Rada vidi Ventspils un Liepājas lidostu attīstībai, noliedz plānus dotēt iekšzemes reisus
PIETIEK31.01.2011.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ulda Auguļa (ZZS) vadītā Satiksmes ministrija (SM), ceturtdien starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē virzīs grozījumus Aviācijas likumā, ar kuriem tiek radīts likumdošanas ietvars, lai reģionālās lidostas, tādas kā Ventspils un Liepāja, varētu saņemt garantētu valsts pasūtījumu regulāru gaisa pārvadājumu nodrošināšanai. Nesen valdība ar Auguļa svētību arī pārdalījusi Kohēzijas fonda līdzekļus Ventspils un Liepājas lidostu rekonstrukcijas projektiem. Vienlaikus Augulis, jautāts par plāniem atsākt lidojumu dotēšanu uz reģionālajām lidostām, Pietiek norāda, ka nekas jauns attiecībā uz reģionālajiem lidojumiem nav paredzēts un likuma grozījumu pamatmērķis ir cits – ieviest direktīvu par lidostu pakalpojumu noteikšanu un uzraudzību, kā atbildīgo institūciju nosakot Civilās aviācijas aģentūru.
Aviācijas likumā paredzēts noteikt, ka „regulāru gaisa pārvadājumu nodrošināšanai noteiktā apjomā un lidojumu regularitātē valsts var uzlikt par pienākumu lidostām izpildīt noteiktas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības, sniedzot lidlauka pakalpojumus un nodrošinot lidlauka pārvaldību un uzturēšanu”. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss Pietiek skaidro, ka šī likuma norma tikai pieļauj teorētisku iespējamību kādreiz atjaunot regulāros lidojumus no reģionālajām lidostām, turklāt tam būs vēl jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi. „Šobrīd tā ir tikai teorētiska iespēja, konkrētu plānu nav,” Pietiek uzsver Matīss. Jāatgādina, ka iepriekš lidsabiedrība airBaltic veica iekšzemes reisus starp Rīgu un Ventspili un Rīgu un Liepāju, bet tie tika pārtraukti, kad valsts pārtrauca šo nerentablo reisu dotēšanu.
18. janvārī valdība pieņēma Auguļa virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par lidostu infrastruktūras attīstību, nosakot, ka maksimālais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām Ventspils lidostai ir 1,915 miljoni latu un Liepājas lidostai attiecīgi 2, 394 miljoni latu. Salīdzinājumam - lidostai Rīga tas tika noteikts 41, 114 miljonu latu apmērā. Valdība arī iepriekš ir lēmusi Ventspils un Liepājas lidostu rekonstrukcijas projektiem novirzīt vairāk nekā 760 tūkstošus latu no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas netiks apgūti, īstenojot lielo ostu infrastruktūras attīstības projektus.
Jāatgādina, ka Auguļa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partneri ir Ventspils un Liepājas reģionālās partijas. Ventspils mērs Aivars Lembergs tiek uzskatīts par ZZS faktisko līderi. Liepājas mērs Uldis Sesks katru nedēļu piedalās Valda Dombrovska (Vienotība) koalīcijas sadarbības padomes sēdēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
