Iesaki rakstu: 
Turpinot analizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tematiku Latvijā, saprotu, ka manis jau pētītajām karuseļshēmām faktiski ir mūžīgā dzinēja darbības princips. Mainās prezidenti un valdības, tiek apvienotas, dalītas un reorganizētas dažnedažādas policijas, bet nelaimīgo PVN kā zaga, tā turpina zagt. Tas ir kā lāsts visai valsts ekonomikai un tautsaimniecībai. Pie kam - bez gaismas tuneļa galā.
Jā, laiku pa laikam pavīd atsevišķi tiesu procesi. Jā, laiku pa laikam kādu pat notiesā un cenšas kaut ko piedzīt. Pamats gigantiskai Latvijas valsts budžeta daudzgadu izzagšanai vai elementārai neiemaksai ir līdz absurda bezjēgai sarežģīta likumdošana un samezglota normatīvo dokumentu bāze PVN sfērā.
Ja nopietni juristi skaidrā prātā kaut ko murgo par sacīkstes principu PVN tiesvedības lietās, tad man tas izsauc nožēlu un smaidiņu. Kas ar ko un par ko sacenšas, ja nodokļu likumdošanai būtu jābūt ideāli vienkāršai, caurspīdīgai un saprotamai pat katram vidusskolas izlaiduma klases skolēnam. Tik saprotamai un pilnīgi viennozīmīgi piemērojamai praktiski, ka katram negrāmatvedim ir skaidrs - par to ir jāsamaksā valstij tik, par šo tik un termiņos tādos. Viss pārējais - bez variantiem.
Varu apgalvot, ka Latvijā pilnā apmērā nodokļus kopumā un PVN atsevišķi maksā patriotiski noskaņoti pamuļķi vai subjekti, kuri nav pratuši ''sakārtot štelles'' ar VID visos līmeņos esošajiem korumpantiem. Savukārt VID tiesu ceļā galvenokārt cenšas piedzīt PVN parādus nevis no rūdītiem karuselistiem vai politiski korumpētiem žuļikiem, bet uzņēmējiem, kuri nav padalījušies ar politisko jumtu vai sadomājuši, ka brutāli zagt varēs pieticīgā vientulībā bez Skanstes ielas fona atbalsta.
Pat tas vēl nav galvenais. Vistrakākais, ka VID kritērijs lielai daļai PVN tiesvedību ir nosacījums, vai no uzņēmēja faktiski var ko piedzīt, vai to var šantažēt ar reāla biznesa iznīcināšanu, ieskaitot reiderisma momentus (kā, piemēram, AS ''Dzintars'' gadījumā). Zēni, kas PVN ir pārkaruselējuši un izkāsuši caur desmitiem čaulas kompāniju, var mierīgi baudīt cigāra dūmu jahtās pie Kipras, Bermudu un - tālāk pēc lasītāja ģeogrāfiskās izvēles – vēl citiem krastiem. Ar vienu nosacījumu - VID darboņi savu saņēmuši. Šo nerakstīto principu sauc zināmās aprindās par ''2D principu'', tulkojumā no krievu vārdiem - "lietā un daļā''.
Rokoties tālāk PVN oligotrofiskos purvājos, prasās pēc ilustratīvā materiāla. Vienu tādu ekstravaganti anekdotisku rakstu atradu portālā bnn.lv. No sevis atļaušos piebilst, ka žurnālistu pētījums svaigāks par svaigu, publicēts 2020. gada 8. janvārī.
''Viena no lielākajām nodokļu krāpšanas krimināllietām Latvijas vēsturē Dinaz joprojām nav iztiesāta. Reāli sodi ir piespriesti vien par daļu lietas. Iespējams, ir pāris cilvēki, kuri ļoti mērķtiecīgi cenšas virzīties uz to, lai Dinaz tiktu «atrisināts» bez vainīgajiem un reāliem cietumsodiem.
Dinaz mikroshēmu krimināllieta vismaz 2005. gadā tika uzskatīta par vienu no Latvijas vēsturē vērienīgākajām krāpšanām - apsūdzības tika celtas par izvairīšanos no 13,8 miljonu latu nodokļu maksāšanas, kā arī par mēģinājumu no valsts izkrāpt un atmazgāt četrus miljonus latu.
Pastāv aizdomas, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem konsultante Ineta Muižniece un kādreizējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājs Māris Kaminskis ir ieinteresēti, lai šobrīd Kaspara Podiņa vadītās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā esošā Dinaz krimināllieta tiktu «atrisināta» līdzīgi kā savulaik lietas mikroshēma - bez reāliem cietumsodiem.
Kaminska un Muižnieces iespējamo «plānu» kavēja tiesas rezultāts - lietas izmeklētāja panāca uzvaru tiesā par noziedzīgas mantas iegūšanu, un valsts budžetā tika ieskaitīti divi miljoni eiro, kas tika izņemti Dinaz lietā notikušo kratīšanu laikā, atzīmē BNN avoti. Uzvara tika panākta laikā, kad pārvaldi vadīja Edijs Ceipe, kurš sniedza visu izmeklēšanai nepieciešamo atbalstu.
Savukārt, kad par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāju kļuva Podiņš, tika panākts dinaziešu «ilgi gaidītais sapnis» - izmeklētāju no lietas noņēma un krimināllietu nodeva Kurzemes vadītāja atbildībā, kurš, iespējams, ir Podiņa kontaktpersona ar Aivaru Lembergu, norāda avoti.
Jāatzīmē, ka ar Dinaz grupu saistīto uzņēmumu bijušajām formālajām amatpersonām Vladimiram Špakovam, Artūram Korotkovam, Vladislavam Lavrinovičam un Igoram Dživagam piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Visiem, izņemot Dživagu, piemērota arī mantas konfiskācija.
Reālie Dinaz patiesā labuma guvēji - Nikolajs Jermolajevs, Genādijs Stankēvičs un Viktors Busels - tā arī netika izgaismoti un saukti pie atbildības.
Jāatgādina, ka noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti vairāki ar Dinaz grupu saistītie uzņēmumi: SIA Multikoms (vēlāk Matriks DI, nu jau bankrotējušais uzņēmums, arī viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī - aut.), SIA Jelgavas nafta, SIA KU Dinaz (vēlāk MikroLiks) un SIA Dinaz nafta (vēlāk Agalas) un to amatpersonas.
Apsūdzības tika celtas par 2000. - 2001. gadā veiktu liela apmēra krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu, proti, par nodarbošanos ar mikroshēmu eksportu, krāpšanas ceļā iegūstot tiesības pieprasīt un arī pieprasot no valsts budžeta PVN pārmaksu.
Šo lietu izmeklēja VID Finanšu policijas pārvaldes bijušais izmeklētājs Kaminskis. Šobrīd rīcībā nonākušie dokumenti, kurus parakstījis Dinaz holdinga vadītājs Nikolajs Jermolajevs, apstiprina pirms pāris gadiem radītās šaubas par lietas izmeklēšanas objektivitāti.
Izmeklēšanas laikā daudziem radās aizdomas par izmeklētāja korumpētību un nevēlēšanos lietu izmeklēt objektīvi, par ko liecina arī tiesas piespriestie maigie sodi. (..)
2016. gada maijā Kaminskis tika aizrotēts ārpus VID ar tā brīža Ministru prezidenta Māra Kučinska rīkojumu, taču šo darbu pameta un pēc tam ieņēma AS Latvijas Pasts drošības dienesta vadītāja amatu.
Kaminskis tiek dēvēts par «Podiņa cilvēku» un joprojām ir Podiņa kontaktpersona ar uzņēmējiem, kuri nonākuši VID redzeslokā, vēsta BNN avoti.
Pēc publikācijas „Astoņkājis” Kaminskis tika pakļauts toreizējās VID vadītājas Ināras Pētersones iniciētajām rotācijām un amatu zaudēja. Darbu Latvijas Pastā, kā liecina rīcībā esošā informācija, augstajā amatā caur toreizējo satiksmes ministru Uldi Auguli sarunāja Podiņš (seni draugi - vedēji kāzās).
Kā norāda avoti, Kaminskis faktiski ar savu komandu ilgus gadus pildīja Podiņa u.c. pasūtījumus caur sev pietuvinātajiem darbiniekiem, kurus tagad augstos amatos salicis Podiņš - Inna Kuzmina, Ieva Ostrovska, Inita Lūre, Kristīne Rinkeviča, Jānis Akmentiņš...”
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
