“Re:Baltica” “faktu pārbaudītāji” izrādās valdošo politiķu kabatas vaukšķi un dezinformētāji
Pietiek lasītājs30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slēptu avotu finansētās organizācijas „Re:Baltica” „faktu pārbaudītāji” ir izrādījušies Latvijas valdošo partiju kabatas vaukšķi un dezinformētāji, - to ir uzskatāmi apliecinājuši jaunumi par valdības plāniem auto nodokļu jomā. Domāju, pilnīgi pietiks ar iepazīšanos ar šīm divām publikācijām.
Tātad – šī ir publikācija „Panikas anatomija: kāpēc sākās ažiotāža par autonodokļiem?”, ar ko pagājušā gada oktobrī klajā nāca „Re:Baltica” „žurnāliste” Evita Puriņa:
„Politikas veidotāji neuzskatīja par vajadzīgu skaidrot, auto tirgotāji pārspīlēja un mediji neiedziļinoties viņiem palīdzēja. Šī ķēdīte pagājušonedēļ aizsāka panikas vilni sociālajos medijos saistībā ar plānu nākamajos gados samazināt auto radītos CO2 izmešus.
Divu dienu laikā lielākā daļa Latvijas interneta mediju prognozēja teju katastrofālu ainu – automašīnu atļauties varēšot tikai bagātnieki, tā kļūšot par privilēģija turīgajiem un nepanesamu slogu pārējiem. Pie rakstiem krājās simtiem komentāru, un vēl niknāka vārīšanās turpinājās sociālajos tīklos.
Panikai bija divi avoti, kurus vieni mediji publicēja, citi – tikpat nekritiski pārpublicēja tālāk. Pirmais – Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija ar virsrakstu Mašīnām plānots paralizējošs nodokļu kāpums. Otrais – portāla Delfi publicētais Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes locekļa Alda Čīmas viedoklis ar prognozi par divām trešdaļām, kas jau aiznākamgad nevarēšot atļauties privāto auto.
Katrs raksts balstīts savā dokumentā. NRA publikācija – Nacionālais Enerģētikas un klimata plānā, kas izstrādāts Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā, savukārt lietoto autotirgotāju raksts – Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā grozījumu projektā Alternatīvo degvielu attīstības plānā. Atšķirībā no pirmā SM dokuments nav publiski pieejams, un kā vēlāk Re:Check sacīja ministrijā, neesot arī aktuāls, proti, atcelts.
Re:Check abus dokumentus izpētīja. Pirmajā starp daudz un dažādām iniciatīvām pausts, ka izvērtēta iespēja no 2025.gada celt akcīzes nodokli neekoloģiskajām degvielām un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ar tiem darbināmiem auto, kā arī ieviest pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, balstoties uz auto CO2 emisiju ietilpību. Savukārt videi draudzīgākiem enerģijas avotiem nodokli plānots samazināt. Otrajā, SM dokumentā, teikts, ka jaunajam nodoklim vajadzētu stāties spēkā jau 2021.gadā, taču tajā nav atrodams, kādā stadijā projekts ir, kad un vai plānota šādas redakcijas virzīšana valdībā. Taču galvenais – ne vienā, ne otrā nav pat aptuveni iezīmētas likmes – ne tas, par cik varētu kāpt akcīzes nodoklis, ne, cik liels varētu būt reģistrācijas maksājums.
Tā kā skaitļu nav, Re:Check jautāja NRA raksta autoram Imantam Vīksnem, kāpēc lietoti tik sakāpināti apzīmējumi kā “paralizējošs nodoklis” un “nepanesams slogs trūcīgajiem”. “Es cenšos tam pievērst uzmanību, kas man ir veiksmīgi izdevies. Jūs esat žurnāliste, jūs taču zināt, kā liek virsrakstus! Tas atspoguļo raksta esenci” skaidroja Vīksne, norādot, ka rakstā arī pausts, ka priekšlikumi ir izskatīšanas stadijā un vēl tiks vērtēti. Vīksne arī neslēpj, ka ceļ trauksmi, jo uzskata, ka kaitniecisku privātu interešu lobēšana, piesedzoties ar “klimata ideoloģiju”, ir “drausmīgākā cūcība pret latviešu nāciju”.
Arī lietoto autotirgotāju asociācijas vadītājs Čīma nedomā, ka ar negatīvajām pognozēm pārspīlē. Sarunā ar Re:Check viņš stāsta, ka priekšlikumi, kas iznīcināšot lietotu auto pārdošanas nozari un radīs problēmas iedzīvotājiem, ministrijās tiekot skatīti jau sen. “Šī likumprojekta doma ir aizliegt vecāku par trim gadiem automašīnu ievešanu Latvijā,” saka Čīma. Tiesa, viņa minētais dokuments patiesībā ir nevis likumprojekts, bet gan tikai valdības rīkojuma projekts par grozījumiem plašākā plānā. Par jebkurām izmaiņām nodokļu likumos vēl būtu jālemj Saeimai. Tajā arī nav runas par aizliegumu ievest vecākas automašīnas. Lietots vārds “ierobežot”.
Maldinošu informāciju ar mediju palīdzību savu biznesa mērķu labā izplatīja arī pretējā nometne. Aizvadītās nedēļas sākumā Latvijas Radio ziņoja, ka jau 2021.gadā Latvijai varētu būt jāmaksā 48 miljoni eiro soda naudas par pārāk lielu CO2 radīto gaisa piesārņojumu. Vienīgais informācijas avots – Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš pārstāv galvenokārt jauno auto tirgotājus un uzskata, ka problēmu var risināt, tikai atjauninot Latvijā ekspluatēto auto klāstu. Dažas dienas vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis raidījumā Krustpunktā Kulberga teikto noliedza kā sabiedrības maldināšanu, jo vēl neesot ne ideju, ne lēmumu ne par sodiem, ne to apmēriem un termiņiem. Kulbergs Re:Check skaidroja, ka tā ir asociācijas aprēķinātā prognoze, nevis apgalvojums, un asociācija tikai gribot, lai netiktu pieņemti sasteigti nodokļu celšanas lēmumi.
Atbildīgās ministrijas acīmredzami nebija iedomājušās, ka neskaidroti plāni varētu raisīt dezinformācijas izplatīšanos un tam sekojošu sašutumu sabiedrībā. NRA raksts tika publicēts ceturtdien no rīta, autotirgotāju – tās pašas dienas vakarā, taču EM ar paziņojumu nāca klajā tikai piektdien pēcpusdienā. Turklāt virsrakstā tā nevis skaidroja ieceri celt nodokļus, bet gan to noliedza.
Savukārt Satiksmes ministrijas vienīgā reakcija bija ministra Tāļa Linkaita ceturtdienas vakara ieraksts sociālajā tīklā Twitter, vēstot, ka tiek apspriesti dažādi varianti, bet valdībā vēl nekas nav nolemts.
Vēl piektdienas pusdienlaikā SM komunikācijas nodaļā Re:Check nevarēja pateikt, vai autotirgotāju izplatītais dokuments, kas piedāvā jaunu nodokli jau 2021.gadā, ir aktuāls, kur, kad un vai to plānots izskatīt. Piektdienas vakarā SM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna skaidroja, ka dokuments bijis ievietots ministrijas mājas lapā šovasar priekšlikumu saņemšanai.Pēc to izvērtēšanas punkti par jaunu reģistrācijas nodokli un ierobežojumu par trim gadiem vecākām automašīnām no tā izņemti. Vai tie izņemti vasarā vai nupat, Kancēna pateikt nevarēja. Arī ministrijas kļūdu komunikācijā viņa neatzīst, norādot, ka asociācija izplatījusi informāciju par neaktuālu normu.
Toties situāciju prasmīgi izmantoja koalīcijas partneri. Jau piektdienas rītā Jaunā Vienotība un tās vadītājs Arvils Ašeradens publicēja paziņojumu, ka ierosinājums ieviest jaunus nodokļus ir pilnīgi nepamatots un absurds, “ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos”. Satiksmes ministrs Linkaits (JKP) uz to reaģēja, norādot, ka Ekonomikas ministrija celt nodokļus videi nedraudzīgai degvielai un transportam piedāvāja jau laikā, kad tās vadībā bija Ašeradens pats, un Linkaitam šajā ziņā ir taisnība.
Fakti:
- Palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu paredz vairāki starptautiskie līgumi, kuriem Latvija pievienojusies. Piemēram, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un ES apņemšanās samazināt tās dalībvalstu kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 80-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
-Nacionālais Ekonomikas un klimata plāns aptver vēlamos rīcības modeļus visās jomās, tajā skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanā, bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un atkritumu apsaimniekošanas efektivizēšanā.
-Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu no kopējām Latvijas SEG emisijām 28,5% rada transports, tāpēc tā mērķis ir samazināt privāto auto lietošanu īpaši pilsētās, palielināt alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu, samazināt transportam nepieciešamās naftas importu.”
Un šī ir otrā publikācija – pilnīgi svaigi jaunumi ar virsrakstu „No nākamā gada ieviesīs vieglo automašīnu reģistrācijas nodokli”:
„Ar mērķi novērst vecu un videi nesaudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā no 2021. gada 1. janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz
Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju – slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu – emisiju apmēru.
Tāpat likuma grozījumi paredz no 2021. gada pilnveidot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piekabēm, piemērojot tās atkarībā no piekabju masas un asu skaita. Nodokļa likmes par divasu, trīsasu un vairāk asu puspiekabēm piemēros atbilstoši puspiekabju asu skaitam, pilnas masas un šīs puspiekabes velkošo seglu vilcēju pašmasas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veidam (pneimatiskais vai mehāniskais atsperojums).
Tāpat likumprojektā pārrēķinātas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes, kas kopš 2014. gada, kad Latvijā notika pāreja uz eiro, nav izteiktas veselos eiro.
Turklāt no 2021. gada tiks piemērots jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķins tiem transportlīdzekļiem, kuriem oglekļa dioksīda (CO2) izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai CO2 izmešu metodei.
Satiksmes ministrija skaidro, ka šobrīd Latvijā reģistrētiem kravas transportlīdzekļiem nodokļa likmi nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļa pilnu masu. Lai veicinātu tīrāku kravas transportlīdzekļu reģistrēšanu Latvijā, likumprojekts paredz no 2021. gada piemērot jaunu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinu kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,5 tonnām līdz 12 tonnām, ņemot vērā emisijas klases "Euro" izmešu līmeni. Tāpat no 2021. gada piemēros jaunu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinu transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām un seglu vilcējiem, ņemot vērā "Euro" izmešu līmeni un asu skaitu.
MK atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt ieņēmumu prognozes no Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumiem 2021., 2022. un 2023. gadam ik gadu 7,8 miljonu eiro apmērā un attiecīgi par tādu pašu summu palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Satiksmes ministrijas budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" 2021., 2022. un 2023. gadam, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un atjaunošanu. No minētās summas no 2022. gada ik gadu 600 000 eiro paredzēts novirzīt velosipēdu ceļu izbūvei.
Tāpat valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas arī stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Grozījumu mērķis ir indeksēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada, kā arī noteikt atsevišķu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus.
Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.”
Kad nākamreiz lasīsiet kārtējos „pārbaudītos faktus” no organizācijas „Re:Baltica” „faktu pārbaudītājiem”, atcerieties šīs divas publikācijas un to, ka „faktu pārbaudītāji” patiesībā ir primitīvi dezinformētāji un valdības propagandisti.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
