Iesaki rakstu: 
Sestdienas rītā mani sasniedza ziņa, ka tiek “reiderēta” Liepājas Tosmares kuģu būvētava. Metu visus savus darbus un plānus pie malas, uzrotīju piedurknes un pati sev pateicu, ka šis nu būs gadījums, kurā ieķeršos ar zobiem un nagiem, lai kārtējam noziedzīgajam grupējumam maksātnespējas administratoru vadībā neļautu tikt pie kārotā kumosiņa. Nelikumīgi, protams!
Vakar visu dienu pavadīju “uz telefona” un kopā ar patieso kuģu būvētavas īpašnieku Anatoliju Smirnovu strādājām pie uzņēmuma glābšanas plāna A, B un C. Tagad par visu pēc kārtas.
Kuģu būvētavas maksātnespējas administrators ir Ivars Meļķis, visticamāk, noziedzīgās krāpšanas shēmas autors, izpildītājs jau nu noteikti.
Ivaram Meļķim ar Anatoliju Smirnovu (cietušais, patiesais būvētavas īpašnieks) bija noruna, ka Anatolijs lietošanā pārņem būvētavu un turpina maksāt rēķinus, lai turpinātos darbs un netiktu atlaisti darbinieki. Pašlaik uzņēmumā strādā ap 200 darbinieku un ap 300 kontraģentu.
Par Tosmares kuģu būvētavu tika izsludināta izsole rakstveida formā, kurā Anatolijs Smirnovs vēlāk uzvarēja, nosolot 2 100 000 eiro.
Līdz izsolei Ivars Meļķis sāka bāzt uzņēmumā savus cilvēkus, aizbildinoties, ka viņam, lūk, esot jākontrolē situācija, process un jāpieskata, lai Smirnova kungs neko nenozog.
Uz uzņēmumu tiek bīdīts kāds Uldis Plūmīte. Grūti saprast, kas tas par tipu, bet tieši viņa klātesamības dēļ, piemēram, Citadeles banka (Beļavska kunga personā) atsakās uzņēmumam izsniegt kredītu.
Anatolijs Smirnovs diezgan ātri aptver, ka tiek plānots reiderēt uzņēmumu, tādēļ tiek dibināts jauns uzņēmums SIA “LZK”, kur 100% daļas pieder Anatolijam. Uz jauno uzņēmumu tiek pārlikti arī izsoles rezultāti.
Ivars Meļķis draudēja Anatolijam Smirnovam, ka tiks apturēta izsole, ja Anatolijs neņems daļā Meļķa cilvēku. Izsoles apturēšanas gadījumā Smirnova kungs zaudētu 1.iemaksu 210 000 eiro apmērā, kā arī 105 000 eiro, kuri tika samaksāti par izsoles termiņa pagarināšanu uz 3 mēnešiem.
Tālāk Meļķis piesaista Viesturu Ozoliņu, bet, tā kā uz viņu karājoties kādi nekādi parādi, uzņēmumā ar 50% īpašuma daļām tiek iebīdīts Jānis Brakovskis – bijušais VID galvenais jurists un vēl joprojām kaut kāds Rīgas pilsētas darbonis. Te der piezīmēt, ka Anatolijs Smirnovs, kurš uzņēmumā atrodas un strādā katru dienu, Jāni Brakovski tā arī vaigā nav redzējis.
Ivars Meļķis tāpat vairākkārtīgi prasīja kukuli 105 000 eiro skaidrā naudā. Pēc kādas 3-4 reizes, kad Anatolijs Smirnovs šos “izteikumus caur puķēm” bija ignorējis, Meļķis atstājās.
Anatolijs Smirnovs sasauc uzņēmuma kapitalizācijas sapulci, uz kuru “nokavē” visi, izņemot pašu Anatoliju. Nokavē gan Meļķis, gan Ozoliņš, kurš darbojas uz Brakovska izsniegtās pilnvaras pamata, neierodas arī pats Brakovskis. Viesturs Ozoliņš ierodas vēlāk kopā ar juristu Edgaru Lazdānu. Viss šis advokātu, juristu zieds dzīvojas adresē – Brīvības 43. Piebilde: pirms aptuveni 2 gadiem Lazdāns administratoru vārdā pārstāvēja Meļķi Tosmares kuģu būvētavas lietā.
Tālāk tiesā tiek apstrīdēta uzņēmuma kapitalizācija. To dara Viesturs Ozoliņš uz pilnvaras pamata. Tiesā “grupējumu” pārstāv advokāts Raimonds Groza. Viņš arī Maksātnespējas administrācijas kontroles dienesta darbinieks.
19.oktobrī Anatolijs Smirnovs sasauc valdes sapulci. Tā kā paziņojums par tās norisi tiek nokavēts par vienu dienu, tiek pieņemts lēmums vēlreiz sasaukt 1.valdes sēdi atkārtoti 2.novembrī. Tā, lai viss atbilstu likumam un nebūtu, kur piesieties.
2.novembrī sapulcē piedalās Anatolijs Smirnovs un Anatolija jurists Kārlis Ešenvalds.
Pretējā puse, sauksim to par “grupējumu”, ierodas 3 cilvēku sastāvā:
1) manis jau pieminētais Viesturs Ozoliņš,
2) advokāts Juris Puriņš,
3) zvērināta tiesu izpildītāja Ilze Zēberga no Ventspils.
Kā noskaidrosies vēlāk, kamēr draudzīgā trijotne ne pa taisnāko ceļu dodas uz sapulcei nolikto vietu, viņi savā starpā notur nelikumīgu fiktīvu sapulci (jūs vēlāk sapratīsiet, kādēļ).
Beidzot trijotne ir klāt īstās sapulces vietā, un 14:07 notiek Anatolija Smirnova sasauktā valdes sēde:
1) Juris Puriņš izsniedz orderi, ka sapulcē pārstāv Jāni Brakovski un Viesturu Ozoliņu,
2) notiek balsojums par Anatolija Smirnova atcelšanu no valdes locekļa amata. Pats Smirnovs ir pret, līdz ar to rezultāta nav,
3) tiek pieņemts lēmums iesniegt tiesā prasību par Jāņa Brakovska daļu izstumšanu un nodošanu uzņēmumam (šādas darbības paredz Komerclikums).
Arī ZTI Ilze Zēberga piedalās šajā sapulcē, un lieki piebilst, ka neviens no “grupējuma” trijotnes nemin, ka notikusi vēl viena sapulce, lai gan arī tā ir fiktīva.
Zēbergas kundze! Jūsu gadījumā tas pilnīgi noteikti ir krimināls, un es izdarīšu visu, kas manos spēkos, lai Jūs par to atbildētu likuma un tiesas priekšā.
Anatolija Smirnova sasauktā valdes sēde tiek fiksēta gan ar video, gan audio, gan fotogrāfijām.
Tā kā Anatolija Smirnova vadītais uzņēmums monitorē Lursoft ziņas, 11.novembrī viņi ierauga, ka uzņēmuma SIA “LZK” valde ir nomainīta 10.novembrī un par vienīgo valdes locekli ir kļuvis Viesturs Ozoliņš.
Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti divi dokumenti:
1) viltus sapulces protokols, kuru vienā personā ir parakstījis Viesturs Ozoliņš – gan kā sapulces vadītājs, gan kā protokolētājs, gan kā apliecinātājs. Nu viens vienīgs Cilvēks Orķestris!
2) ZTI Ilzes Zēbergas sagatavots akts par sapulci (viltus sapulci).
14.novembris
1. Viesturs Ozoliņš ierodas kuģu būvētavā kopā ar advokātu Juri Puriņu un aptuveni 8 apsardzes firmas “Security O.P.S.” darbiniekiem. Viņi piedalās darbinieku sapulcē un prezentē Viesturu Ozoliņu kā jauno un vienīgo uzņēmuma valdes locekli
2. Visu nedēļu Viesturs Ozoliņš spieto un taujā pēc servera telpas atslēgām, jo acīmredzot video fiksācijas materiāli ir pietiekami svarīgi, lai tos iznīcinātu.
Pat nepūlieties, viss jau sen ir droši noglabāts! Un, Ozoliņa kungs, kopš kura laika servera telpa ir pati svarīgākā kuģu būvētavā? Būtu Jūs labāk dokus aizgājis apraudzīt! Īpašnieks “hrenovijs” atradies…
3. Viesturs Ozoliņš pārņem uzņēmuma bankas kontu, uz kura atrodas 100 000 eiro. Tā kā Anatolijs Smirnovs ir pietiekami tālredzīgs, viņš jau ir painformējis Paysera banku Lietuvā par afēru un krāpniecību, kā rezultātā uzņēmuma konti tiek bloķēti. Bēda tāda, ka uzņēmuma darbinieki sēž bez algas!
Viestur Ozoliņ! Jūsu interesēs ir, lai neviens eiro no bankas konta nebūtu pazudis!
4. No darba tiek atlaisti:
- Anatolijs Smirnovs kā valdes loceklis,
- komercdirektors Mihails Novickis. Viņam tiek atcelta arī uz viņa vārda izsniegtā Prokūra.
5. “Ģeniālais” Viesturs Ozoliņš paziņo grāmatvedei, ka visus darbiniekus taisās atlaist un tad pieņemt darbā no jauna. Acīmredzot kādā citā uzņēmumā.
Tāpat Ozoliņš pieprasa piekļuvi visiem grāmatvedības dokumentiem.
Uzņēmuma galvenā grāmatvede nav “ar pliku roku ņemama”, tādēļ afēristam Ozoliņam paziņo, ka uzskata UR ierakstu par informatīvu. SIA “LZK” darbinieki labi zina situāciju uzņēmumā un patiesos īpašniekus un valdi, līdz ar to ar fiktīvo valdes locekli sadarboties atsakās.
Cepuri nost! Galvenā grāmatvede Jana Nosačeva ir gatava sniegt visas liecības tiesā.
16.novembris
Kuģu būvētavas teritorijā ierodas Viesturs Ozoliņš kopā ar advokātu Raimondu Grozu. Tiek turpinātas visas tās pašas darbības, kas jau veiktas 14.novembrī.
17.novembris
10:00 tiek rīkota Anatolija Smirnova rīkota darbinieku sapulce, uz kuru ierodas arī noziedzīgā grupējuma pārstāvji. Kā tas notika, jūs varat vērot gan Facebook, gan Tik Tok klīstošajos video.
Šobrīd dokos uz remontu stāv 3 kuģi. Lieki piebilst, ka kuģu būvētavas darbs ir paralizēts un šobrīd Anatolijs Smirnovs dara visu iespējamo un neiespējamo, lai izrautu no noziedznieku ķetnām sev piederošo uzņēmumu!
PALĪDZĒSIM VIŅAM UN VISIEM UZŅĒMUMA DARBINIEKIEM.
Es vēršos ar lūgumu pēc palīdzības pie: Ģenerālprokuratūras, ENAP (Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes), Valsts policijas Liepājas nodaļas, Liepājas pašvaldības, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, ZTI Padomes, Uzņēmumu reģistra, KNAB
KĀPĒC BORDĀNA IZVEIDOTĀ EKONOMISKO LIETU TIESA NEREAĢĒ UZREIZ UN KLUSĒ? Zināmu apsvērumu dēļ nelieku bildi no iesnieguma Ekonomisko lietu tiesai.
Anatolijs Smirnovs no savas puses visur jau ir vērsies un turpina to darīt!
Šajās divās dienās es esmu:
- vērsusies pie dažām augsta ranga amatpersonām, lai zina, ka mēs “turam roku uz pulsa”,
- sazinājusies ar ietekmīgiem maksātnespējas administratoriem, lai zina, ka mēs “turam roku uz pulsa”,
- zvanījusi un nosūtījusi ziņu maksātnespējas administratoram Ivaram Meļķim. Lieki piebilst, ka viņš neatbild. Pieņemsim, ka viņš izbauda brīvdienas.
Es īpaši aicinu Liepājas pašvaldību un policiju izbeigt ieņemt neitrālu pozīciju, jo jūs zināt visu šo epopeju un šī nebūs tā reize, kad varēsiet kā strausi iebāzt galvas smiltīs.
Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus nepalikt vienaldzīgiem un kopējiem spēkiem vērsties pret šo maksātnespējas administratoru patvaļu!
Tikai un vienīgi sabiedrības spiediens piespiedīs kustēties visas atbildīgās institūcijas!
Lūdzu, dalieties ar šo informāciju un sekojiet līdzi notikumu attīstībai.
Red.piez. Kad saņemsim otras konfliktējošās puses skaidrojumu, publicēsim arī to.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
