Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un būvnieks spētu savlaicīgi plānot turpmākos būvdarbus bez neparedzētiem pārtraukumiem, izšķiroša nozīme ir finansējuma nepārtrauktībai. Un to ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja projekta vadība ir vērsta uz rezultātu un savstarpēju sadarbību. Kādēļ par to runāju? Jo redzam, ka lēni risinājumi un nepietiekama amatpersonu iesaiste projekta virzībā būtiski sadārdzina projektu, bet ne tikai – tie rada arī reputācijas riskus un praktiskas sekas.

Vai ir pamats satraukumam?

Īsā atbilde – jā. Ikdienā redzot projekta finansējuma plūsmas dinamiku, rodas secinājums, ka Rail Baltica projekts šobrīd ir kļuvis kā par platformu būvēt savu atpazīstamību, tā iespēju norādīt uz priekšgājēju vai kolēģu pieļautajām kļūdām. Tas viss paņem laiku. Un tajā pašā laikā mēs, būvnieks, esam šo peripetiju vidū – esam gatavi un būvējam, bet arī valstij būtu jāizdara savs mājasdarbs līdzfinansējuma jomā. Tā turklāt ir būtiski mazākā daļa no kopējām projekta izmaksām, kuras valsts ar jaunām darbavietām un pakalpojumiem atgūst jau projekta realizācijas laikā.

Vienā no jaunākajām Norstat veiktajām aptaujām secināts – 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāpiedalās šāda līmeņa projekta īstenošanā ar līdzfinansējumu no valsts budžeta. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk kā trešdaļa (33%) aptaujāto valsts institūciju iesaisti Rail Baltica attīstībā vērtē kā nepietiekamu un vēl lielākai daļai ir grūti formulēt viedokli vai trūkst informācijas šajā jautājumā. Nemaz nerunāsim par to, ka puse iedzīvotāju nav informēti, ka valsts līdzfinansējums sastāda vien 15% no kopējām projekta izmaksām.

Redzam, ka tagad, kad lēmumpieņēmēji, atbildīgās ministrijas, sāk iedziļināties un izvērtēt projekta pienesumu plašākā – uzņēmējdarbības, vides un militārās aizsardzības – mērogā, tiek sperti pirmie soļi un atsevišķu projekta daļu projektēšanai un izbūvei tiek rasti līdzekļi. Tomēr arī turpmāk būvniekam ir nepieciešamas garantijas, lai brīdī, kad ir skaidrs – esam gatavi nākamajai fāzei, ir iespēja uzsākt tās īstenošanu bez liekas aizkavēšanās. Eiropas Savienības fondi nav bezgalīgi, par to, ka tie ir jāapgūst, kamēr ir iespēja, runā daudzi, arī ārpus satiksmes jomas. Pretējā gadījumā neapgūto līdzfinansējumu būs jāsedz no valsts budžeta. Un arī šo faktoru jau minētajā socioloģiskajā aptaujā iedzīvotāji īpaši izceļ, vairāk nekā pusei (56%) aptaujāto norādot, ka projekta vai tā daļu nepabeigšana radītu valsts reputācijas riskus un drošības apdraudējumu.

Vēlos uzsvērt, kāpēc ceļam trauksmi. Nepārprotiet, arī kaimiņos projekta īstenošanā būtu uzlabojamas jomas, tomēr kolēģi Lietuvā un Igaunijā labāk saprot Eiropas Savienības finansējuma piesaistes spēles noteikumus Briselē. Tikmēr Latvija turpina tērēt enerģiju iekšējo intrigu vērpšanai, nespējot vienoties par prioritātēm starpinstitūciju līmenī un vienkārši – nespējot komunicēt pozitīvi.

Par Latvijas reputāciju

Šāda mēroga projekti netiek īstenoti katru gadu un pat ne desmitgadi. Jāatgādina, ka BERERIX būvē vienu no nozīmīgākajiem posmiem Rail Baltica projektā – Rīgas Centrālo mezglu, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas standarta sliežu ceļu izbūvi, jaunu dzelzceļa pārvadu izbūvi un pieguļošās infrastruktūras būvniecību. Šāda mēroga projektu (vai tā daļu) nevar tik vienkārši iepauzēt un iekonservēt, ja valsts tomēr nebūs gatava atbildēt par uzņemtajām saistībām līdzfinansējuma nodrošināšanā.

Atsākt darbu pēc pārtraukuma būs grūtāk un daudz dārgāk. Nemaz nerunājot par sabiedrības neērtībām ar iežogotām teritorijām, nepabeigtām ielām, pieeju Centrālās stacijas ēkai un peroniem. Jāatzīmē, ka tieši būtiski uzlabojumi pilsētvidē ir viens no trim svarīgākajiem personīgajiem ieguvumiem no Rail Baltica projekta īstenošanas, ko Norstat aptaujā izcēluši gandrīz 40% aptaujāto.

Diskusijām saistībā ar Rail Baltica īstenošanu ir jābūt, tomēr tām jābūt samērīgām un pamatotām. Eiropas Savienība finansējuma nodrošināšanas jomā savu uzdevumu veic, un valdība apzinās, ka, lai projektu īstenotu, būs jāiegulda līdzekļi arī no valsts budžeta. Pretējā gadījumā rodas neskaitāmi riski – Rīgas centrā stāvēs puspabeigta ēka un ielas, projekta un valsts reputācija gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu, gan ārvalstu investoru skatījumā tiks sagrauta. Vai mums to vajag?

Ar šī projekta īstenošanu ir iespējams pierādīt, ka Latvija neatpaliek no rietumiem un savienojamības jomā var būt tikpat mūsdienīga kā lielās pilsētas Rietumeiropā.

Atgriežoties pie pirmsākumiem

Visbeidzot, šķiet, ka reizi par visām reizēm jāvieš skaidrība par to, kā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekts ir būtiski mainījies no sākotnējās ieceres. Tas saistīts tostarp, bet ne tikai ar papildu prasībām drošības, ilgtspējas un tehnisko risinājumu aspektos gan no projekta ieviesēju puses, gan, respektējot Eiropas Komisijas noteiktos standartus.

Izmaiņu ir daudz, un tās visas likumsakarīgi ietekmē arī projekta izmaksas – divu sliežu ceļu vietā stacijas projektā būvēsim četrus, kas nozīmē lielāku stacijas mezglu ar ēku un pārvadiem, papildu darbu tvērumā ir dzelzceļa platformu augstuma palielināšana, ritošā sastāva apkalpošanas zonas izveide, tāpat līdz ar korekcijām projektēšanas vadlīnijās nācās pārprojektēt un nākotnē būs jāizbūvē sprādziendrošas konstrukcijas, bagāžas apstrādes telpas un neskaitāmi citi lietderīgi darbi.

Jau vairākus gadus, bet jo sevišķi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pastiprinājusies Rail Baltica projekta kā stratēģiskas transporta infrastruktūras nozīme arī militārā kontekstā. Svarīgi norādīt, ka attiecīgos krīzes apstākļos Rail Baltica kalpotu ne vien militāras tehnikas transportēšanai, bet arī civilajai aizsardzībai.

Gatavība krīzes situācijām, nodrošinot stabilus savienojumus un pārvietošanās iespējas cilvēkiem, ir izšķiroši svarīgs risku pārvaldības aspekts pēdējo gadu problemātiskajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdībai ir skaidrs, ka ģeopolitiskā drošība Latvijā un Baltijas reģionā ir prioritāte. Un Rail Baltica projekts ir viens no rīkiem lielākā instrumentu kopumā, kā to nodrošināt.

Rail Baltica satiksmes jomā ir definēts kā prioritārs projekts, un politiķiem patīk norādīt, cik daudz katra no institūcijām ir izdarījusi šī gadsimta projekta attīstībā. Projekts ir konstantā mediju, Eiropas Savienības organizāciju un sabiedrības redzeslokā, tai skaitā, Briselē atskan tas, kas skan Latvijas mediju negatīvajā telpā. Ja Rail Baltica projekts ir prioritāte, tad pret to tā ir arī jāattiecas.

Novērtē šo rakstu:

2
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...