Iesaki rakstu: 
Divi iespējamie pretendenti uz finanšu ministru amatu, ja Valdim Dombrovskim (Vienotība) tiks uzticēts sastādīt valdību arī pēc Saeimas vēlēšanām, ir pašreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars un ekonomists Andris Vilks.
Kampara kandidatūru šim amatam lobē Jaunais laiks (JL), kurš vēlas, lai pie premjera labās rokas sēdētu „savs cilvēks”, savukārt Vilku – Pilsoniskā savienība. Savukārt Einars Repše, kurš jau paziņojis, ka pārtrauks savu politisko darbību, pēc šīs valdības pilnvaru beigām plānot nodarboties ar fundamentālo zinātni, - šādu informāciju Pietiek sniedza divi tuvi JL dibinātāja līdzgaitnieki.
Vilks ir SEB bankas padomnieks ekonomikas jautājumos un vienlaikus arī premjera ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos. Pēdējā gada laikā Vilks esot iemantojis Dombrovska uzticību, kas vairo viņa izredzes, stāsta zinātāji. Vienlaikus vairāki JL politiķi izteikušies, ka Vilks nav uzskatāms par politisku figūru, kādam būtu jābūt finanšu ministram, jo tikai pirms dažiem mēnešiem iesaistījās Meierovica biedrībā un vēlāk kopā ar Sarmīti Ēlerti tā dēvētās „lietussargu grupas” sastāvā pievienojās Pilsoniskajai savienībai.
Vienotības iekšējo attiecību klimats mudina domāt, ka izšķiršanās starp abiem kandidātiem parādītu, vai Vienotībā pēc vēlēšanām dominēs JL. Kā trešais kandidāts finanšu ministra amatam Vienotības iekšienē minēts kādreizējais Aigara Kalvīša valdības ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai).
Repše Pietiek savus nākotnes plānus atturējās sīkāk atklāt. „Par to vēl pāragri spriest. Laiks rādīs :),” īsziņā atteica ministrs.
Neoficiāla informācija liecina, ka Repšes pievēršanās zinātniskajai darbībai būs saistīta ar kādu projektu, kuram finansējumu piekritis atvēlēt Repšes sens draugs, baņķieris Valērijs Belokoņs. Ar baņķieri Pietiek piektdien sazināties neizdevās.
Jāatgādina, ka Repše pēc profesijas ir fiziķis, 1986. gadā viņš ir beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļu. Līdz ievēlēšanai Augstākajā Padomē 1990. gadā, Repše strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās aparātbūves speciālajā konstruktoru birojā par inženieri konstruktoru.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
