl vairāk nospiež Krieviju uz ceļiem. Turklāt normālā pasaulē ar resursiem dalās, nevis par tiem lej asinis.
Tikai viens piemērs: pēdējo septiņu gadu laikā Krievija kā superlielvara, kā kodolvara, kā valsts, kas pirmā radīja vakcīnu pret COVID-19, nav spējusi atrisināt okupētās Krimas dzeramā ūdens apgādes jautājumu. Tā vietā Putins jau tieši izsaka teritoriālās pretenzijas citiem pēc PSRS sabrukuma neatkarību atguvušajiem „kvazi-valstiskajiem veidojumiem”.
Avots: Putins izsaka teritoriālas pretenzijas „kvazivalstiskajiem veidojumiem” savas uzrunas laikā Lužņiku stadionā, atzīmējot Krimas okupēšanas gadadienu kopā ar krimnašistiem. Vai Jums tas neatgādina kādu vīreli ar mazu ūšeli zem deguna, par kuru joprojām nedrīkst runāt Merkeles Vācijā?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
