Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no slēdzieniem, ar palielināmo stiklu izskatot pašvaldību vēlēšanu rezultātus — reģionālajām partijām nāksies stingri pārdomāt, vai tām vispār ir jēga turpināt individuālo politisko darbību: tās vai nu zaudē atbalstu, amatus un krēslus, vai vispār netiek iekšā domē savās pašu dzimtajās teritorijās.

Un tāda aina ir redzama visos reģionos un visos novados, pat Varakļānu un Rēzeknes novados, kuros vēlēšanas vēl tikai būs: neatkarīgi no pilsētas un novada, sīkpartijas zaudē. Ar retiem izņēmumiem vienīgi tās, kas turas kopā ar kādu Latvijas mēroga partiju, ar grūtībām saglabā mēru un vietnieku krēslus.

Šī apkopojuma ietvaros par tipisku reģionālu partiju uzskatīsim tādu, kas ar savu atsevišķu sarakstu 30 gadu laikā nav tikusi ievēlēta ne Saeimā, ne mūsu galvaspilsētas domē, ne Eiropas Parlamentā — neskaitīsim atsevišķus politiķus, kas bijuši ievēlēti Saeimā, startējot no lielāku partiju listēm, vienlaikus paliekot reģionālo partiju pārstāvji.

Te neapskatīsim arī katastrofālos pašvaldību vēlēšanu rezultātus tādām partijām kā KPV LV, kustība “PAR” un Jaunā konservatīvā partija, jo par šiem faktiem jau daudz rakstījuši citi. Savukārt LRA, neraugoties uz nosaukumu, ir spēcīga visas valsts līmenī un iepriekš bijusi pārstāvēta Saeimā, tagad ir koalīcijā Rīgas domē, tāpat kā savulaik Reģionu partija Ukrainā nebija tikai Doņeckas politiskais spēks.

Jūrmala ir pilsēta, kurā lokālas partijas ir pat vairākas — kā ierasts, te nepilnus 10 procentus un divus mandātus ieguvusi “Tev, Jūrmalai” (šī partija savulaik radusies Ķemeros un vienmēr stingri iestājas par Ķemeru atdzīvināšanu un uzlabošanu, šajā darbā gūstot arī lēnus panākumus), kamēr “Jūrmala — mūsu mājas” guvusi tikai pusotru procentu. Tāpat bijušo “ušakoviešu” jaunais projekts Stabilitātei! dabūjis apaļas 100 vēlētāju balsis — to arī var ieskaitīt ja ne reģionālo, tad sīkpartiju kategorijā noteikti. Arī Jaunajai Saskaņai nav sekmējies.

Vidzemes partija, startējot viena pati, guvusi tikai pa divām vietām Cēsīs, Limbažos, savukārt Alūksnē šāda rezultāta sasniegšanai nācies ņemt talkā Latvijas Reģionu Apvienību, bet Ogrē — Latvijas Attīstībai kandidātus. Valkas novadā toties gūta uzvara, pateicoties savienībai ar Latvijas Attīstībai biedriem, taču šī pati kombinācija Siguldā devusi tikai vienu vietu. Vairākās sava reģiona pašvaldībās Vidzemes partija nemaz nav startējusi, toties sadarbība ar Latvijas Attīstībai nesusi vēl vienu uzvaru — Aizkrauklē.

Cita galvenokārt Vidzemē bāzēta mazā partija Izaugsme guvusi labus rezultātus kopā ar Latvijas Attīstībai, startējot Ķekavā (5 vietas un mērs), kā arī Madonā (2 mandāti), taču tas arī viss. Tikmēr partija “Ropažu komanda” guvusi vien 2,5% balsu un 0 vietas savā dzimtajā vietā. Vismaz Krimuldas novada partija tikusi pie 2 deputātu vietām tagadējā Siguldas novadā (jādomā gan, ka partijai nāksies pamainīt nosaukumu, ņemot vērā, ka Krimuldas novads kā administratīva vienība reformas gaitā ir izbeidzies).

Salaspilī nesekmīgi startējušas Alternative (3%) un Stabilitātei! (4%), pie kam pēdējā startējusi arī Ropažos un Mārupē, kur nav savākusi pat pa vienam procentam balsu. Toties Olainē partija “Sadarbība” ieguvusi mandātu.

Uz šī fona Vidzemē izceļas “Valmierai un Vidzemei” ar 55% balsu un 12 vietām. Kurzemē savās pilsētās tāpat uzvaru svinēja partijas “Kuldīgas novadam”, “Latvijai un Ventspilij”, kā arī Liepājas partija, taču jāņem vērā, ka šīs savu apgabalu uzvarētājpartijas, lai arī dibinātas kā reģionālās partijas, jau 10 un vairāk gadus ir lielāku apvienību (attiecīgi Vienotības un ZZS) sastāvā.

Talsu novads jau pirms triju citu pašvaldību pievienošanas bija diezgan liels, un tajā bija pat divas vietējās partijas: bez "Mēs — Talsiem un novadam" arī "Talsu novada attīstībai", kas (cik neprognozējami!) startējusi kopā ar Latvijas Attīstībai, gūstot attiecīgi 4 un 3 mandātus. Tātad Talsu novads arī šobrīd ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kur reģionālās partijas piedalās cīņā par uzvaru, ne tikai 5% barjeras knapu pārvarēšanu.

Kaimiņos Tukumā vērojama pavisam pretēja aina: pēc Jaunsātu grantsbedres un pašvaldības zemju “privatizācijas shēmu lobēšanas” skandāla notikušās mēru nomaiņas, kas notika pirms nieka diviem gadiem, gaismā nācis tāds lērums ar vēl citiem skandāliem un shēmām, kas ved no lokālās sīkpartijas uz t.s. “Kampara tumbočku” un atpakaļ, ka 15 gadu garumā valdošo koalīciju iepriekš veidojušie "Tukuma pilsētai un novadam" un “Vienotības” kandidāti guvuši tikai pa diviem mandātiem no 19, pie kam agrāk varu turējusī sīkpartija nespēja pat savākt pilnu kandidātu listi.

Turklāt nekaunīguma līmeņa ziņā unikālās shēmas atklājušais un publicējušais vietējais videoblogeris Ruslans Straķis, būdams bezpartejisks iedzīvotāju aktīvists, vēlēšanās pats nemaz nav startējis — ja viņš būtu starp kandidātiem (vienalga, no kura saraksta), tad vispār nevarētu prognozēt, kādi būtu rezultāti.

Zemgalē reti kurā pašvaldībā kāda no reģionālajām partijām vispār pieteikusies dalībai vēlēšanās — bez Aizkraukles tur Jēkabpilī pa 2 mandātiem guva apvienība “Iedzīvotāji”, 2 mandāti arī Jēkabpils reģionālajai partijai, taču tā nav cīņa par uzvaru.

Latgalē vairāki reģionālie politiskie veidojumi guvuši dažāda līmeņa panākumus: Augšdaugavas novadā 7 mandātus izcīnījusi Daugavpils novada partija un vēl 3 tikuši Latgales partijai, kura uzvarējusi Balvos, toties zaudējusi visu līdzšinējo faktisko ietekmi Ludzas novadā (par spīti vairākiem mandātiem) un Preiļos (par spīti uzvarai kopā ar Vienotību), bet Krāslavā tikai viens mandāts.

Preiļos 3 vietas “Iedzīvotājiem” jāuzskata par labu rezultātu šim sarakstam, savukārt Daugavpilī trīs mandāti “Mūsu partijai” un divi mandāti Daugavpils novada partijai rezultējušies šo abu vietējās nozīmes partiju nonākšanā opozīcijā un Daugavpils izpildvaras amatu zaudēšanu.

Attiecībā uz citām reģionālajām partijām jāfiksē šādi rezultāti: “Vienoti Latvijai”, kas savulaik radās kā reģionāla partija Latgalē (partijas nosaukumā liktie vārdi ir ņemti no t.s. “Latgales Māras” pieminekļa Rēzeknē), Ķekavā tagad ieguvusi 3,6% balsu, Ropažos 2%, un viens mandāts iegūts tikai Madonā. Nacionālā savienība “Taisnīgums” ieguvusi 2 mandātus Ogrē, toties apstājusies pie 4,5% Tukuma novadā. Vēl var pieminēt “Iedzīvotājus”, kas apvienotajā Ogres novadā palikuši pie četriem procentiem, Liepājā pie 1%, Dienvidkurzemē pie diviem procentiem un Rēzeknē pie 1,6%.

Tātad var izdarīt secinājumu, ka “reģionālā sīkpartija” kā koncepts, kas bija populārs pirms 10 un 15 gadiem, vēlētāju acīs šobrīd piedzīvo norietu un šādām politiskajām mazkustībām ir iespējas cīnīties par uzvaru tikai tad, ja tās ir valsts mēroga politisko organizāciju sastāvdaļas. Citādi var iegūt vienu līdz piecas pašvaldību deputātu vietas pa visu valsti.

 Turklāt vietās, kur lokālā partija startē kopā ar visas valsts līmeņa partiju, vēlētāji bieži vien dod priekšroku “lielās” partijas kandidātiem. Kopumā reģionālie politiskie spēki kaut ar vienu mandātu spējuši iekļūt tikai 23 novadu domēs, uzvarot vien septiņās pašvaldībās, pie kam visas septiņas uzvarētājas to dara sazobē ar kādu no pilnvērtīgajām politiskajām partijām — ZZS, Latvijas Attīstībai un Vienotību.

Tā izskatās vēlētāju politisko interešu konsolidācija darbībā. Tie ir “cieti” rezultāti, ko ir noteikuši vēlētāji, nevis partiju shēmas.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...