Rasnačs un viņa skapis: Tieslietu ministrija jau divas nedēļas nespēj uzrādīt dienesta auto maršruta lapas
PIETIEK26.06.2016.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Netieši apliecinot, ka gadījums ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapi, kura pārvešanai viņam ir bijis vajadzīgs tieši ministrijas busiņš, nav bijis vienīgais, Tieslietu ministrija jau divas nedēļas nespēj uzrādīt tās bilancē esošo dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas.
Kad jūnija sākumā Pietiek rīcībā nonāca neoficiālas ziņas par to, ka šopavasar tieslietu ministrs Rasnačs, izmantojot savu dienesta stāvokli un nedaudz apzogot valsti, ar Tieslietu ministrijas auto pārvadājis savu personisko iedzīvi, Pietiek pārstāvis vērsās pie ministrijas ar oficiālu informācijas pieprasījumu.
Lai noskaidrotu, vai šis ministra „steidzamības gadījums”, kā nu viņš to skaidrojis portālam TVNET, bijis vienīgais un vai tas atspoguļots ministrijas oficiālajās atskaitēs, Pietiek pieprasīja Tieslietu ministrijai izsniegt visu tās izmantoto dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas par laiku no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. maijam.
„Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, konkrētāk – lai pārliecinātos, ka Tieslietu ministrijas automašīnas tiek izmantotas atbilstoši normatīvajiem aktiem,” bija norādīts Pietiek informācijas pieprasījumā.
Netieši apstiprinot to, ka Rasnača „saimniecībā” valsts īpašums tiek jaukts ar privāto, ministrija nu jau divas nedēļas ne tikai nav vēlējusies izsniegt pieprasītās maršruta lapas, bet arī nav sniegusi vispār nekādu atbildi uz šo informācijas pieprasījumu.
Tikmēr ministrijas paustā oficiālā versija, ko portālam TVNET sniedzis Rasnača preses pārstāvis Andris Vitenburgs (starp citu, bijušais KNAB preses sekretārs), ir – ar ministrijas mikroautobusu Volkswagen Caravelle „steidzamības kārtībā” no Āgenskalna uz Centru pārvests skapis.
Rasnačs it kā esot par degvielu samaksājis 20 eiro, taču nekādus oficiālus maksājuma dokumentus ministrija nav varējusi uzrādīt. Savukārt Vitenburgs īpaši minējis, ka „šis bija steidzamības kārtībā radies izņēmuma gadījums”.
Tiesa, Tieslietu ministrijas ētikas kodekss skaidri norāda, ka ikvienam ministrijas strādājošajam ir pienākums „ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai”, kā arī „neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
