Iesaki rakstu: 
Šķetinot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ēnu puses darbības, kā arī uzklausot informētu profesionāļu secinājumus, noprotams, ka kopējais pelēkas un pat katastrofāli melnas naudas apjoms, kas ģenerējas Peldu ielas 30. nama gaiteņos, ir līdzvērtīgi konkurētspējīgs ar citas bēdīgi slavenas valsts iestādes - savlaik par Muitas kriminālpārvaldi dēvētās VID struktūras ikgadējo''kreiso'' peļņu.
Ja Muitas kriminālpārvaldes šefs - pats Futbols de Sports bija spiests atstāt Latviju un doties piespiedu trimdā elpot Alpu svaigu gaisu Austrijā, tad vismaz pēc situācijas uz šodienas rītu nekas tamlīdzīgs par darboņiem no PVD nav dzirdēts.
Bija oficiāli paziņojumi, ka de Sports ir neglābjami slims uz mūžu un posttraumatiskā sindroma dēļ nevar iesaistīties tiesas procesos Latvijā. Tiesa gan, nelabvēļi pēdējā laikā baumo, ka de Sportam līdzīgs pilsonis manīts. kvēli lūdzam Dievu Maskavas Kristus glābēja katedrālē, un tam no bikšu ārkabatas rēgojusies Krievijas Federācijas pilsoņa pase. Tiktāl par de Sportu, bet atgriezīsimies pie mūsu aitām...
Atbilstoši labam tonim būtu jāsāk nosaukt konkrētus uzvārdus. Pēc nevainīguma prezumpcijas principa bez tiesas nolēmuma es nevaru un nedrīkstu nevienu konkrētu personu nosaukt par noziedznieku, bet es varu filosofēt par dzīvi kopumā PVD kontekstā. Tajā skaitā - spriest par tā amatpersonām un vadītājiem un izteikt juridiski neargumentētus pieņēmumus bez tiesu pierādījumiem.
Mani, pirmkārt, ieinteresēja uzzināt, kas tad konkrēti Latvijas Republikā atbild par pārtikas drošību, kura, kā zināms no akadēmiskiem izdevumiem, ir viena no nacionālas drošības sastāvdaļām. Un, kā smejies, - ir šāda persona. Viņa augstība Ernests Zavadskis. Un nevis kaut kāds huhri muhri ierēdnelis no aizpažobeles, bet PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors. Savukārt, kā teikts PVD mājaslapā, "Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli plāno, organizē un koordinē PVD Pārtikas uzraudzības departaments”. Valstisks līmenis.
Uzreiz naivs jautājums - vai darbam šajā amatā ir vispār nepieciešama kaut kāda pielaide valsts noslēpumam, nu, kaut vai pati niecīgākā? Vēl naivāks jautājums - vai šis amats ir iekļauts KNAB un VDD potenciālo risku analīzes grupā? Paralēli paši par sevi jau uzprasās pavisam dumji jautājumi - kas un kad pēdējo reizi ir veicis Ernesta Zavadska daļēju vai pilnu operatīvo izstrādi un kāds ir bijis tās rezultāts vai tālāka virzība? Uh, atzīstos, pašai prieks par sevi !
Papētot sniegoti lietainā pusstundā linkedin.com var atrast ierakstu: „Director of Food Surveillance Department Food and Veterinary Service, Jul 2001 – Present, 18 years 9 months.” Ellīgi ilgi un nenogremdējami peld mūsu varonis valsts pārtikas uzraudzības lauciņā. Kāds gudrais reiz teicis, ka neaizvietojamu nav, bet tas nav par Zavadska kungu. Cits gadījums.
Vēl aptuveni gadus desmit atpakaļ notika dažādas dīvainas lietas pārtikas pārstrādes nozarē. Domāju, ka nekļūdīšos, ja tad pirmo reizi valsts līmenī izskanēja ausi griezošs svešvārds - reiderisms. Un akurāt ap gaļas pārstrādes lietām, kas bija pirmie ziediņi. Īstie augļi skandālos ap NP Foods un Olainfarm parādījās krietni vēlāk.
No neta dzīlēm. "DB jau ziņoja, ka RGK Daugavpils gaļas kombinātā sāka saimniekot pagājuša gada 7. jūnijā. Iepriekš uzņēmumā strādāja igauņu SIA Uvic, kas bija iegādājies Daugavpils gaļas kombinātu R, ieguldot 1, 5 miljonus Ls, taču pēc PVD pārbaudēm, kuru laikā tika atklātas nepilnības, ražotne tika slēgta. Uvic īpašnieks Aleksandrs Mušarovs toreiz saruna ar DB norādīja, ka viņi no tirgus ir izspiesti.”
Turpinām: ''Igaunijā lielākais pelmeņu un gaļas pusfabrikātu ražotājs Uvic 2007. gadā iegādājās Daugavpils gaļas kombinātu. Šobrīd Daugavpilī bez darba paliks 65 strādājošie. Uvic valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Mušarovs atzinis, ka pastāvošās attieksmes dēļ strādāt Latvijā kļuvis neiespējami. Uzņēmums attīstībai ņēmis kredītus un gatavojies restrukturizēt parādus, bet PVD apturējis ražošanu, savukārt tiesa noraidījusi sanācijas plānu. Turklāt problēmas radušās tikai ar vienu kreditoru - Latvijas Krājbanku, citi sanācijas plānam piekrituši.”
Par Daugavpils gaļas kombināta smalki izstrādātu īpašumtiesību bezasiņu pāreju no vienām rokām citās plaši rakstīja Latvijas plašsaziņas līdzekļi 2010. gada pavasarī - vasarā. Varētu teikt, ka tas viss pupu mizas un viens piemērs, bet diemžēl specdienestu veterāni atceras analogus gadījumus, kad no kalniem nokāpuši džigiti vēlējās kārtot Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu īpašumtiesību maiņas procesu ar Kalašņikova triecienšauteņu starpniecību un tikai laimīgā kārtā nebija kritušo šajā nepieteiktajā karā. Pavisam zīmīgi un interesanti šodien dzirdēt to, ka šajos procesos pa vidu blandījies ne viens cits kā kāds pilsonis, saukts par Vitāliju Gavrilovu.
Kā nevardarbīgas pretošanās profi vietējie zēni plaši atsevišķos gadījumos izmantoja skaļas apmelošanas kampaņas medijos, lai grautu iekāroto uzņēmumu reputāciju, kas automātiski sistu pa to kapitalizāciju un likviditāti. Ne vienmēr un visur tas deva cerēto un gaidīto rezultātu, bet, kā likums, šīs darbības izrietēja no aizkadra spēlētāja, kurš atkal bija neviens cits kā PVD.
Kāpēc es jums, cienītie lasītāji, to visu stāstu? Tikai tāpēc, ka visas reiderisma lietas Latvijas pārtikas pārstrādes nozarē jau ap 2010. gadu notika ar iespējamu PVD līdzdalību. Pie kam - ne tikai līdzdalību, bet uzņēmumu aktīvu pārņemšanas shēmu tehnisku izstrādi pēc organizētās noziedzības struktūru pasūtījuma.
Atgriežoties atpakaļ - kāds tam visam sakars ar kādu pilsoni Ernestu Zavadski? Pirmajā mirklī - itin nekāds. Bet - tas tikai pirmajā mirklī.
Dabīgi, ka kaut kāda štrunta SIA Baltiņš, kuru modrie PVD uzraugi pieķēra, naski pārlīmējot poļu panu uzlīmes kolhoza siena šķūnī pie Daugavpils uz Krakovas pussprāguša broilera vēdera un Gdaņskas 25 gadu vecas ķēves kājas, nav vietējais pārtikas ražotājs/pārstrādātājs, bet kārtējais vidutājs - starpnieks, kas sakrājis visu varavīksnes krāsu karotītes un pa ''lēto'' gatavs piegādāt ta jebko jebkam.
Uzņēmīgos Baltiņa čaļus iegāza parasts provinciālisms un negribēšana dalīties, kā arī šamie nebija lasījuši bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vīra un valsts darbinieka Andra Ozola kopoto rakstu 17. sējuma 291. lpp, kurā bijušais LIAA vadonis skaidri un gaiši pasaka, ka Dievs licis dalīties. Sist gaisā kontrabasa puscāļu taukus mācību iestādēm un uzvarēt tenderos bez jumta PVD, nesaskaņojot ar Zaļo karotīšu mafiju Rīgas augstceltnē, ir ne tikai vairāk nekā dumjnaivi, bet tas pats, ja jūs pēkšņi sadomātu bez Valsts policijas darbinieku līdzdalības tirgot heroīnu aiz Zinātņu akadēmijas vai atvērtu bordeli Laboratorijas ielā. Neticat, paprasiet Rausītim, viņš apstiprinās.
Nobeigums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
