Rasnačs un Datu valsts inspekcija vienoti klusē par zibenīgo reakciju „līgavaiņa skapja” adreses lietā
PIETIEK10.07.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Daigas Avdejanovas vadītā Datu valsts inspekcija pirmdien vienoti nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar Rasnača vadītās ministrijas pārraudzībā esošās inspekcijas vadības zibenīgo reakciju uz ministra neapmierinātību par to, ka saistībā ar viņa slavenā „līgavaiņa skapja” pārvešanu uz viņa „līgavas” mājokli ir izpausta šī mājokļa adrese – daudzdzīvokļu nams Rīgā, Lāčplēša ielā 48.
Pietiek jau informējis – zibenīgā ātrumā, trīs darba dienas pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”, Datu valsts inspekcijas direktore Avdejanova nosūtījusi SIA Pietiek.lv vēstuli „Par informācijas pieprasīšanu”, kurā paziņo, ka „ir uzsākusi pārbaudi par dzīvesvietas adreses iegūšanu, nodošanu un izmantošanu”.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas izpratni arī numurs ēkai (Lāčplēša ielā 48), kurā atrodas „Rasnača līgavas” īrētais dzīvoklis, uz kuru tad arī tika nogādāts „līgavaiņa skapis” esot likumā minētā „jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu”.
Līdz ar to, kā uzskata Datu valsts inspekcija, „informācijas par konkrētās personas, tajā skaitā dzīvesvietas adreses, iegūšana, izmantošana un nodošana publicēšanai interneta vietnē www.pietiek.com (turpmāk - interneta vietne) ir personas datu apstrāde”.
Taču uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs pārbaudes zibenīgumu, pirmdien vienoti nevēlējās atbildēt ne Datu valsts inspekcijas vadītāja Avdejanova (kas neatbildēja ne uz Pietiek, ne uz SIA Pietiek.lv jautājumiem), ne tās pārraudzītājas – Tieslietu ministrijas vadītājs Rasnačs. Pietiek šodien publicē šos abas augstās amatpersonas samulsinājušos jautājumus.
Neatbildētie jautājumi tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un viņa preses pārstāvim Andrim Vitenburgam:
1) vai tieslietu ministrs ir oficiāli vērsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā Datu valsts inspekcijā saistībā ar publikāciju portālā www.pietiek.com, kur minēts numurs namam Lāčplēša ielā, kur 30. martā nogādāts tieslietu ministra bēdīgi slavenais "līgavaiņa skapis"?
2) ja jā, kādā tieši veidā notikusi šī vēršanās, kad tieši tā notikusi?
3) vai tieslietu ministrs ir izdarījis kādu spiedienu uz Datu valsts inspekciju, lai tā iespējami ātri sāktu pārbaudi saistībā ar šo publikāciju?
4) ja nē, vai tieslietu ministrs ir devis rīkojumu kādai Tieslietu ministrijas amatpersonai, lai tā izdarītu spiedienu uz Datu valsts inspekciju, lai tā iespējami ātri sāktu pārbaudi saistībā ar šo publikāciju?
5) ja šāds spiediens nav bijis, kā ministrs skaidro to, ka minētā viņa vadītās ministrijas pārraudzībā esošā iestāde pārbaudi saistībā ar viņa "līgavaiņa skapja adresi" ir sākusi ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc vēršanās šajā iestādē?
Neatbildētie jautājumi Datu valsts inspekcijas vadītājai Daigai Avdejanovai:
SIA Pietiek.lv ir saņēmusi Jūsu parakstītu vēstuli no šā gada 4. jūlija saistībā ar 29. jūnija publikāciju interneta vietnē www.pietiek.com ar virsrakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”.
Šajā vēstulē Jūs izrādāt interesi par šādiem jautājumiem:
1. No kuras personas Sabiedrība ieguva Interneta vietnē norādīto dzīvesvietas adresi (Lāčplēša iela 48, Rīga)? Sniedzot atbildi, lūdzam norādīt šo personu identificējošo informāciju (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, amats, iestādes nosaukums).
2. Ar kādu mērķi šīs vēstules 1.jautājumā minētā persona nodeva minēto dzīvesvietas adresi (Lāčplēša iela 48, Rīga) Sabiedrībai?
3. Kad (norādiet konkrētu datumu) šīs vēstules 1.jautājumā minētā informācija tika nodota Sabiedrībai publicēšanai internetā www.pietiek.com?
Lai būtu iespējams sniegt SIA Pietiek.lv rīcībā esošu informāciju saistībā ar Jūs interesējošiem jautājumiem, esiet tik laipni un sniedziet šādas precizējošas ziņas:
1) uz kādiem tieši datiem ir balstījusies Datu valsts inspekcija, šo informācijas pieprasījumu nosūtot SIA Pietiek.lv?
2) vai pirms informācijas pieprasījuma Datu valsts inspekcija ir noskaidrojusi, vai SIA Pietiek.lv izvieto saturu minētajā interneta vietnē un vai SIA Pietiek.lv ir izvietojusi minētajā vietnē konkrēto publikāciju?
3) ja jā, kādā tieši veidā Datu valsts inspekcija to ir noskaidrojusi? Ja nē, kādu iemeslu dēļ Datu valsts inspekcija šo informācijas pieprasījumu ir nosūtījusi SIA Pietiek.lv, nenoskaidrojot, vai SIA Pietiek.lv izvieto saturu minētajā interneta vietnē un vai SIA Pietiek.lv ir izvietojusi minētajā vietnē konkrēto publikāciju?
4) no Jūsu vēstules izriet, ka Valsts datu inspekcija saistībā ar konkrēto faktu ir sākusi pārbaudi. Lūdzu, aprakstiet precīzu kārtību un darbību secību, kādā Valsts datu inspekcija sāk pārbaudes par konkrētiem faktiem. Miniet iekšējo regulējumu, kas nosaka šo secību, un atbildei pievienojiet minētā regulējuma gaismas kopiju.
5) lūdzu, dariet zināmu, kas ir persona, kas vērsusies Datu valsts inspekcijā saistībā ar faktu, par ko sākta pārbaude?
6) ja šo personu nav iespējams nosaukt, miniet precīzu likumisku pamatojumu, kas aizliedz Datu valsts inspekcijai nosaukt šo personu.
7) miniet precīzu datumu un laiku, kad no šīs personas Datu valsts inspekcijā ir saņemts iesniegums par minēto publikāciju.
8) miniet lietvedības numuru un datumu, ar kādu minētais iesniegums ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā.
9) miniet datumu, kad Datu valsts inspekcijā ir sākta pārbaude saistībā ar minēto iesniegumu.
10) vai pārbaudes par visiem iesniegumiem, ko saņem Datu valsts inspekcija, tiek sāktas ne vēlāk kā divu vai trīs darba dienu laikā pēc to saņemšanas? Ja nē, ar ko bija atšķirīgs šis iesniegums?
11) vai saistībā ar visām publikācijām, par ko tiek sāktas pārbaudes lietas, pieprasījumus Jūsu vadītā iestāde nosūta ne vēlāk kā trīs vai četru darba dienu laikā pēc to saņemšanas? Ja nē, ar ko bija atšķirīgs šis gadījums?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
