Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Šis ir nebijis gadījums „Baiļu” triloģijas izdošanas vēsturē, kad kāda persona, kurai noteikti nav nekādas saistības ar romāna personāžu, tiek atstādināta no amata nevis pēc, bet vēl pirms grāmatas nākšanas klajā,” – ar šādu pavadtekstu Pietiek saņēmis failu, ko tā sūtītājs uzdod par fragmentu no romāna „Nauda”, kura izdošana tiek solīta pēc nepilnām divām nedēļām, 10. maijā. Nule ir paziņots par to, ka policijas sāktās izmeklēšanas dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija no amata ir atstādinājusi Atbilstības kontroles departamenta direktora pienākumu pildīšanas Maiju Treiju, savukārt fragmentā, ko šodien publicējam ir runa par kādu Maiju Reiju, kas ir Finanšu tirgus komisijas Atbilstības departamenta direktore un attiecībā uz kuru lieli plāni ir kādam Ilmāram Rimēvičam.

Ilmārs Rimēvičs pašlaik ar vislielāko rūpību un uzmanību ķērās pie jaunā viņam piegādātā faila.

Uzziņas materiāls – Maija Reija, Finanšu tirgus komisijas Atbilstības departamenta direktore

FTK ierindas darbinieku vidū lielu neizpratni radījusi tā saukto 34. noteikumu pieņemšana. Pēc būtības tā esot lieka laika un resursu tērēšana kā FTK, tā arī finanšu iestādēs. Īstas jēgas no šo noteikumu pieņemšanas neesot, un rezultātu naudas atmazgāšanas apkarošanā tie nenes. Faktiski noteikumu ievērošana novērš un sašķeļ uzmanību cīņā ar atmazgāšanu.

Visi saprotot, ka apiet noteikumus par klientu riska klasifikāciju var. Šobrīd rezultāts esot tāds, ka pēc noteikumu pieņemšanas faktiski palielinājies atmazgāšanas īpatsvars, jo aktivizējies slānis, kas neietilpst t. s. augsta riska klientu kategorijā. FTK to saprot, taču atzīt negrib un negribēs, jo paši iniciēja un lobēja noteikumu pieņemšanu.

Šis gadījums esot spilgts piemērs “aizjūras kaimiņu” nepamatotajām iniciatīvām un pēc būtības klaja iejaukšanās valsts finanšu sistēmā. Šo noteikumu pieņemšanu īpaši aktīvi lobējusi Maija Reija. Vēlreiz atgriežoties pie minētā, avots izteicās, ka FTK valdot uzskats par to, ka šie noteikumi ir reāls kaitējums valstij.

Par “grupējumiem” runājot, pēc avota domām, pašlaik tādi ir Atbilstības kontroles departamenta vadītājai Maijai Reijai ļoti simpatizējošie un mazliet mazāk simpatizējošie. T. i., ja darbinieks, kurš strādās pavisam citā ar M. Reiju nesaistītā struktūrvienībā un izrādīs viņai kaut kāda veida necieņu vai kā citādi nesimpatizēs, no M. Reijas puses tiks pieliktas visas pūles, lai no šī darbinieka atbrīvotos.

Ja darbinieks būs simpātisks M. Reijai, tad viss būs kārtībā. Iebilst viņai nedrīkst, pretējā gadījumā var krist nežēlastībā. M. Reija pašlaik ir sava veida neformālais līderis. Īpaši atriebīga sieviete. Mazam cilvēkam piemītošo kompleksu un sindromu saasināts sakopojums. Pēc rakstura ļoti nepatīkams cilvēks. Kolektīvā viņu neviens īpaši neciena. Gaida, kad viņa aizies pensijā.

Īpaši pietuvināta persona esot Gunta Rasāne. Reija vispār cenšoties vākt darbiniekus no bijušās darbavietas – “Maksibankas”. M. Reija jau ir pirmspensijas vecumā, taču iespaids tāds, ka kaut ko “atstrādājot”. Avota rīcībā esot informācija, ka vismaz pāris reizes viņai bijusi telefoniska saruna ar Latvijas Centrālo banku, kurā M. Reijai esot lasīta morāle par kaut ko neizdarītu. Cik saprotams, tas nav saistīts ar darba pienākumiem, jo LCB nevarot pavēlēt FTK, tāpēc, domājams, M. Reija kaut ko nav izpildījusi, kā pienākas.

Šobrīd FTK iekšienē ir divas mokošas problēmas. 1. Kā “izčakarēt” “CBLV banku”. 2. Kā tikt vaļā no Maijas Reijas. Pēc avota teiktā, šajās problēmas ierauta lielākā daļa kolektīva, un nosacīti ir izveidojušies divi grupējumi, kuru viedokļi par problēmām ir diametrāli pretēji.

Iniciatore šīm aktivitātēm viennozīmīgi ir Maija Reija. Tas saistīts ar pēdējiem notikumiem, kad banka vinnēja tiesu un “aizgāja” no soda. Problēma it kā bija pieklususi, taču š. g. janvārī šī ideja atkal ir aktualizējusies. Tas, kā sagādāt problēmas “CBLV”, pēc daļas FTK darbinieku domām, no M. Reijas puses jau ir ieguvis šizofrēniskus apveidus un robežojoties ar slimīgām iedomām par to, ka caur banku plūstot bērnu pornogrāfijas izplatīšanā, ieroču tirdzniecībā u. tml. iegūtie līdzekļi.

Jāteic, ka janvāra sākumā M. Reija sakarā ar kaut ko neizdarītu “CBLV” vecajā lietā esot nokļuvusi FTK vadītāja nežēlastībā. It kā pat esot iedots kaut kāds disciplinārs sods, taču nekur atklātībā tas neesot nonācis. Tas tad arī bijis par iemeslu gatavot aktivitātes pret “CBLV”. Konkrēti, kas un kad tiks darīts, tiekot turēts lielā slepenībā.

Apmēram pirms nedēļas M. Reijas pakļautībā strādājošā eksperte esot izmetusi, ka drīz sākšoties “aktivitātes” pret “CBLV”, taču neko nav konkretizējusi. Zināms, ka procesam tiekot piesaistīta uzraudzības eksperte Andra Krāsiņa. Pēc avota vārdiem, stulba, bet izpildīga un M. Reijai uzticīga darbiniece. Ja esot risināmi kādi kutelīgi jautājumi, tad parasti revīzijās tiekot sūtīta A. Krāsiņa.

Tā, piemēram, bijis ar “Telegrāfa banku”. Revīzija, kuru veica A. Krāsiņa, notika 2017. gada martā. Pārkāpumi naudas atmazgāšanas jomā (FTK kompetences ietvaros) tikuši atrasti, taču izziņa un noslēdzošais dokuments par revīziju dienas gaismu neesot ieraudzījis vēl 2018. gada janvārī. Pēc avota domām, bankas vadība esot notušējusi nepilnības, “sarunājot” ar M. Reiju.

Iespējamās akcijas pret “CBLV” ir sadalījušas atbildīgos darbiniekus divās nometnēs. Vieni, kuri ir pret un pamato savu nostāju ar tādu akciju bezjēdzību, un otrā daļa, t. s. M. Reijas piekritēji, kuri ir gatavi “doties kaujā”. P. Puntiņa nostāja šinī jautājumā esot neitrāla, drīzāk pragmatiska. Viņam esot vieglāk vadīt kolektīvu, kurš ir sašķēlies un kurā valda intrigas. Vēl attiecībā uz “CBLV” M. Reija esot izteikusies, ka bankā viņai esot daži cilvēki, kuri palīdzēs realizēt plānu.

Tie darbinieki, kuri būtu ieinteresēti M. Reijas aiziešanā, ir faktiski par pārmaiņām, stagnēšanas izbeigšanu, prestiža celšanu un sadarbības veicināšanu ar finanšu iestādēm. Tie, kuri ir pret, viennozīmīgi stāv un krīt par M. Reiju. Attiecības starp grupējumiem īpaši saasinājās pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, kad kļuva aktuāls jautājums par M. Reijas vietnieka iecelšanu.

Bija iekšējais konkurss, kurā piedalījās Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Barkovskis un Nebanku uzraudzības daļas vadītāja Sandra Cielava. S. Cielavu atbalstīja un faktiski virzīja P. Puntiņš. Arī K. Barkovski netieši atbalstīja P. Puntiņš.

Viss beidzās ar to, ka M. Reija sāka “bosingot” abus kandidātus, tie atteicās no konkursa, un vietnieks aizvien nav iecelts. Kad notiks jauns vietnieka amata konkurss, neviens nezina. Kuluāros gan runā, ka M. Reija vienkārši ne ar vienu negrib dalīt varu, tāpēc, lai kas arī notiktu, viņa vietnieka amatu torpedēs.

Faktiski šīs intrigas, kas pastāv iestādē, kavē tās darbību. Veselais saprāts rāda arī to, ka M. Reijas izveidotā banku kontroles sistēma nevis ierobežo aizdomīgus finanšu darījumus, bet gan veicina tos.

Runājot par ikdienas darbu, 80% gadījumu M. Reijas darba dienu ievada konfidenciālas sarunas ar G. Rasāni. Ja runā par abu personu savstarpējām attiecībām, tad jāatzīmē, ka viņu starpā esot notikusi kolosāla tuvināšanās. To nevar pat salīdzināt ar attiecībām pirms gada.

Abas personas ir izteiktā un stabilā opozīcijā vadītājam. Būtībā par jebkuru jautājumu viņas ir opozīcijā. Brīžiem abu nostāja robežojoties ar stulbumu un esot pretrunā ar veselo saprātu. It īpaši, ja vadītājam ir savs viedoklis, tad abas noteikti būs opozīcijā. Protams, abas cenšas savai asij piesaistīt pārējos darbiniekus.

Pusdienās M. Reija parasti iet kopā ar G. Rasāni. Vairākums darbinieku pusdienojot Rīgas Domes kafejnīcā, bet viņas abas šeit neesot redzētas. Savu kabinetu vienmēr aizslēdz. Bieži vien, it īpaši pēdējā laikā, ieslēdzas kabinetā.”

Reija… Rasāne… Reija un Rasāne… Atstādinātais Centrālās bankas prezidents domīgi pakasīja zodu. Šķiet, te gan varēja kaut ko darīt arī ar, tā sacīt, Mortensona metodēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...