Iesaki rakstu: 
Mūsu valstī laiku pa laikam saceļas "vētra" sociālo tīklu telpā, kurā pastāv pavisam citādāka realitāte, kurā izrādās, ka latvieši dzīvo "19. gadsimta etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā", domā "tumsonīgi", "viduslaiku garā" vai pat piekopj "pirmsholokausta domāšanu".
Kritika tiek vērsta tikai vienā virzienā – pret visu, kas ir saistīts ar ģimenes, laulības un tradicionālo vērtību stiprināšanu. Nesen izcēlās "vētra" par pagājušajā gadā izdotu brošūru, kas gan nav vēl Tieslietu ministrijas apstiprināta, bet tā jau tika sasaistīta ar pirmslaulību apmācību.
Var piekrist, ka šajā brošūrā pieminētās idejas ir tikai teorijas un minējumi, kas nebūt nav absolūta patiesība. Tādā laukā kā psiholoģija tas vispār nav iespējams, jo cilvēka psihe ir ārkārtīgi sarežģīta. Sarežģītāka par paša kosmosa plašumiem. Taču tik histēriska reakcija ir nedaudz liekulīga, jo nāk no cilvēkiem, kas paši nekautrējas reizēm pretendēt uz patiesības monopolu, kaut arī pašu idejas ir vēl juceklīgākas.
Protams, ja ir runa par "stereotipu apšaubīšanu", tad viss, kas uz to ir vērsts, laikam ir nekritiski apsveicams. Bet varētu padomāt, ka pirms pāris gadiem šie paši cilvēki neaizstāvēja Labklājības Ministrijas metodisko materiālu, kurā tika pausts, ka "dzimumlomas ir kaut kas, kam nav objektīva pamatojuma, bet tās ierobežo cilvēku uzvedību un viņu labklājību, labsajūtu. (..) Vēsturiski cilvēka bioloģiskais dzimums tika noteikts pēc ārējām dzimumorgānu atšķirībām un bērns tika audzināts atbilstoši savam dzimumam. (..) Neraugoties uz bioloģiskajām atšķirībām visos līmeņos, līdzību sievietes un vīrieša ķermenī ir daudz vairāk nekā atšķirību. (..) Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas."1
Ja nepietiek ar šādu ideju apšaubāmo dabu un bīstamību, tad ir jāpiemin vēl kāds aspekts – bieži vien radikālo liberāļu idejas ir savstarpēji izslēdzošas. Šeit vietā būtu jēdziens "dubultdoma" (Doublethink), ko Dž. Orvels min savā grāmatā "1984". Dubultdoma nozīmē spēju savā prātā vienlaikus paturēt divus pretējus uzskatus un abus pieņemt par vienlīdz pareiziem.
Piemēram:
Par geju piedzimst, to nevar izvēlēties. Dzimumu var izvēlēties, tajā nepiedzimst.
Ir muļķīgi lepoties ar kaut ko, kas nav tava izvēle, piemēram, tautību. Proud to be gay!2 .
Ir laiks pārvarēt rasismu, jo tādas rases nemaz neeksistē. Un tas ir jādara baltajiem cilvēkiem, kuri ir darījuši daudz ļauna visai pasaulei.
Darviniskā cīņa par stiprākā izdzīvošanu ir radījusi vienlīdzīgas, racionālas cilvēciskas būtnes, kas ir "baltas lapas", ko tikai samaitā nekrietnā sabiedrība.
Demokrātija ir augstākā vērtība, bet, ja demokrātiski var panākt globālismam nevēlamu rezultātu, tad tas ir populisms.
Radikālisms ir slikts, bet, ja "apzinīgs" mazākums rīkojas pret vairākuma interesēm, reizēm tas ir cilvēces labā.
Viss ir subjektīvs, un nekas nevar pretendēt uz absolūtu autoritāti un patiesību. Izņemot iepriekšējo apgalvojumu.
Mums ir jāciena visas kultūras un reliģijas. Rietumu kultūra un kristietība ir ļaunumi.
Masu imigrācija no homofobiskām valstīm ir apvienojama ar lielāku geju tiesību paplašināšanu.
Masu imigrācija no valstīm, kur sieviete netiek uzskatīta par līdzvērtīgu būtni, ir apvienojama ar radikālu feminismu.
Tolerance ir viena no Rietumu pamatvērtībām. Konservatīvos var apvainot psihiskos traucējumos, apsūdzēt "naida runā" un uzskatīt par necilvēkiem.
Ēst gaļu ir slepkavība, jo dzīvniekiem ir jūtas. Aborts ir "tiesības", jo bērns ir "šūnu kopums".
Šie bija tikai daži no piemēriem. Aicinu arī katru pašu meklēt līdzīgas pretrunas, jo pēc tā var pateikt, ka runātājs nav godprātīgs cilvēks. Ne velti šādu retorikas akrobātiku piekopj arī Putina režīms Krievijā. Varbūt "Putina bērnu" medniekiem laiks ieskatīties spogulī?
1 Pirmsskolas, kurās ir Vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm. Iedvesmojošs metodiskais līdzeklis darbam ar dzimumlomām un līdztiesību http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4023%5D_lr_lm_metodiska.pdf
2 "Lepns būt gejs!".
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
