Radu un draugu sazarotais mediju tirgus ir „par attīstību” oranžās toņkrāsās

Stāsts šoreiz ne par vienu, ne par otru, bet gan par mediju biznesu, kas „Rīga TV24” gadījumā ir politiskās reklāmas platforma uzreiz vairākām partijām un personām. Jāatzīst, ka „neatkarīgajā” mediju biznesā tā ir, ka nepieciešams pieslieties vai nu vienam, vai vairākiem „naudas makiem”, jo ar tā saucamo valsts pasūtījumu nenosegsi visas izmaksas.

Telekanāla „Rīga TV24” īpašniece ir 2007. gadā reģistrētā AS „TV Latvija”. Saskaņā ar Lursoft datiem, šīs firmas 100% īpašniece ir 2013. gadā reģistrētā SIA „Ekis & Co-Positioning and Consulting”, kas savukārt līdzīgās daļās pieder 1989. gadā dzimušajam Robertam Ēķim un 1990. gadā dzimušajam Klāvam Kalniņam, kurš ir arī kanāla direktors.

Šo varētu nosaukt par Andreja Ēķa know how sekmīgai televīzijas biznesa turpināšanai paralēli vēl tolaik aktīvajai „digitālgeitai”, izmantojot ģimeni un draugus. „Rīga TV24”, pateicoties tam, ka ir bezmaksas digitālajā apraidē, ir plaši patērēts medijs, jo ne visi lauku apvidos un tostarp Rīgā dzīvojošie ir gatavi maksāt samērā lielu naudu par digitālās televīzijas kanālu pakalpojumiem.

Taču Šķēles sabiedrotais Andrejs Ēķis neaprobežojās ar sekmīgi strādājošo televīzijas kanālu. Vēl 2017. gada sākumā viņš caur dēla firmu iegādājās 15,1% daļu „Rīgas apriņķa avīzē”, kur pārējie īpašnieki ir AS „KNK mediji” (18,6%), SIA „Siguldas Elpa” (15,1%) un SIA „Mediju aģentūra” (18,4%). Turklāt „Rīgas apriņķa avīzes” daļas caur iepriekš minētajām juridiskajām personām pieder arī ar Nacionālo Apvienību saistītām personām – Gatim Sprūdam, Aigaram Lūsim un Antrai Duntavai. Sanāk tā, ka Ēķa dēla kompānija Rīgu un tās apkārtni ir nosegusi pilnībā.

Neskaitāmas reizes esmu bijis izbrīnīts, ka „Rīga TV24” studijā parādās sen aizmirsti politiskās skatuves relikti kā Māris Gailis un Vilis Krištopans, bet šie „pašpasludinātās elites” pārstāvji ir garām ejošas parādības. Daudz lielāku lomu televīzijas kanāla pastāvēšanā spēlē tādas personas, kā Normunds Bergs, Edgars Jaunups, Juris Pūce, Kārlis Leiškalns, Didzis Šmits, Jūlijs Krūmiņš un citi naudas maisi.

„Rīga TV24” netieši un ilgstoši ir popularizējusi kustību „Attīstībai/PAR”, kur vārda tiešākajā nozīmē smagsvari ir Pūce un Jaunups. Pērn pirms vēlēšanām „Attīstība” saprata, ka viena netiks Saeimā, tādēļ bija jānospēlē lielā brāļa loma un savā azotē jāpaņem dīvainīšu kustība „PAR”, no tā brīža visai aktīvi „Rīga TV24” kanālā arī figurēja paristu ģīmetnes ar tās krāšņāko personāžu Ilzi Viņķeli. Iespējams, ka Jura Pūces kļūšanai par VARAM ministru ir sava netieša saistība ar Normunda Berga regulāro viesošanos kanāla studijā, jo tā ir trešā biežākā vieta uzreiz aiz SAF biroja un VARAM telpām, kur viņš mīt.

Jāpiekrīt tam, ka „Rīga TV24” potenciāls 2018. gadā tika izmantots ar pilnu jaudu, jo partijas „Attīstībai/PAR” rindās tieši vai netieši bija iesaistījušies reklāmas un sabiedrisko attiecību eksperti kā, piemēram, Ainārs Ščipčinskis (Daces Rukšānes vīrs), Gints Knoks (Štokenberga slaš Šķēles puisis; sievai pieder SIA Deep White komunikācijas vadības aģentūra) u.c. Uzdevums tika sekmīgi paveikts, un partija ir iekļuvusi ne tikai Saeimā, bet arī valdībā.

Pašreizējās partijas politiskie mērķi tiek realizēti stratēģiski, nodrošinot tās ilgtspējīgumu. Pirmkārt, Pūce piegriež skābekli Aivara Lemberga un ZZS cītīgi pilnveidoto pašvaldību biznesa struktūru (jauna reforma), kuru faktiski radīja Tautas partija, taču nepaguva nosmelt krējumu, tagad Pūce par ārštata padomnieku paņēmis cilvēku no Mākoņtēva Šķēles pietuvināto loka – Aivaru Tiesnesi.

Otrkārt, Viņķele Veselības ministrijā turpinās darīt tieši to pašu, ko iepriekšējie veselības ministri, viņa ievāks klaušas no privātajām klīnikām par to iespēju tikt pie budžeta līdzekļiem, un turēs mērenā badā valsts slimnīcas, kā arī ar normatīvo aktu palīdzību cels griestus medicīnisko ierīču un preču iepirkumiem. Te gan būtu jāatzīmē, ka par atsevišķām medicīnas precēm slimnīcas, kas tos pērk vairumā, pārmaksā pat 30% nekā to dara privātās klīnikas (Elitai ar savu kantori būtu ko darīt).

Treškārt, Pabriks ir iekāpis tajās pašās kurpēs otro reizi, taču šoreiz budžets aizsardzībai ir pasakaini augsts. Tas, kas tur notiek, ir miglā tīts, taču šī gada sākumā jau izskanēja ziņa par liela iepirkuma apturēšanu. Interesantu komandu Pabriks ir izvēlējis savam birojam – jau iepriekš pieminētais publisko attiecību speciālists Gints Knoks, kurš nekur nav tā arī strādājis pērn (pēc paša iesniegtās deklarācijas), Raimonds Graube (laikam jau ar militāro pensiju ir par īsu), Mārtiņš Staķis (ar kafijas tasi rokās no saknēm debesīs līdz ieročiem) un vēl dažas skaistas meitenes.

Rezumē – Šķēles koreša Ēķa bizness netieši vai pat ļoti tieši ir veicinājis „Attīstībai/PAR” iekļūšanu nu jau ne tikai Saeimā, bet arī Eiropas Parlamentā. Visi sevis cienīgi sazvērestību teoriju piekritēji dzeltenās krāsas vietā visdrīzāk tagad redzēs oranžus plankumus, no kuriem mazajā Latvijā ir grūti nokratīties, taču viens nu ir skaidrs – politiskās partijas, lai arī konkurentes, tāpat kā oligarhi var rast kopīgas intereses un bīdīt lietas viena otrai sev par labu. „Rīga TV24” ir izcils pierādījums tam, kā ar valsts līdzekļiem stutēts mediju bizness var sniegt pietiekami lielu artavu politisko partiju interešu realizēšanai.

Novērtē šo rakstu: