„RBSSKALS” joprojām parādā iespaidīgas summas Liepājas tehnikuma rekonstrukcijas apakšuzņēmējiem
PIETIEK22.08.2016.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Problēmas ar saistību nepildīšanu bijušās Tabakas fabrikas ēkas rekonstrukcijā, kas novedušas pie VAS Valsts nekustamie īpašumi lēmuma par līguma laušanu, būvuzņēmumam RBSSKALS nav vienīgās: lai gan Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbi tika pabeigti jau pērnā gada nogalē un martā notika svinīgā telpu atklāšana, apakšuzņēmēji joprojām nav saņēmuši samaksu no RBSSKALSkā rekonstrukcijas projekta ģenerāluzņēmēja. Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmējiem notikusi pēc vienas shēmas – RBSSKALS nav samaksājis pēdējo rēķinu, kā arī 10%, ko ieturēja būvniecības laikā. Tiek lēsts, ka ģenerāluzņēmējs palicis parādā vairākus miljonus eiro.
“Nekad ar RBSSKALS vairs nesadarbosimies,” - tas ir pirmais, ko atbild apakšuzņēmēji, taujāti par pieredzi Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbos. Tā kā lielākā daļa uzņēmēju cer tomēr saņemt nopelnīto vai vismaz daļu no tā, tad nav ar mieru publiski izteikties, bet anonīmās sarunās atklāj, ka tik negatīva pieredze kā ar RBSSKALS neesot bijusi ne ar vienu ģenerāluzņēmēju.
Stāsts par sadarbību ar RBSSKALS visiem ir līdzīgs. Kamēr ritējuši darbi, samaksa veikta korekti saskaņā ar līgumu, ik mēnesi norēķinoties par paveiktajiem darbiem, ieturot 10% kā garantiju. Taču par pēdējo mēnesi samaksa nav veikta, turklāt nav arī samaksāti ieturētie 10%. Dažiem uzņēmumiem nesamaksātā summa sniedzas pat simtos tūkstošos eiro. Apakšuzņēmēji lēš, ka kopumā RBSSKALS, kurš par projektu saņēma pilnu samaksu, palicis parādā aptuveni trīs miljonus eiro.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 18,8 miljoni eiro. No tiem būvniecības darbiem atvēlēti 11,8 miljoni eiro, kurus konkursa kārtībā ieguva Pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība un RBSSKALS Būvsabiedrība. Lai gan projekta pabeigšanas termiņš tika pagarināts divas reizes, tomēr to izdevās pabeigt tādā termiņā, lai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, līdz ar to ģenerāluzņēmējs saņēma pilnu samaksu par projektu.
Tomēr līdz apakšuzņēmējiem nonāca tikai daļa no sākotnēji nolīgtā. “Palika parādā mums tūkstošus 70 vismaz. Neparakstīja vienošanos par darbu pieņemšanu. Spieda mums parakstīt vienošanos, ko mēs bijām spiesti parakstīt, lai saņemtu vismaz kaut kādu daļu. Viņi mums skaidri pateica – vai nu ņemat to, ko mēs jums dodam, vai arī tiekamies tiesā. Zinot viņu juristus, mēs neriskējām. Mēs Liepājā esam kādi padsmit tādi uzņēmumi,” par bēdīgo pieredzi ar RBSSKALS stāsta uzņēmuma MK būvniecība pārstāvis Matīss Kisnics, kura pārstāvētais uzņēmums veica iekšdarbus un fasādes darbus.
“Mēs esam bezspēcīgi, mēs ne uz ko neceram. Man jau maza summa palika iekšā, bet citiem, cik esmu dzirdējis, ievērojami lielākas,” stāsta objekta jumta būvnieka Virte Tehnoloģijas pārstāvis Raitis Dambergs.
SIA Mūrnieks projektā strādājusi jau no pirmās dienas, sākot no demontāžas, beidzot ar betonēšanas, būvniecības un citiem darbiem. Sākotnēji sadarbība bijusi normas robežās, bet, kad projekts tuvojies beigām, ģenerāluzņēmēja attieksme krasi mainījusies. Uzņēmuma pārstāvis Edgars Šilders nav gatavs atklāt, cik lielu summu RBSSKALS nav samaksājis, jo cer, ka tomēr izdosies vienoties.
“Vissliktākās atmiņas. Negodprātīgs ģenerāluzņēmējs,” sadarbību vērtā SIA UPTK pārstāvis Zigurds Kirhners. Pēc viņa teiktā, lai arī objekts nodots ekspluatācijā un visi darbi ir nodoti, tomēr gala norēķins joprojām nav veikts.
“Viņi aizbildinājās, ka viņiem jātaisa savs audits, jo projekta vadība kaut ko izsaimniekojusi, tas ir ievilcies mēnešu garumā. Tiek pieprasīti arvien jauni dokumenti. Mēs izrādījām pretimnākšanu, lai viņi varētu atklāt savu iekšējo krāpšanu, tomēr tas tiek izmantots, lai vilktu garumā samaksu. Tur jau pat vairs nav, kam prasīt, jo tie, kuri ir parakstījuši līgumus un tāmes, tur vairs nestrādā,” norāda Kirhners. Turklāt RBSSKALS nav arī parakstījis pieņemšanas-nodošanas aktu, lai apakšuzņēmējs varētu saņemt atlīdzību no apdrošinātāja.
Aptaujātie apakšuzņēmēji lēš, ka kopējā ģenerāluzņēmēja nesamaksātā summa varētu būt ap trim miljoniem eiro. Vienam uzņēmumam nav samaksāti pat 700 tūkstoši eiro, citam pusmiljons eiro.
Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbus sāka 2014.gada martā. Tika ziņots, ka pēc rekonstrukcijas tā būs viena no modernākajām, ja ne modernākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā. Sākotnējais projekta realizēšana termiņš bija noteikts 2015.gada marts, lai jauno mācību gadu varētu sākt jaunajās telpās. Tomēr rekonstrukcijas darbi ievilkās, un tos pabeidza tikai novembrī.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
