Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - partijas Latvijas attīstībai 4000 zīmju programma 12. Saeimas vēlēšanām. Lai lasītājiem būtu interesantāk, lejāk publicējam arī iepriekšējās Einara Repšes vadītās partijas - Jaunā laika 4000 zīmju programmu 2006. gadā: varat salīdzināt un izdarīt secinājumus.
Partijas "Latvijas attīstībai" priekšvēlēšanu programma 12. Saeimas vēlēšanām
Latvijai vajadzīga prognozējama politika, kas nav nebeidzama ugunsgrēku dzēšana vienā jomā, aizmirstot citas. Politiķiem jāspēj saskatīt valsts intereses kopumā, nevis jāreaģē uz atsevišķu grupu prasībām. Politikas mērķim jābūt Latvijas attīstībai. Vajadzīgi cilvēki, kas spēj īstenot pārmaiņas un kuru līdzšinējais darbs rāda, ka viņi varēs nepieciešamās reformas veikt. Viens no šādiem cilvēkiem ir partijas "Latvijas attīstībai" pieredzējušais vadītājs Einars Repše. Atzīstot iepriekš pieļautās kļūdas un mācoties no tām, viņš ir izveidojis komandu, kas atrisinās tās problēmas, kuras valdošās partijas atliek.
Turpmāko četru gadu darbam valdībā izvirzām trīs prioritātes:
- Veselības aprūpes sistēmai jānodrošina tūlītēja piekļuve ārstam bez nepieciešamības par to papildus maksāt;
- Izglītības sistēmai jāgarantē bērniem izcila izglītība, kas nodrošinās stabilu nākotni un labi atalgotu darbu Latvijā;
- Uzņēmējiem jādod iespēju ražot, palielināt algas un veicināt aizbraukušo atgriešanos.
Veselības aprūpe
Mēs vairs neesam gatavi samierināties ar dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē. Garas rindas pēc dzīvībai svarīgiem pakalpojumiem un nepieciešamība par to piemaksāt padara sistēmu necilvēcīgu. Partija "Latvijas attīstībai" panāks, ka katrs iedzīvotājs būs apdrošināts ar uzticamu un valsts apmaksātu polisi, kas nekavējoties nodrošinās galvenos veselības aprūpes pakalpojumus un zāles. Pensionāriem un bērniem valsts nopirks polisi ar plašāku apdrošināto pakalpojumu klāstu. Tas valstij nemaksās dārgāk, kā jau šobrīd maksājam, toties ikviens iegūs drošības sajūtu - ja saslims, tad uz veselības aprūpes sistēmu varēs paļauties. Arī veselības aprūpes sistēmas darbinieku algas palielināsies.
Izglītības sistēma
Mūsu bērnu nākotne un uzņēmēju panākumi ir atkarīgi no labas izglītības. Lai bērni nākotnē iegūtu labi apmaksātu darbu, ir jāceļ izglītības kvalitāte visos līmeņos. Izglītības sistēmu padarīt par izcilu var vienīgi, padarot par izciliem visus Latvijas skolotājus. Ir jāsamazina stundu skaits klasē, kas skolotājam jāpavada, lai nopelnītu pieklājīgu algu. Algai jābūt lielākai nekā vidējā strādājošo alga, kas 2018. gadā būs 1100 eiro mēnesī. Lai to panāktu, ik gadu skolotāju algām jāpiešķir papildu 35 miljoni eiro.
Uzsvaram jābūt uz profesionālo izglītību. Jānodrošina duālās apmācības sistēma, panākot, ka audzēkņi mācās reālās darbavietās.
Latvijā augstskolu skaits ir par lielu. Ieviešot neatkarīgu akreditācijas procedūru, to skaits samazināsies, katram Latvijas jaunietim nodrošinot iespēju studēt par valsts naudu kvalitatīvās un valstij noderīgās programmās.
Uzņēmējdarbība un darba vietas
Latvijas iedzīvotāju ienākumus var palielināt, tikai atbalstot ražošanu. Jārada iespējas mūsu uzņēmējiem paplašināt ražošanu un palielināt algas strādājošajiem, lai tiem vairs nevajadzētu braukt prom. Ekonomiskā emigrācija iznīcina ģimenes un vājina nāciju. Nekas tā nekavē algu pieaugumu un ražošanu kā nepārtrauktās nodokļu izmaiņas. Mēs necelsim nodokļus vismaz tuvākos četrus gadus.
Turklāt darbaspēka nodokļi tiks samazināti kā solīts - par 9%. Arī mikrouzņēmumi atgriezīsies pie 9% likmes, atceļot nepārdomāto paaugstinājumu.
Reinvestētai peļņai ieviesīsim nulles likmi, kas nevis mazinās nodokļu ieņēmumus, bet paaugstinās.
Mēs būtiski samazināsim birokrātiju. Iestādēm tiks dots uzdevums samazināt iesniedzamo atskaišu skaitu. Nodrošināsim, ka uzņēmējdarbībai nepieciešamās atļaujas izsniedzamas automātiski, ja vien iepriekš nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Likvidēsim iestāžu plānus soda naudu iekasēšanai.
Uzņēmējiem pieejamie ES fondu līdzekļi tiks koncentrēti. Izaugsmes nodrošināšanai tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi. Pensiju fondu naudu jāiegulda Latvijas, ne citu valstu ekonomikā.
Valsts drošība un attīstība ir atkarīga no gudras un darbīgas politikas. Neizlēmību nedrīkst saukt par stabilitāti. Veseli, droši, izglītoti Latvijas cilvēki - tas ir Latvijas attīstībai programmas pamatā.
Jaunais laiks - 4000 zīmju programma 2006. gadā
Labklājību godīgā Latvijā!
Mūsu mērķis - labklājība godīgā Latvijā, kur vara kalpo tautai, nevis tauta - varai. Mēs klausamies, dzirdam, lemjam un rīkojamies!
Labklājība
Mēs rūpēsimies par tautas labklājību, algu, darbavietām, sociālām vajadzībām.
Mēs esam par ES standartiem atbilstošu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.
Pazemināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15%, palielināsim neapliekamo minimumu un algas sabiedriskajā sektorā un dubultosim minimālo algu.
Ar stingru fiskālo politiku pret inflāciju! Bezdeficīta budžets, taisnīgs nekustamā īpašuma nodoklis, uzlabota nodokļu iekasēšana uzlabos valsts budžetu. Apkarosim kontrabandu, PVN krāpšanu un "aplokšņu algas".
Zemi nodokļi un ES fondi aktivizēs uzņēmējdarbību un radīs jaunas darba vietas. Ilgstošu un stabilu tautsaimniecības uzplaukumu nodrošināsim, veicinot konkurētspējīgas, uz zināšanām un inovācijām balstītas uzņēmējdarbības attīstību.
Valsts enerģētikas politikas balsti būs energoefektivitāte un atjaunojami energoresursi.
Lauksaimniecības un lauku infrastruktūras attīstībai izmantosim ES finansējumu, vienlaikus saglabājot tradicionālo lauku dzīves veidu un vidi.
Īstenosim ģimenei labvēlīgu politiku. Mūsu prioritāte - dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei. Mēs noteiksim ienākumu neapliekamo minimumu par katru bērnu 175 latus, kā arī palielināsim bērnu pabalstus.
Mēs rūpēsimies par vecāko paaudzi, invalīdiem un citām aizsargājamām sociālām grupām. Mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zem iztikas līmeņa. Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājoša pensionāra atalgojumam.
Veselības aprūpi - pilnvērtīgam un ilgam cilvēka mūžam. To nodrošinās pieejamība veselības pakalpojumiem un profilakse. Ik gadu palielināsim veselības aprūpes budžetu par 0.5% no iekšzemes kopprodukta.
Izstrādāsim un īstenosim valsts un pašvaldību finansētu ilgtermiņa mājokļu politiku.
Latvijas autoceļi, pateicoties lietderīgam valsts budžeta līdzekļu un ES fondu izlietojumam, tiks atjaunoti straujāk. Tiks projektēti un būvēti jauni ceļi.
Godīgums
Mēs nepieļausim, ka viena cilvēka labklājība pieaug uz citu labklājības rēķina. Viens likums visiem!
Mūsu mērķis ir atjaunot sabiedrības ticību likumībai, taisnīgumam un tiesai - bez tās cilvēks nejūtas droši savā valstī. Īpašu uzmanību veltīsim tiesnešu darbam, kurā profesionālie un morāli ētiskie principi ir nedalāmi.
Valsts pārvaldes caurskatāmība un ierēdņu atbildība tautas priekšā būs mūsu uzmanības centrā.
Nodrošināsim visiem kvalitatīvu jurista palīdzību. Panāksim ierēdņu pieļauto nelikumību atcelšanu. Valstiski atbalstīsim netaisnīgi cietušos.
Būtiski samazināsim lietu izskatīšanas ilgumu tiesās un attīstīsim administratīvo tiesu reģionos. Turpināsim tiesu izpildītāju un notāru institūtu sakārtošanu.
Veltīsim vislielāko uzmanību cilvēka drošībai - tiesiskai, ekonomiskai un sociālai.
Personīgai drošībai - pieejamus, profesionālus un cienīgi atalgotus policistus. Valsts drošībai - profesionālu, NATO standartiem atbilstīgi nodrošinātu un apmācītu armiju.
Latvija
Kopsim latviešu valodu un mūsu kultūras tradīcijas, aizsargāsim vēsturisko mantojumu. Latvijas nākotne būs izglītībā!
Izglītība un zinātne būs Latvijas pašapziņas, labklājības un konkurētspējas pamats. Mūsu izglītības sistēma būs vienota, pieejama ikvienam visa mūža ilgumā.
Vispusīgai attīstībai - labu skolu un bērnudārzu! Mēs rūpēsimies, lai ikvienai ģimenei būtu pieejams labs bērnudārzs. Bērnudārzu audzinātāju darba samaksu nodrošināsim no valsts budžeta.
Veicināsim izglītības atbilstību konkurētspējas prasībām. Turpināsim palielināt pedagogu darba samaksu un finansējumu izglītības iestādēm.
Vidējo izglītību - astoņiem no desmit jauniešiem! Padarīsim vidējo izglītību par normu. Atjaunosim arodskolu programmas un nodrošināsim mūsdienīgu mācību vidi.
Augstāko izglītību un zinātni - konkurētspējīgās augstskolās! Mēs attīstīsim un integrēsim izglītību, zinātni un inovācijas. Palielināsim valsts finansējumu augstākajai izglītībai, nodrošinot vismaz pusei studentu iespējas studēt par valsts līdzekļiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
