Iesaki rakstu: 
Baņķieris Valērijs Belokoņs, ļoti iespējams, ir bijušā finanšu ministra Einara Repšes faktiski pēdējā finansiālā cerība, - aizvadītā gada laikā Jaunā laika kādreizējais dibinātājs ir grimis vēl dziļāk parādos, noēdis pēdējos uzkrājumus, turklāt jau iepriekš pārdevis savu pēdējo vērā ņemamo likvīdo mantu – vērtspapīru portfeli.
Kā rāda Repšes amatpersonas deklarācija, pagājušā gada sākumā viņa oficiālās parādsaistības bija nepilni 902 tūkstoši latu, bet pats viņš dolāros, eiro un latos kopā bija aizdevis apmēram 550 tūkstošus latu, - tātad kopējais „mīnuss” bija aptuveni 352 tūkstoši latu.
Kaut gan aizvadītā gada laikā Repše vēl saņēma vērā ņemamo finanšu ministra algu (gadā kopā – virs 22 tūkstošiem latu), viņš līdz novembra sākumam ir arī izsmēlis savus nelielos uzkrājumus, - vēl pagājušā gada sākumā viņam vērtspapīros un bezskaidrā naudā dažādās valūtās bija nepilni astoņi tūkstoši latu.
Šie kopumā 30 tūkstoši latu gada laikā ir iztērēti, un to Repšes deklarācijā redzamā daļa ir nepilni 6000 latu – atmaksāta aizdevuma daļa. Savukārt pārējā daļa vienkārši noēsta, pat neraugoties uz to, ka atšķirībā no 2009. gada pērn viņš, spriežot pēc deklarācijas, nav pat maksājis procentus par aizņēmuma izmantošanu.
Tikmēr ekspolitiķis ir kritis vēl dziļāk finanšu bezdibenī: atstājot amatu pagājušā gada novembra sākumā, Repšes parādsaistības pieaugušas līdz 923 tūkstošiem latu, aizdevumi samazinājušies līdz apmēram 545 tūkstošiem latu, un kopējais „mīnuss” sasniedzis jau aptuveni 378 tūkstošus latu.
Vēl joprojām Repšem pieder māja Ikšķilē, vēl trīs īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastā, kā arī traktors, Honda CR-V auto, divi motocikli un lidmašīnīte, taču nekas no tā nevar nodrošināt politiķim viņam ierasto ienākumu līmeni un garantēt pierastos izdevumus, - kā rāda deklarāciju salīdzinājums, pērn politiķis kopumā iztērējis apmēram 56 tūkstošus latu.
Līdz ar to Repše, kā rāda viņa decembra beigās iesniegtā amatpersonas deklarācija, finansiāli faktiski pilnībā ir kļuvis atkarīgs no tā, kā veiksies viņa un baņķiera Belokoņa kopējais bizness – akciju sabiedrība Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.
Tiesa, arī šajā jomā, spriežot pēc publiskās informācijas, Repše ir atkarīgs no Belokoņa labvēlības, jo pats uzņēmums pēdējos divus gadus strādā ar zaudējumiem.
Pietiek jau informēja: savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Repše norādīja, ka no viņa daļējā īpašumā esošās a/s Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 2009. gadā kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 tūkstošus eiro. Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot B&R Global One fonda daļas.
Taču Repšes 2008. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008. gada beigās vispār būtu bijušas šādas B&R Global One fonda daļas. Savukārt Repšes 2009. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš 2009. gadā pirms šādu daļu pārdošanas tās būtu iegādājies.
Līdz ar to no abām deklarācijām izrietēj, ka Repše par viņam nepiederošu vai oficiāli nedeklarētu B&R Global One fonda daļu pārdošanu saņēmis iespaidīgu summu – 148 tūkstošus eiro. Turklāt šī summa neatbilst ne a/s Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība oficiālajam darbības pārskatam par 2009. gadu, ne oficiālajiem datiem par Repšes ieguldījumu šajā uzņēmumā.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, Repšes ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā ir bijis tikai 90 tūkstoši latu (tātad nepilni 130 tūkstoši eiro). Turklāt pēdējos divos gados a/s Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir nevis pelnījusi, kas objektīvi dotu pamatu nu jau bijušajam finanšu ministram savas daļas pārdot ar peļņu, bet gan cietusi zaudējumus – 71 622 latus 2008. gadā un 1706 latus 2009. gadā. Uzņēmuma kapitāls un rezerves 2009. gada beigās ir bijuši tikai 118 701 lats.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gan nekā dīvaina Repšes darījumos saistībā ar šo kompāniju nav konstatējis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
