Reklāmas nozares pārstāvji: par "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" nolikumiem viss bija skaidrs
PIETIEK04.02.2015.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Pietiek pēdējo divu nedēļu vairākkārt aprakstīto "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" - kuras cita starpā paredz to organizētājiem iespēju iekasēt no nodokļu maksātāju līdzekļiem vairāk nekā 830 000 eiro, lai sabiedrību iepazīstinātu ar tai nepazīstamo pienu, piena produktiem un aitas gaļu, - iepirkuma nolikumi faktiski visiem reklāmas nozares pārstāvjiem nav radījuši nekādas šaubas: to termiņi un prasības ir nereāli, skaidri apliecinot, ka kampaņu organizēšana paredzēta jau iepriekš zināmiem "savējiem". Publicējam intervijas ar diviem nozares pārstāvjiem, kuri piekrita šos iepirkumus komentēt atklāti.
Varis Lazo, Adell Saatchi&Saatchi valdes loceklis
Kāpēc jūsu aģentūra nepieteicās?
- Tur 10 dienu laikā bija jāsagatavo piedāvājums! Konkursa rīkotāji izmantoja normatīvajos aktos atļauto minimālo pieteikšanās termiņu 10 dienas. Tas apjoms, ko viņi jautāja sagatavot, desmit dienās ir nereāli aģentūrai, kas strādā arī ar citiem projektiem. Tad man būtu jāaizver aģentūra uz 10 dienām, un tad es varbūt varētu sagatavot profesionāli tā, lai varu atbildēt par katru rindiņu, ko piedāvāju.
- Bet konkurenti taču tomēr paguva sagatavot.
- Mums ir dažādas versijas, kāpēc viņi paguva sagatavot . Bet tās ir tikai versijas, mums nav nekādu pierādījumu. Varam tikai minēt.
- Bet termiņš taču pat tika pagarināts.
- Iespējams, ka tas saistās ar to, ka Latvijas reklāmas asociācija vērsās pie organizatoriem un norādīja, ka pieteikšanās termiņš ir nekorekts. Asociācija norādīja, ka apjoms, ko viņi vaicā, un termiņi neatbilst ētikai un saprāta robežām. Varbūt, ka, reaģējot uz šo vēstuli, viņi pagarināja. Bet tā procedūra ir tāda. Jūs ieraugāt nolikumu. Protams, budžets ir ļoti vilinošs. Iespējams, viens no lielākajiem Latvijā. Ja redz, ka nevar uztaisīt desmit dienās, tad nemaz nesāk taisīt. Tad, ja viņi konkursa beigās pēkšņi pagarina termiņu, tas neko nedod, jo jūs jau tās desmit dienas neko neesat darījis. Tad jau vairs pēkšņi nevar ielēkt pasākumā. Ja es būtu ļoti kašķīgs, es varētu sūdzēties par to, ka tad, ja es sākotnēji būtu zinājis, ka termiņš tiks pagarināts, es būtu piedalījies. Bet, ja spēles noteikumi tiek mainīti spēles vidū, es atkal tajā nevaru piedalīties. Pagarinājums nav tik garš, lai pagūtu.
- Kāpēc jūs neizmantojāt iespēju apstrīdēt nolikumu dēļ īsā pieteikšanās termiņa?
- Termiņš tāds ir likumīgi iespējams. Juridiskā izpratnē tur viss ir korekti. Mēs nevaram apstrīdēt to, kas ir likumā paredzēts. Tādu iespēju nebija. Reklāmas asociācija aicināja uzlikt saprātīgus termiņus, lai tas ir reāls tādam projektam. Tad konkursa organizētājs saņemtu vairāk kvalitatīvu piedāvājumu, kas ļautu izvēlēties labāko risinājumu no dažādiem aspektiem. Ja jau sākotnēji ierobežo pretendentu skaitu, jo domāju, ka lielākā daļa nebija gatavi tik īsā termiņā piedalīties, tad nav iespējams saņemt labāko piedāvājumu. Dīvaini, ka bija tikai viens pretendents, jo budžets ir tiešām ļoti liels. Bet tas desmit dienu termiņš nav vienīgais veids, kā rīkoties šādos projektos. Mēs esam piedalījušies citas valsts – Polijas – organizētā līdzīgā projektā, kur mūs aicināja piedalīties mūsu draudzīgā aģentūra, kur bija paredzēta kampaņa vairākās valstīs. Tur termiņš bija krietni garāks, līdz ar to varu teikt, ka desmit dienas nav vienīgais variants, kā organizēt šādus iepirkumus.
Andris Rubīns, DDB Latvia vadītājs:
- Kāpēc jūsu aģentūra nepieteicās?
- Termiņa dēļ. Tādā termiņā nav iespējams sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu. Kopumā valsts konkursu reputācija nav augsta, tādēļ arī nav īpašas intereses. Mēs vairāk orientējamies uz prognozējamu, partnera orientētu struktūru. Primāri, ja runā par šo konkursu, tad jāsaka, ka informācija nebija plaši pieejama un termiņš tik apjomīga projekta kvalitatīvai sagatavošanai pilnīgi nereāls.
- Bet termiņš taču tika pagarināts.
- Iespējams, bet mēs mērķtiecīgi strādājām citā virzienā, nevis ieguldījām enerģiju lielas kaudzes dokumentu sagatavošanā. Ja mēs pie kaut kā ķeramies, tad mums ir svarīgi, lai ir nepieciešamais laiks, resursi. Šajos konkursos, novērtējot situāciju, mēs sapratām, ka nav.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
