Rasnača skapī, iespējams, jāglabā vēsturiskas drēbes - pirktas par „tēvzemiešu” melnās kases naudu
PIETIEK02.07.2016.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Slavenajā tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapī, kurš „ārkārtas izņēmuma situācijā” bija jāpārved ar valsts automašīnu, iespējams, glabājušās nevis parastas drēbes, bet gan apģērbi ar vēsturisku vērtību, tostarp krekli, bikses un putekļu mētelis, kuru iegāde tagadējam ministram, kurš deviņdesmitajos gados staigājis „noplucis” un „biksēs līdz potītēm”, tikusi apmaksāta no „tēvzemiešu” melnās kases.
„Atceros Rasnaču 1x @Tieslietas biksēs līdz potītēm. No TB melnās kases sapucējām pie @GintsBUDE. Paldies pateica” un „Būtisks nav #skapis, bet saturs. 1996.V noplukušā @Tieslietas ministra pucēšana no TB melnās kases. Paldies pateica” – šādus ierakstus sociālajā tīklā Twitter aizvadītajā nedēļā publiskoja kādreizējais „tēvzemiešu” politiķis, tagadējais lauksaimnieks Andris Pauls-Pāvuls.,
Ierakstiem viņš bija pievienojis arī lapiņu ar modes uzņēmēja Ginta Budes modes nama logo, no kuras satura izriet, ka Dzintaram Rasnačam par 7 latiem veikts žaketes remonts, par 3,95 latiem iegādāta kaklasaite, par 24 latiem – divi krekli, par 29 latiem – kurpes, par 35 latiem – putekļu mētelis un par 50,04 latiem – bikses. Pēc Paula-Pāvula atstāsta tas noticis vēl deviņdesmitajos gados.
Modes uzņēmējs Bude sarunā ar Pietiek atcerējās, ka Rasnačs patiešām ir ticis apģērbts, taču, par kādu tieši naudu tas noticis, viņš nevarēja pateikt. Savukārt ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kā tagadējais tieslietu ministrs varētu komentēt sava bijušā politiskā kolēģa dienas gaismā celto faktu par politiskajās aprindās savulaik bieži pieminēto „tēvzemiešu” melno kasi.
Tikmēr Pauls-Pāvuls Pietiek apliecināja, ka viss noticis tieši tā, kā viņš īsos vārdos aprakstījis sociālajā tīklā, - publicējam īsu sarunu ar kādreizējo politiķi:
- Tas bija 1996.gadā. Man ir saglabājies, kur es Budem maksāju, jo maksātājs biju es par pucēšanu. No Tēvzemes fonda melnās kases.
Es biju Tēvzemes fonda direktors tajā laikā, bija apstiprināta Šķēles valdība, un Rasnačs, kurš tajā laikā diezgan stipri lietoja alkoholu, staigāja tāds pamatīgi nošņurcis. Es kā tagad atceros, ka viņam bija bikses līdz potītēm un viņš pamatā valkāja gaišas krāsas zeķes, par ko, ja es atceros, Andris Ārgalis bija ļoti sašutis.
Mēs atradām kaut kādus uzņēmējus, kas nedaudz nofinansēja, lai jauno ministru kaut kā nokonsultētu, kā pareizi ģērbties un arī sapucētu. Par to liels paldies Gintam Budem, kurš iemācīja jaunajam tieslietu ministram, kā pareizi ģērbties un, ka nevajadzētu tādā amatā lietot bikses, kas ir līdz potītītēm un gaišas zeķes. Man liekas, ka tā dzeršana bija ar tiem rabarberiem kopā komplektā. Laikam bija krīze, naudiņas nebija, staigāja nošņurcis.
- Bude sniedza arī konsultācijas un apmācību, kā pareizi jāģērbjas?
- Protams. Protams. Konsultācijas un ģērba, un pucēja. Varbūt atceraties, viņš tādā baltā garā plašķītī ilgi staigāja. Tas ir Budes mētelis.
- No čekiem var redzēt, cik lielas summas samaksājāt?
- Tas, ko Twitter ieliku, tā ir Budes atskaite, man šķiet, ka bija vēl. Es varu mēģināt... Par zeķītēm vēl bija kaut kas. Iespējams, ka summa bija lielāka. Tur jau tika arī citi tēvzemieši nonstopā pucēti. Un tad ir kopējie rēķini tūkstošos. Tas man viss ir saglabājies.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
