Repšes tikšanās ar prezidentu Bērziņu satraukusi "Vienotības" spici
PIETIEK19.05.2012.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Sevi politikā no jauna pieteikušajam ekspremjeram un kādreizējam Jaunā laika dibinātājam Einaram Repšem pirms nedaudz vairāk kā nedēļas notikusi neafišēta tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Rīgas pils oficiāli noliedz, ka sarunā apspriestas Repšes izredzes tikt nominētam premjera amatam, ja notiktu valdības maiņa. Tomēr Repšes audience pie prezidenta pamatīgi satraukusi Vienotības spici, kuras līdere Solvita Āboltiņa kļuvusi par tikšanās nejaušu liecinieci, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Valsts prezidents neapstiprina, ka sarunas laikā būtu apspriesti Repšes politiskie plāni un tas, vai valdības maiņas gadījumā Rīgas pils viņu varētu nominēt premjera amatam. Ar savas preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību prezidents Bērziņš informēja, ka sarunā ar Repši pamatjautājumi esot bijuši saistīti ar reformām izglītības un veselības aprūpes jomās. Abu saruna bijusi zem četrām acīm.
Rīgas pilī uzsver, ka abu politiķu tikšanās 9. maijā notikusi pēc Repšes iniciatīvas. Repše palūdzis audienci pie prezidenta, kad 4. maija svinīgā pasākuma laikā Saeimā piegājis pie Bērziņa sasveicināties. Paša Repšes atbildes par sarunu ar prezidentu Pietiek pagaidām nav saņēmis.
Valsts prezidenta oficiālajā dienaskārtībā tikšanās neparādījās, un par to nebūtu uzzināts, ja Repši, iznākam no prezidenta telpām, Rīgas pilī todien nebūtu nejauši sastapusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura bija ieradusies, lai apsveiktu dzimšanas dienā kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju, tagad Valsts prezidenta kancelejas vaditāju Gundaru Daudzi.
Vienotības spicē šī Repšes tikšanās ar prezidentu radījusi nervozitāti, vai kādreizējais vai partijas dibinātājs negatavo sev augsni, lai atgrieztos premjera krēslā, nomainot Valdi Dombrovski. Bez citiem priekšnosacījumiem Repšem, kurš nav noliedzis šādas ambīcijas, būtu jāpanāk Valsts prezidenta atbalsts, jo tieši viņam jāizšķiras par nākamā valdības sastādītāja vārdu.
Izskan spekulācijas, ka prezidentam Bērziņam varētu būt dzirdīgas ausis jautājumā par premjera Dombrovska valdības neapmierinošo ekonomisko kursu. Tas neapmierina no Vienotības novērsušos tās kādreizējos lielos sponsorus un atbalstītājus, kurus Repše, Edgars Jaunups un Dans Titavs sapulcinājuši biedrībā Latvijas attīstībai. Aizvadītajā nedēļā sākta vēstuļu sūtīšanu uz Rīgas pili ar lūgumiem prezidentam iejaukties un nepieļaut subsīdiju atņemšanu biodegvielas un bioetanola ražošanai, no kā atkarīgs Repšes biedrības locekļa, miljonāra Donāta Vaitaiša bizness.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
