Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika mans partijas biedrs Aleksejs Ovods rakstīja par shēmām, kādas īsteno septiņi cilvēki. Un jāsaka, ka uzvirmoja virkne jautājumu – vai tiešām tikai pieminētie septiņi cilvēki prot “čakarēt valsti”? Es nolēmumu papētīt vairāk, un jāatzīst, ka kolēģa rakstā minētais bija tikai “ziediņi”. Varbūt sakritība, bet varbūt ne – šodien (22.02) tika publicēta ziņa[1], ka vienam no šī raksta “varoņiem” anulēta “OIK licence”.

Es uzskatu, ka panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests kādam piedotu nodokļu parādu 14 miljonu eiro apmērā – tas ir tas pats, kas laimēt šo summu loterijā. Un faktiski atrast šo laimes lutekli Uzņēmumu reģistra dzīlēs arī bija nejaušība.

Iepriekšējā publikācijā jau garām ejot bija pieminēts Armands Zemītis un pat Dmitrijs Kurbanovs, shematiski – arī uzņēmums “Granulu Mobilais Siltums”. Tad nu šoreiz par viņiem nedaudz vairāk.

“Granulu Mobilais Siltums” no visiem Ekonomikas ministrijas publicētajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem izcēlās ar to, ka uzņēmums bija pieprasījis atļaujas enerģijas pārdošanai OIK ietvaros veselas 16 reizes, taču nevienu no tām, tā teikt, “neatprečoja”, proti, nesāka ražot un atļaujas tika anulētas.

Tomēr tas nav vis nestrādājošs uzņēmums. “Granulu Mobilais Siltums” daļēji pieder uzņēmumam “SCM Latvia”, kurš valstij nodokļos parādā 8810 eiro. “Granulu Mobilais Siltums” valstij parādā krietni vairāki – 45 917 eiro, un šo uzņēmumu vada Mareks Cišeiko (viņš figurēja arī uzņēmumos “Tektus” un “M Parks”, kuri pēc TV konstatācijas koģenerācijas staciju vietā pagaidām ir vien izrakuši bedres.

Mareks Cišeiko vēsturiski pārstāvēja arī citu uzņēmumu - “MR Partneri”, kurš arīdzan ir parādā valstij, taču vēl lielāku summu – 90 543 eiro. Cišeiko kungam pieder arī 70% uzņēmumā “Taurenes koģenerācijas stacija”, no kuras atšķirībā no citiem uzņēmumiem valsts patiešām iepērk enerģiju par tarifu virs tirgus cenas.

Bet interesantākais ir tas, ka arī “Taurenes koģenerācijas stacija” ir parādā valstij 59 596 eiro. Kā var uzkrāt nesodīts desmitiem tūkstošu nodokļu parādus un vēl pamanīties, lai valsts piemaksā, man ir noslēpums, taču tas nav lielākais noslēpums šajā rakstā.

Pirms Mareka Cišeiko “Granulu Mobilo Siltumu” vadīja Normunds Randars – viņam vēl divi citi uzņēmumi - “Siltuma loģistika” (nodokļu parāds 11 846 eiro) un “Plāni un projekti” (nodokļu parāds 32 716 eiro), taču brīnumus demonstrē tieši “Granulu Mobilais Siltums”, kurš mīklaini pamanījies uzvarēt vairākos pašvaldību iepirkumos – kopš 2011.gada kopumā 17 iepirkumos par siltuma piegādi par kopējo summu 2,9 miljoni eiro (IUB dati).

Grūti pateikt, vai uzņēmumam parādi ir bijuši arī pirms tam, taču kopš 2017.gada sākuma VID nodokļu parādnieku datu bāzē nav reģistrēta neviena izziņa, kad uzņēmumam parāda nebūtu. Un 2017.gadā uzņēmums ieguva pasūtījumus par 587,2 tūkstošiem eiro. No šīs summas lauvas tiesa – 519,7 tūkstoši ir viens iepirkums – par siltumenerģijas piegādi Lubānas novada pašvaldībai. Amizantākais ir tas, ka uzņēmums šo konkursu ir uzvarējis ar zemāko cenu, jo bija pieteikušies divi pretendenti. Atliek secināt, ka zemāko cenu tas spēj nodrošināt tieši uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

Par pārējām, salīdzinoši nelielām summām uzņēmums uzvarējis Vecpiebalgas novadā un Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Jāpiebilst, ka abās šajās pašvaldībās “Granulu Mobilais Siltums” bija vienīgais pretendents konkursos, tātad pašvaldībai izvēles īsti nebija. Tomēr man ir skaidrs, ka uzņēmums ar nodokļu parādu saskaņā ar Iepirkumu likumu nevar pat kvalificēties konkursam, un šajā gadījumā pašvaldībai pašai jādomā, kā nodrošināt savas funkcijas.

Gandrīz jau gribot pārmest savam kolēģim neizdarību Silmalas pagastā, piezvanīju uz pašvaldību. Silmalas pagasta pārvaldnieks pilnā neizpratnē man paskaidroja, ka “man taču ir tā izziņa – uzņēmums to iesniedza kopējā dokumentu paketē”. Ļoti gribētos ticēt, ka viss nav tā, kā izskatās, tomēr izskatās, ka uzņēmīgie ļaudis, lai varētu piedalīties iepirkumos, VID izziņas varētu būt viltojuši. Tā kā es neesmu tiesnesis vai prokurors, novēlu, lai brīnumaino VID izziņu rašanos izpēta kāds no policijas.

Ar šo es jau biju domājis nobeigt šo rakstu, jo galu galā gara lasāmviela ne visiem patīk, taču izrādījās, ka izziņu viltošana iepirkumu dēļ ir tikai iesildīšanās.

Neaplūkots palika viens nevienam nezināms uzņēmums “Eco Latvis”. Galu galā kas tur īpašs – no kāda Dmitrija Kurbanova tukšu uzņēmumu nopircis jau minētais Armands Zemītis. Taču īpašs šeit ir pats Dmitrijs Kurbanovs.

Kurbanovs tieši vai pastarpināti ir saistīts ar vairāk nekā 20 uzņēmumiem, taču ievērības cienīgi ir tikai divi – ne tikai tādēļ, ka tiem ir milzīgi nodokļu parādi, bet arī ar to, ka tās ir akciju sabiedrības un nevienam nav zināms, kam tās pieder, taču viena no tām ir holdinga kompānija – forma, kuru nereti izmanto nodokļu optimizēšanai. Kurbanovs tajos ir amatpersona, un tie abi ir savstarpēji saistīti.

Akciju sabiedrība ar poētisko nosaukumu “Iesim Zaļi Holding” ir ļoti interesanta. Piemēram, 2015.gadā tai bija reģistrēta komercķīla 3,5 miljonu eiro apmērā. Naudu aizdeva Kiprā reģistrēts “Atilius Investments Limited”, bet pašu ķīlu deva Māršalu salās reģistrēts “Proinvest Management Inc.”, kur kā uzņēmuma pārstāve norādīta kāda Silva Alekna.

Kas tā tāda ir? Nezinu. Meitene, kura uz ķīlas došanas brīdi bija 23 gadus jauna, taču nevarētu teikt, ka nepieredzējusi – viņa bija valdē arī uzņēmumā “VP 19”, kas arī uzkrāja 32,7 tūkstošu nodokļu parādu. Šī nav vienīgā īpatnējā piezīme, taču par tām citreiz.

“Iesim Zaļi Holding” pieder cita akciju sabiedrība - “ZZE”, kurai savukārt pieder vēl cita a/s - “Zaļās zemes enerģija”. Šī sabiedrība ir parādā valstij 279,4 tūkstošus eiro. No tiem par 143,9 tūkstošiem uzņēmumam ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, kas gan nozīmē, ka uzņēmumam būtu jāmaksā gan parāds, gan tekošie nodokļi, taču tie vienkārši krājas. Un kādēļ lai tie nekrātos, ja vēlāk varēs norakstīt?

Par “Zaļās zemes enerģijas” akcionāriem drošu ziņu nav, taču nojaust var – par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju pēc Skrīveru novada domes deputāta amatā pavadītiem četriem gadiem, 2009.gadā pēkšņi kļuva Aivars Dronka. Jau pēc pusotra gada “Latvijas Zemnieku savienību” pārstāvošais Aivars Dronka startēja 10.Saeimas vēlēšanās no “Zaļo un zemnieku savienības” saraksta un tika ievēlēts, tādējādi kļūstot par vienu no 100 deputātiem.

Viņa vadītajā uzņēmumā, protams, notika pārmaiņas – Aivara vietā nāca viņa dēls – Uģis Dronka. Pēc pusgada ģimenes galva Aivars Dronka sāka ziedot partijai naudu – 2011.gadā kopumā 2276 eiro, 2012.gadā – 711 eiro, 2013.gadā – 4268 eiro, bet 2014.gadā – 15 300 eiro. Diemžēl partijas Vidusdaugavas nodaļas vadītājam neveicās, un 12.Saeimā viņu neievēlēja.

Tikai starp citu gribētos pieminēt, ka Aivars Dronka bija arī LZS valdē – kopā ar Augustu Brigmani un zemkopības ministru Jāni Dūklavu, un vēl citiem. Pēc trīs gadu pauzes pērn Aivars Dronka atkal kļuva dāsns – partijai noziedojis 1150 eiro. Taču novērst uzmanību ar ziedojumiem būtu nepareizi.

Šobrīd jau minētais Kurbanovs ir prokūrists “Zaļās zemes enerģijā”, bet ne tikai. Holdingam pieder arī trīs citi uzņēmumi – “Iesim Zaļi” (nodokļu parāds 5673 eiro), “ Alfa Energy” (nodokļu parāds 22 838 eiro), kā arī AS “Latgale Energo”. Pēdējam no tiem daļēji pieder trīs citi uzņēmumi - “International Investments” ar nodokļu parādu 155,2 tūkstošiem eiro, “Agro Cemeri” ar 134,5 tūkstošu parādu, kā arī akciju sabiedrība “Agro Lestene”, kur viens no amatpersonām ir Dmitrijs Kurbanovs, bet īpašnieki nav zināmi.

“Agro Lestene” arī ir parāds 152,3 tūkstoši eiro. “Agro Lestene” arī jau ir slavens uzņēmums, turklāt kļuvis slavens divreiz. 2014.gadā raidījums “Vides fakti” ziņoja, ka, iespējams, “Agro Lestenes” biogāzes ražotnes dēļ Lestenes dīķos pazudušas zivis, ko varēja izraisīt biogāzes blakusprodukta digestāta nokļūšana ūdenī. Nav skaidrs, vai toreiz vainīgo atrada, taču pērnā gada aprīlī Lestenes iedzīvotāji atkal sūdzējās – par to, ka uzņēmuma digestāta krātuves ir dziļas un nav drošas, turklāt uzņēmums nepļauj zāli un nekopj teritoriju, kurā mētājas polietilēna plēves[2]. Tas gan būtu sīkums, taču acīmredzot tieši vides apdraudējums ir elements, kas nodod Aivara Dronkas darbības stilu.

Piemēram, Rīgā 2014.gadā Aivars Dronka iegādājās uzņēmumu “Riepu bloki”, kurš, ja vēl kāds atceras no raidījuma “Bez Tabu”, teritorijā uzglabāja auto riepas. Valsts vides dienests tolaik konstatējis, ka teritorijā atrodas vairāk par 1000 tonnām riepu, lai gan atļauja ir par 30 tonnu uzglabāšanu[3]. Tolaik Dronka vainu atzina, taču tas arī viss – uzņēmums turpinājis darboties, līdz uzkrājis nodokļu parādu 13 487 456 eiro apmērā.

Un kas tagad? Nu, nekas jau – uzņēmumā nu ir uzsākts maksātnespējas process, tā kā uzkrātās riepas droši vien varēs izsolīt. Visādi citādi – savam partijas biedram gan jau finanšu ministre, kuras paspārnē ir VID, piedos parādu, bet zemkopības ministrs – vides piesārņojumu.

Gribētos piebilst, ka visu rakstā minēto uzņēmumu, kur iesaistīts Dmitrijs Kurbanovs, kopējie nodokļu parādi ir 14 254 145 eiro. Daļai no tiem ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, taču parādi tikai aug, kas nozīmē, ka tos maksāt neviens netaisās, jo galvenais jau, lai pats Aivars Dronka jūtas komfortabli – piemēram, iesniedzot pēdējo amatpersonas deklarāciju 2013.gadā, viņš deklarēja īpašumā deviņus zemes gabalus, uzkrājumus skaidrā naudā, izsniegtu aizdevumu 223,4 tūkstošu eiro apmērā un vēl šo to. Otru viņa dēlu – Uldi Dronku, kurš rakstā nebija pieminēts, šogad ievēlēja Skrīveru novada domē par deputātu.


[1] http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49771871

[2] http://www.ntz.lv/lasitajs-jauta/biogazes-razotajs-sia-agro-lestene-iespejams-apdraud-vidi-lestene/

[3] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/riepu-kalni-riga--atlauto-30-tonnu-vieta-uznemums-sava-teritorija-jau-glaba-1000-tonnu.a209848/

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...