Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apņēmies „savas kompetences ietvaros” sākt pārbaudi par „Rasnača skapi” – gadījumu, ko pats tieslietu ministrs pēc pieķeršanas pasniedz tikai kā „profesionālās ētikas pārkāpumu”. Taču virkne faktu un ministra izlocīšanās rada iespaidu, ka ministrijā, kurai jārūpējas par tiesiskuma ievērošanu valstī, netiek strikti nodalīta valsts manta un privātās vajadzības.

„Tas bija ārkārtas gadījums. Un tādā veidā steidzamības kārtā tas bija izņēmuma gadījums,” – šādos vārdos tieslietu ministrs otrdien pirms valdības sēdes skaidroja apstākļus, kas viņu piespieduši izmantot Tieslietu ministrijas bilancē esošo mikroautobusu Volkswagen Caravelle un tā vadītāju Ervīnu Kunci, lai no ministra iepriekšējās mītnes Pārdaugavā uz jauno mitekli centrā saskaņā ar paša versiju četrdesmit minūtēs pārvestu vienu nelielu skapi.

„Kas tāds bija noticis ar skapi, ka to nevarējāt pārvest ar privātu transportu? Un kas bija šī steidzamības kārtība?” – no šī jautājuma tieslietu ministrs paslēpās valdības sēžu zālē, un uz to nevēlējās atbildēt arī viņa preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kurš iepriekš pildījis KNAB preses sekretāra pienākumus.

Iepriekšējā dienā, kad šis 30. marta notikums nāca gaismā, A. Vitenburgs ministra vārdā apgalvoja, ka skapja vešana esot notikusi pusdienas pārtraukumā, ilgusi nepilnu stundu un ministrs šoferim esot samaksājis 20 eiro „par degvielu”, nekādas atskaites par to neprasot un arī neinteresējoties, kā šī nauda tiks izmantota. Pie šīs versijas nu turas arī ministrs.

Taču gan tieslietu ministra preses pārstāvis, gan pats Dz. Rasnačs cenšas apiet vai noklusēt dažus būtiskus aspektus saistībā ar šo atgadījumu, kuri liek apšaubīt visas versijas pilnīgu patiesīgumu.

Tieslietu ministrs otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdoto jautājumu – kā brīnumainā veidā viņam izdevies 40 minūtēs no centrā esošās Tieslietu ministrijas ēkas nokļūt Pārdaugavā (pēc Pietiek ziņām, Āgenskalnā), tur iekraut busiņā mēbeli, aizbraukt līdz centram (pēc Pietiek ziņām, Lāčplēša un A. Čaka ielu krustojumam), mēbeli izkraut, ienest dzīvoklī un vēl nokļūt atpakaļ līdz ministrijas ēkai.

Tāpat ministrs nevēlējās atbildēt uz citu jautājumu – uz kurieni gan viņš nogādājis „ārkārtējo izņēmuma skapi” un kam viņa jaunais miteklis pieder; tikai vēlāk viņš pavēstīja, ka skapi vedis uz savas "līgavas" mitekli. Šī minstināšanās un izvairīšanās arī ir saprotama – pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, iepriekš divreiz šķirtā ministra privātais skapis ar valsts auto ticis nogādāts citas augstas valsts amatpersonas dzīvoklī.

„Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (52) beidzamajā laikā ir tik labā fiziskajā formā, ka pa kāpnēm skrien kā jauns puika, un beidzot atrādījis arī plašākai sabiedrībai savu jauno mīlestību Aldu Ozolu, kura pie ministra sāniem zied kā roze superīsā minikleitā,” – tā pagājušā gada novembrī rakstīja Vakara Ziņas.

„Es... nē, nekādas citas mēbeles nav,” tagad Pietiek negribīgi atzīst dzīvokļa saimniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece A. Ozola. „Man nav informācijas”, „es tiešām neko nezinu”, „es nebiju noteikti klāt jebkurā gadījumā” – tas ir faktiski viss, ko ierēdne atbild uz jebkuru citu jautājumu, pirms atrod glābiņu ministrijas iekštelpās.

Līdz ar to nav īstas skaidrības par to, vai šis ir bijis vienīgais gadījums, kad Dz. Rasnačs personiskās iedzīves pārvadāšanai izmantojis ministrijas autotransportu. Arī uz šo jautājumu tieslietu ministrs neatbild, taču, vairoties no žurnālistiem, viņš vēlreiz norāda, ka šis esot bijis ārkārtas gadījums, kad viņam bijušas tiesības valsts auto izmantot.

Vai tā tiešām ir? KNAB par šo atgadījumu pagaidām nekādus plašākus komentārus nesniedz, taču pirms pieciem gadiem ir publicējis speciālu pārskatu, īpaši norādot, ka „viens no augstiem riskiem rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu ir dienesta automašīnu izmantošana personīgajām vajadzībām” un ka likums skaidri nosaka - valsts iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Tiesa, KNAB gan minējis virkni izņēmuma gadījumu, piemēram, ja tiek sargāta valsts amatpersonu drošība vai ja amatpersona tiek nogādāta no darbavietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darbavietu, jo objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot. Taču šajos izņēmuma gadījumos nav neviena, kas kaut attāli būtu attiecināms uz nepieciešamību steidzami pārvest ministra privāto iedzīvi.

Galīgu skaidrību saistībā ar šo gadījumu viesīs KNAB pārbaude, taču pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka Dz. Rasnača vadītajā ministrijā attiecībā uz valsts mantas izmantošanu personiskām vajadzībām valda diezgan liela brīvība.

Jau divas nedēļas ministrija nav spējusi vai vēlējusies atklāt tās izmantoto dienesta auto (kopā tādas ir četras) maršruta lapu kopijas par šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tāpat ministrija nespēj ne uzrādīt kādu iekšēju dokumentu, kas reglamentētu ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ne paskaidrot, kādā veidā aprēķināts Dz. Rasnača it kā veiktais maksājums par auto.

Skaidrs gan ir tas, ka, pat ja tieslietu ministrs ir auto vadītājam izsniedzis 20 eiro „par benzīnu”, valsts auto izmantošana politiķim ir bijusi sīki izdevīga: piemēram, pārvākšanās uzņēmuma MNP pārvākšanās serviss pakalpojumi (ieskaitot krāvējus) maksā 40 eiro stundā. Busiņa vadītājs E. Kuncis Pietiek atzīst, ka par viņa līdzdalību kraušanā ministrs maksājis neko neesot: „Viņš vienkārši bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.”

Tieslietu ministrijas ētikas kodekss, kas ir spēkā jau kopš 2008. gada, gan skaidri nosaka, ka ministrijas darbinieku pienākums ir ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai, kā arī neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai. Taču uz jautājumu, vai šo paša vadītās ministrijas ētikas kodeksu ir vismaz izlasījis, tieslietu ministrs Dz. Rasnačs atkal klusē.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...