Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1819 eiro un 13 centu – šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksās labklājības ministra Jāņa Reira došanās uz Riodežaneiro, lai tur Paralimpiskajās spēlēs sniegtu Latvijas sportistiem - tiem pašiem, kuru vienotu tērpu apmaksai Latvijas valstij neatradās finansējuma - un delegācijai kopumā tik ļoti nepieciešamo valsts pārstāvja palīdzību.

„Labklājības ministrs uz Riodežaneiro dosies, atsaucoties Latvijas Paralimpiskās komitejas uzaicinājumam atbalstīt Latvijas delegāciju svētku atklāšanā un mūsu sportistu startus,” – šādu informāciju sniedz Labklājības ministrija, izvairoties no skaidras atbildes uz Pietiek jautājumu – kāds ir pamatojums un nepieciešamība šādam braucienam.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas skaidrojumu Latvijas valsts vēl ietaupīšot, jo „Riodežaneiro ministrs uzturēsies divas dienas, šīs izmaksas sedz organizatori”. Tikai aviobiļetes ekonomiskajā klasē par 1819 eiro tiekot apmaksātas no Labklājības ministrijas komandējumu budžeta, savukārt dienas naudu, apdrošināšanu utml. ministrija vienkārši nepiemin.

Šā gada maijā Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte NRA ar nožēlu atzina, ka mūsu paraolimpieši, tostarp vairākkārtējs paraolimpiskais čempions Aigars Apinis un paraolimpiskās ratiņpaukošanas pasaules ranga līdere Poļina Rožkova, uz Riodežaneiro dosies bez Latviju simbolizējošiem un vienotiem komandas tērpiem, jo tādi nav bijuši nedz pasūtīti, nedz pašūti. Tikai pēcāk, pateicoties privātai iniciatīvai, tērpi tika nodrošināti.

Šis Vienotības pārstāvja Reira „paralimpiskais tūrisms” vēl ir salīdzinoši lēts, salīdzinot ar citiem spilgtiem aizvadīto gadu „polittūrisma” gadījumiem. Tā, piemēram, pērn ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži – izmaksāja vairāk nekā 82 tūkstošus eiro.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvei, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei tikai lidmašīnas biļetes uz Austrāliju un atpakaļ vien 2012. gada nogalē izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro, kam klāt vēl bija jāpieskaita īpatni izvēlētu viesnīcu izmaksas.

Taču kopumā „politiskais tūrisms” Latvijas politiķu vidū ir iecienīts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – par to atgādina šis nelielais fragments no grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005:

„Ap 1995. gadu termins „politiskais tūrisms” jau bija vispārzināms, un tāpat bija zināmi arī galvenie Saeimas „polittūristi”, kuru tops gan laiku pa laikam mainījās. Tā 1995. gada sākumā uzskaitīti pirmrindnieki bija A. Krastiņš (iztērēti vairāk nekā 13 tūkstoši dolāru), A. Gorbunovs (11 tūkstoši), Māris Budovskis un Juris Sinka (attiecīgi 8 un 6 tūkstoši). 1996. gadā centīgāko Saeimas ceļotāju saraksts jau bija nedaudz cits: priekšgalā ar 12 komandējumiem bija Ivars Ķezbers, ar 11 braucieniem sekoja A. Endziņš un A. Panteļējevs, bet ar desmit – J. Sinka, Edvīns Inkēns un Imants Daudišs. Savukārt saraksts „pa partijām” izskatījās tā: 12 Latvijas ceļa frakcijas deputāti devušies 74 komandējumos, 15 Saimnieka deputāti – 51, 11 Tēvzemei un Brīvībai deputāti – 44, 7 Tautas kustības Latvijai deputāti – 20 komandējumos. Iemīļotāko valstu vidū līderes savukārt bija Francija un Lielbritānija, bet kopumā 1996. gadā no 100 Saeimas deputātiem 280 ārzemju braucienos (t.i. komandējumos) bija pabijuši 77.

Tiesa, jau deviņdesmito gadu vidū skanēja arī publiskas apņemšanās „politisko tūrismu” ierobežot un taupīt, taupīt, taupīt valsts līdzekļus. Tā, piemēram, 1996. gada sākumā A. Šķēles preses sekretārs gan paziņoja, ka valdība dzīvošot taupīgāk un esot plānots komandējumos doties iespējami mazāk. Savukārt gadu vēlāk Saeimas vadība deklarēja, ka esot plānots ierobežot parlamenta deputātu komandējumu apjomu, samazinot 27 parlamentāro sadarbības grupu braucienus, stingrāk pieprasot atskaites par komandējumiem un padarot tās detalizētākas. Tikmēr realitātē... realitātē braucieni kļuva tikai dārgāki, apmeklējamās zemes – eksotiskākas, bet komandējumu iemesli – aizvien nepārliecinošāki.

Par vishrestomātiskāko piemēru parūpējās Zemnieku savienības pārstāvis Aivars Berķis, kurš 1995. gada pavasarī kopā ar J. Sinku Kanāriju salās pabija Rietumeiropas savienības asamblejas rīkotā kolokvijā par kosmosa iekarošanas tēmu: tā vietā, lai vismaz vēlāk izteiktu nožēlu par ne visai lietderīgi iztērēto valsts naudu, deputāts medijiem aizgūtnēm stāstīja par krāšņajiem dabas skatiem, kas bijuši redzami no lidmašīnas, un vēl iesaistījās diskusijā ar šādu laika pavadīšanu kritizējušo Dienas biznesa galveno redaktoru Juri Paideru – tas, lūk, lai labāk domājot par savas avīzes vadīšanu.

Taču „politiskā tūrisma” piemēru pietika arī bez A. Berķa. Tajā pašā 1995. gadā Valsts prezidenta padomnieks Dainis Turlais ar ģimeni par valsts naudu – 3303 latiem – aizbrauca uz Londonu un atpakaļ. Jau gadu vēlāk Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis un vēl piecas ministrijas amatpersonas par aptuveni 9000 latu apmeklēja Jaunzēlandi. Tajā pašā 1996. gadā tobrīdējā iekšlietu ministra D. Turlā braucienu uz Atlantas olimpiādi apmaksāja Latvijas Volejbola federācija, kā valdības pārstāvji paskatīties uz lielo sporta notikumu brauca premjera biedrs Z. Čevers un izglītības un zinātnes ministrs M. Grīnblats, par Valsts prezidenta kancelejas naudu – G. Ulmanis („Veselas ministru čupas brauc uz olimpiādi, lai tur pagrozītos,” tobrīd komentēja deputāts Juris Vidiņš).

Nekas būtisks nemainījās arī nākamajos gados. Finanšu ministrs Ivars Godmanis 1999. gadā devās uz Čīli un Venecuēlu un, lai gan sākumā medijiem bija solījis pats apmaksāt brauciena izdevumus, pēcāk izdomāja, ka tā nu nebūs vis – un rezultātā Finanšu ministrija par 1866 latiem dabūja apmaksāt ministra aviobiļetes, savukārt sabiedrība tā arī neuzzināja, ko tad īsti ministrs eksotiskajās zemēs darījis Latvijas labā (oficiālais skaidrojums bija – „šis jautājums šobrīd nav tik aktuāls, lai par to sniegtu sīku informāciju”). Gadu vēlāk deputātiem Rihardam Pīkam, Ingrīdai Ūdrei, Jurim Dobelim, Rišardam Labanovskim un Aleksandram Bartaševičam nācās paciest mediju kritiku, apcerot, kā tautas kalpi kopā ar dzīvesbiedriem tālajā Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā par vairāk nekā 10 tūkstošiem latu valsts naudas apgūst cīņu pret militāriem apvērsumiem. Vēl pēc gada atklājās, ka Rīgas domes priekšsēdētājs G. Bojārs pats sevi nosūtījis komandējumā uz Taizemes galvaspilsētu Bangkoku, lai tur piedalītos Pasaules kausa boulingā pasākumos.

Ar valsts naudu tautas kalpu braucienu kāres piepildīšanai gan vienalga bija par maz, tāpēc jau pašā deviņdesmito gadu sākumā deputāti, bet vēl biežāk ministri un citi izpildvaras pārstāvji sāka meklēt papildavotus komandējuma izmaksu segšanai. 1995. gadā izrādījās, ka 1992. gadā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers no ārējās tirdzniecības apvienības LATA ārzemju braucienam saņēmis 2500 dolāru, un arī tas bija tikai sākums: Rīgas domnieki labprāt pabraukājās uz ārzemēm par uzņemošo kompāniju līdzekļiem (do­mes Sa­tik­smes un Trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas priekšsēdē­tājam Guntim Pilsumam taisnojoties: „Es svē­ti bi­ju pār­lie­ci­nāts, ka, brau­cot par Sain­co Tra­fi­co lī­dzekļiem, mēs tau­pām nodokļu mak­sā­tā­ju nau­du...”), satiksmes ministrs Vilis Krištopans veselu virkni ārvalstu galvaspilsētu (Londonu, Helsinkus, Maskavu, Tallinu, Berlīni un Minsku) apmeklēja par Ventspils ostas pārvaldes līdzekļiem, bet aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, kurš savulaik nebija smādējis uz ārzemēm doties pat kā dzīvesbiedres – aktrises Ilzes Rūdolfas teātra trupas dalībnieks, neko sliktu nesaskatīja kāda ārvalstu militāra uzņēmuma apmaksātā braucienā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

18

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

FotoLūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā: mēs neredzam to, ko redz vairākums sabiedrības. Mums saistoši ir LGBT propagandējoši likumi, nevis sabiedrības morāli ētiskās un tradicionālo ģimeņu vērtības. Ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs. Paldies par uzmanību!
Lasīt visu...

21

Tautas balss - Dieva balss

FotoŠo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam un nolēma tā, kā teica tauta. Tagad, kad mums ir izbazūnētā demokrātija (tautas vara), šai devīzei uzspļauj gan garīdznieki, gan “gudrās” galvas.
Lasīt visu...

12

Brīnišķais kovidlaiks

FotoŠis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik ļoti ir sagrozīti vārdi, mainīta vārdu nozīme, informācija aizstāta ar propagandu, kas, vienkāršā valodā runājot, nozīmē visiem dzirdēto "smadzeņu skalošanu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....